Dzīvnieku glābšana. Kā saprast, ka bez VUGD neiztikt?

VUGD preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere norāda, ka šogad VUGD ir veicis 1019 glābšanas darbus, tostarp 108 reizes ir glābti dzīvnieki. Visbiežāk palīdzība nepieciešama kaķiem, suņiem un arī putniem, taču ir gadījumi, kad glābti savvaļas dzīvnieki, kas iemaldījušies pilsētā vai ielūzuši ledū. Palīdzība tiek saukta arī tādēļ, lai glābtu zirgus un govis, kas iekritušas dziļākā grāvī un saviem spēkiem ārā netiek. Nereti izsaukums neapstiprinās, jo, piemēram, kaķis, kas ir it kā iesprūdis vai netiek nost no jumta, pazūd vēl pirms glābēju ierašanās.

I.Vetere piebilst, ka glābējiem sagādā grūtības dzīvnieki, kuriem nav saimnieka, jo VUGD darbiniekiem ir jādomā, kur tiem pēc izglābšanas rast mājvietu vai kā dzīvnieku nogādāt veterinārārstu aprūpē.

"Glābējiem sagādā grūtības bezsaimnieka dzīvnieki, jo VUGD darbiniekiem jādomā, kur tiem pēc izglābšanas rast mājvietu vai kā dzīvnieku nogādāt veterinārārstu aprūpē."

Katra atsevišķa dzīvnieku glābšanas gadījuma izmaksas VUGD neaprēķina, tādēļ grūti pateikt, cik dārgas ir šādas operācijas. Lai arī resursi – degviela, darbaspēks un laiks – tiek patērēti vienmēr, par glābēju izsaukumu iedzīvotājiem nav jāmaksā.

Glābšana ar un bez noteikumiem

Iespējams, ir situācijas, no kurām varētu izvairīties, ja mājdzīvnieku saimnieki pienācīgi gādātu par savu aizbilstamo drošību un aprūpi. Te nu der atcerēties, ka suņu, kaķu, sesku un citu mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasības nosaka MK noteikumi Nr.266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai".

Savukārt glābēju rīcību reglamentē VUGD iekšējās lietošanas noteikumi Nr.3 " Ugunsgrēku un glābšanas darbu veikšanas kārtība". Tie nosaka: glābšanas darbi ir pasākumu kopums, lai glābtu cilvēkus un/vai dzīvniekus, kuri bez citu palīdzības nevar izkļūt no riska zonas, sniegtu pirmo palīdzību cietušajiem (cilvēkiem).

"Lai arī resursi – degviela, darbaspēks un laiks – tiek patērēti vienmēr, par glābēju izsaukumu iedzīvotājiem nav jāmaksā."

Bez jau minētajiem noteikumiem VUGD ir izstrādāti arī metodiskie materiāli, kā veicama dzīvnieku glābšana. I.Vetere atzīst, ka, neskatoties uz esošajiem noteikumiem un metodiskajiem materiāliem, visus gadījumus tajos nav iespējams iekļaut un glābējiem nākas saskarties ar dažādiem dzīvniekiem teju visneiespējamākajās situācijās. Arī glābšanai nepieciešamais laiks nav prognozējams.

Viena no ilgstošākajām glābšanas operācijām ir bijusi 2006.gadā, kad vairākas stundas glābēji mēģināja atsvabināt caurulē iesprūdušu suni.

Parasti sarežģīta ir gravā vai kur citur iekrituša liela dzīvnieka, piemēram, zirga vai govs, glābšana, nenodarot viņam vēl lielākas sāpes. Neiztiek arī bez eksotiskiem gadījumiem – savulaik pie Olaines upītē tika atrasts krokodils. Tā kā ar krokodilu savaldīšanu glābējiem nākas saskarties reti, pieredze šajā jomā vienkārši nevar būt uzkrāta.

Neparedzamas ir arī traumas, no kurām, lai cik piesardzīgi rīkotos, glābēji nav pasargāti un nereti krīt par upuriem gan suņiem, gan kaķiem. Pat ja kodiens nav dziļš, potēšanas kurss glābējam, visticamāk, ir jāiziet.

Mazi dzīvnieki – lielas reizes

Izrādās, ka arī mazajiem dzīvniekiem, piemēram, kāmjiem un žurkām, šad tad ir nepieciešama glābšana. I.Vetere atceras, ka kādā zooveikalā kāmis bija iesprūdis būrī un glābēji to atbrīvoja, režģus atliecot. Savukārt ne visai labi pieskatītas mājas žurkas apciemojums tā pārbiedējis kaimiņieni, ka glābšanas dienests, bažās par zvanītājas veselības stāvokli, atsaucies izmisīgajam lūgumam un devies neaicināto viešņu nogādāt atpakaļ mājās. Līdzīga situācija izveidojusies, kad kādā dzīvoklī ierāpojis Dienvidāzijas zalktis. Šādos gadījumos glābējiem ir sarežģīti veikt savu darbu, jo nav zināms, kāda ir rāpuļa uzvedība un vai tā kodiens ir vai nav indīgs.

Tipisks gadījums – kaķis kokā. Vai jāzvana glābšanas dienestam?

Kā dzīvnieka saimniekam vai līdzjūtīgam garāmgājējam saprast, ka kaķis sēž kokā pietiekami ilgi, lai varētu secināt, ka bez palīdzības tas lejā netiks?

I.Vetere atzīst, ka šīs situācijas tiešām mēdz būt ļoti atšķirīgas. Nereti cilvēki saceļ trauksmi, līdzko kaķis, no suņa glābiņu meklēdams, uzskrējis kokā, bet lejā sapulcējušies skatītāji dzīvnieku ir tā satraukuši, ka viņš vienkārši baidās nokāpt. Atstājot mierā, kaķis visbiežāk pats ir spējīgs atrast mājupceļu.

"Ja putnam ir traumēts spārns un viņš atrodas pļavā, tad, visticamāk, nepieciešama veterināru, nevis glābēju palīdzība."

Ja informācija liecina, ka kaķis kokā pavadījis ilgu laiku, piemēram, diennakti, tad ir skaidrs, ka vajadzīga palīdzība. Taču arī tad, kad glābēji ieradušies, nevar garantēt, ka dzīvnieku nocels, jo mēdz gadīties, ka tas uzrāpies tik augstu, ka nepieciešamas autokāpnes, bet nav iespējams piebraukt un tās uzstādīt.

Tādēļ, pirms izsaukt palīdzību, ir jāizvērtē apstākļi un iespējas problēmu atrisināt pašu spēkiem.

Svarīgi zināt

Glābšanas dienesta speciāliste rosina ņemt vērā dažus ieteikumus, kas var noderēt gan mājdzīvnieka aprūpē, gan situācijās, kad jānovērtē, vai dzīvniekam ir vajadzīga glābēju palīdzība:

1. Ja sarežģītā situācijā iekļuvis pašu mājdzīvnieks, tad vispirms tas jāmēģina pielabināt. Saimnieks vislabāk zina, kas mājas mīluli spēj iepriecināt un pievilināt.
2. Nevajadzētu dzīvnieku vest/laist pastaigā salūta laikā. Tas rada stresu, un reakcija var būt ļoti dažāda. Jāatceras, ka arī jebkurā citā situācijā, kas izraisa bailes, dzīvnieks var uzvesties neadekvāti – mukt, slēpties un kaut kur ielīst.
3. Ja mājās ir dzīvnieks, nav ieteicams atstāt logu vēdināšanas režīmā, jo suņi vai kaķi mēdz logā iesprūst, un, ja saimniekam nav nepieciešamo instrumentu, mīluli atbrīvot saviem spēkiem būs grūti.
4. Bieži glābēji tiek izsaukti, lai atsvabinātu it kā ledū iesalušu gulbi, taču jāatceras, ka ziemas sākumā gulbji ir ļoti mazkustīgi un var stundām sēdēt uz ledus vienā vietā. Iesalt mēdz slimi putni vai tie, kas, piemēram, sapinušies makšķernieku auklā. Tātad – arī šie apstākļi iespēju robežās jāizvērtē.