SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
18. decembrī, 2019
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Pašvaldības
6
6

Pretrunīgi vērtētais Rīgas domes atlaišanas likums nodots izskatīšanai Saeimā

Otrdien, 17. decembrī, Ministru kabineta sēdē vairākums ministru atbalstīja priekšlikumu par Rīgas domes atlaišanu.

FOTO: Paula Čurkste, LETA

Otrdien, 17. decembrī, Ministru kabinets atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto Rīgas domes atlaišanas likumprojektu. Jau šodien, 18. decembrī, ārkārtas sēdē Saeima lems par likumprojekta tālāko virzību izskatīšanai komisijās. Vienlaikus likumprojekts netika nosūtīts Latvijas Pašvaldību savienībai, lai saņemtu tās atzinumu. Latvijas Pašvaldību savienības ieskatā domes atlaišana ir galējais līdzeklis, līdz ar to nav pieļaujams, ka likumprojektu virza bez apspriešanas ar tiem, kurus tas skars vistiešāk.

īsumā
  • Rīgas domes atlaišanas likuma mērķis ir novērst situāciju, kurā dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju – organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
  • VARAM ieskatā pārkāpumu sistemātiskuma raksturs rada risku valsts pārvaldes principu īstenošanai pašvaldības darbībā.
  • Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs uzskata, ka Rīgā nav atkritumu apsaimniekošanas krīzes un atlaišanas iemesls ir mākslīgi radīts.
  • Latvijas Pašvaldību savienība: “Izstrādātais likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu nav pietiekami argumentēts un atbilstoši demokrātijas principiem tiesiski pamatots.”

Likuma “Par pašvaldībām” 92. pants paredz, ka domi var atlaist ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets (MK). Likumprojektu “Rīgas domes atlaišanas likums” (turpmāk tekstā – likumprojekts) MK iesniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), un otrdien, 17. decembrī, MK sēdē vairākums ministru priekšlikumu par Rīgas domes atlaišanu atbalstīja. Pret likumprojekta iesniegšanu Saeimā balsoja labklājības ministre Ramona Petraviča un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Rīgas domes atlaišanas mērķis

Likumprojekta 1. pantā noteikts, ka Rīgas domes atlaišanas likuma mērķis ir novērst situāciju, kurā Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā “Par pašvaldībām” un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju – organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

“Uz pašreizējā sasaukuma rīcības izvērtējumu attiecināma arī Rīgas domes iepriekšējā sasaukuma rīcība, ievērojot, ka Rīgas dome nav nodrošinājusi atbilstošu Satversmes tiesas lēmuma izpildi. Satversmes tiesa 2012. gada 6. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2012-01-01 “Par Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu 12. punkta, ciktāl tas attiecas uz līgumiem, kas noslēgti, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu, atbilstību Satversmes 1. pantam”,” skaidrots likumprojekta anotācijā.

Pašvaldības rīcībā konstatēti pārkāpumi

Atsaucoties uz Eiropas vietējo pašvaldību hartas 3. panta pirmo daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmo daļu un likuma “Par pašvaldībām” 21. pantu, VARAM ieskatā tieši no pašvaldības rīcības ir atkarīgs tas, cik efektīvi būs izpildāmas pašvaldību funkcijas un aizstāvētas iedzīvotāju intereses.

VARAM norāda – veicot Rīgas domes pārraudzību noteikto pilnvaru ietvaros, ministrija konkrētās pašvaldības darbā konstatējusi vairākkārtējus normatīvo aktu pārkāpumus pašvaldības darbības jomās. Pārkāpumi izdarīti vairākas reizes un sistemātiski visā 2017. gada vietējo pašvaldību vēlēšanās ievēlētās Rīgas domes darbības laikā.

Tāpat VARAM skaidro, ka saņēmusi daudzu privātpersonu, tiesībsarga un Rīgas domes deputātu iesniegumus, kuros norādīts uz iespējamiem pārkāpumiem. Kā minēts likumprojekta anotācijā, pieprasot par šiem jautājumiem skaidrojumus un papildu informāciju, pārkāpumi ir apstiprinājušies vai arī skaidrojumi netika sniegti pēc būtības.

VARAM saņēmusi arī brīdinājumus no citām institūcijām par dažādiem pārkāpumiem domes, Rīgas pašvaldības amatpersonu, iestāžu un kapitālsabiedrību darbībā, kā arī par labas pārvaldības principu neievērošanu. Šādi brīdinājumi saņemti arī no Valsts kontroles un Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurora.

Kā norādīts anotācijā, pārkāpumu sistemātiskuma raksturs rada risku valsts pārvaldes principu īstenošanai pašvaldības darbībā, līdz ar to var tikt apdraudēta pienācīga pašvaldības funkciju izpilde.

Rīgā neesot atkritumu apsaimniekošanas krīzes

Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs uzskata, ka par visu notiekošo, arī par to, ka paralēli steidzamības kārtībā tiek virzīti vēl citi likumprojekti, kas paredz jaunas domes ievēlēšanas kārtības maiņu, atbildība būtu jāuzņemas institūcijai, kas pieņem lēmumu par domes atlaišanu. Viņaprāt, Rīgā nav nekādas atkritumu apsaimniekošanas krīzes.

“Krīze ir mākslīgi izveidota. Arī vēsturiski skatoties, izveidotā procedūra ar iepirkumiem sākās, ja nemaldos, pagājušā gada jūlijā, kad izsludināja iepirkuma konkursu par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, nevis šogad,” tā S. Dolgopolovs. Viņš vērš uzmanību, ka valstī ir tādas institūcijas kā Iepirkumu uzraudzības birojs, Konkurences padome un VARAM. “Kur viņi bija visu šo laiku?” jautā S. Dolgopolovs.

Vienlaikus likumprojekta anotācijā norādīts, ka Konkurences padome 2017. gada 28. aprīlī vēstulē gan VARAM, gan Rīgas domei norādījusi uz riskiem, kurus var radīt publisko un privāto partnerības procedūru sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēle, un iespējamu konkurences reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu. Tāpat anotācijā var lasīt, ka VARAM kopš 2013. gada Rīgas domei norādījusi uz pārkāpumiem saistībā ar veicamajiem pasākumiem Satversmes tiesas sprieduma izpildei:

  • par pienākumu izdot saistošos noteikumus atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam;
  • par Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. panta pirmajā daļā noteiktā pienākuma izpildi – izvēlēties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju atbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu vai publisko privāto partnerību.

Kā norādīts anotācijā, uz vēstulēm atbildes sniedza Rīgas domes izpildinstitūcijas un vienmēr tika saņemtas atrunas, ka sākumā jāizvērtē situācija, jāizlemj par atkritumu apsaimniekošanas piemērojamo modeli (dalījumu zonās u. c.).

Jaunās domes vēlēšanu izdevumus segs valsts

S. Dolgopolovs norāda, ka otrs VARAM motīvs Rīgas domes atlaišanai ir nenoslēgtie līgumi starp operatoriem un klientiem. Taču viņa ieskatā tas nav domes atbildības jautājums: “Tās ir operatoru un klientu attiecības, jo dzīvojamo māju pārvaldei likums uzliek par pienākumu slēgt attiecīgos līgumus, kas ir abu pušu pienākums.” Kā norāda S. Dolgopolovs, ja arī šie līgumi nav noslēgti, atbilstoši Civillikumam par sniegto pakalpojumu tik un tā ir jāmaksā.

S. Dolgopolovs skaidro, ka Rīgā nevienu dienu nav bijusi pārtraukta atkritumu apsaimniekošanas procedūra. Tāpēc, viņaprāt, Rīgas domes atlaišanas iemesls ir mākslīgi radīts. 

Tāpat S. Dolgopolovs stāsta – ja tiks pieņemts lēmums par Rīgas domes atlaišanu, valdība ir tā, kura uzņemas atbildību par finansiālām lietām, arī jaunās Rīgas domes vēlēšanu organizēšanu, kas ir dārgs process. Likumprojekta anotācijā VARAM to nenorāda. “Kārtējās pašvaldību vēlēšanas sedz no pašvaldību budžeta, bet lēmums rīkot jaunas vēlēšanas ir valdības atbildība,” skaidro S. Dolgopolovs.

LPS apšauba atlaišanas pamatotību

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) uzsver, ka izstrādātais likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu nav pietiekami argumentēts un atbilstoši demokrātijas principiem tiesiski pamatots. LPS skaidro, ka valdībai un Saeimai, lemjot par demokrātiski ievēlētas varas atlaišanu, jārīkojas likumīgi, ievērojot tiesību principus, samērīgumu un atbilstību Eiropas vietējo pašvaldību hartai. Par to, kas ir Eiropas vietējo pašvaldību harta un ko tā nosaka, lasiet LV portāla publikācijā.

Tāpat LPS uzskata, ka ministriem, pieņemot lēmumu par domes atlaišanas likumprojektu, jāņem vērā vienlīdzības princips, nodrošinot vienādu attieksmi pret visām pašvaldībām. “Jārēķinās, ka tādi paši nosacījumi būs jāpiemēro gadījumā, ja vajadzēs pieņemt lēmumu par kādas citas pašvaldības domes atlaišanu,” skaidro LPS.

“Ievērojot samērīguma principu, ja uzraugošā ministrija vēlas rīkoties likumīgi, tai jāizmanto likumā “Par pašvaldībām” paredzētās procedūras nelikumību novēršanai. Tikai tad varēs konstatēt, vai pašvaldības deputāti apzināti un sistemātiski pārkāpj likumu. Turklāt jaunais domes sasaukums nevar būt atbildīgs par iepriekšējā sasaukuma domes lēmumiem,” skaidro LPS.

Paredz iecelt pagaidu administrāciju

Likumprojekts paredz atlaist Rīgas domi un iecelt pagaidu administrāciju. Tāpat šajā likumprojektā noteikts, ka jaunām Rīgas domes vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā, kas iestājas pēc diviem mēnešiem no dienas, kad stājies spēkā likums par Rīgas domes atlaišanu.

VARAM iepriekš LV portālam norādīja, ka jaunās Rīgas domes vēlēšanas (ja Saeima nemainīs datumu) notiktu 2020. gada 29. februārī.

Arī likumprojekta 3. pantā noteikts, ka Rīgas pilsētas pašvaldībā tiks iecelta pagaidu administrācija šādā sastāvā:

  • pagaidu administrācijas vadītājs – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics;
  • pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks – Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš;
  • pagaidu administrācijas loceklis – Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

LPS kopumā iebilst pret to, ka likumprojekts tiek virzīts, neievērojot demokrātijas un tiesiskuma principus, tādējādi kultivējot nedemokrātisku domes atlaišanas kārtības piemērošanu. LPS arī aicinājusi VARAM skaidrot, pēc kādiem kritērijiem izvēlētas konkrētās amatpersonas, kas varētu strādāt pagaidu administrācijā, jo šobrīd tam trūkst gan izvērtējuma, gan pamatojuma.

Līdz šim atlaistas divas padomes

Līdz šim Saeima ir pieņēmusi divus likumus par domes (padomes) atlaišanu:

  • Likums “Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu” – padome atlaista 2008. gada 29. maijā (kārtējām domes vēlēšanām bija jānotiek 2009. gada 6. jūnijā – tā kā termiņš bija mazāks nekā 15 mēneši, līdz tām padomi vadīja pagaidu administrācija);
  • Likums “Par Kuldīgas rajona Rendas pagasta padomes atlaišanu” – padome atlaista 2003. gada 2. jūlijā (kārtējām domes vēlēšanām bija jānotiek 2005. gada 12. martā – tā kā termiņš bija lielāks nekā 15 mēneši, 2003. gada 20. septembrī notika jaunas padomes vēlēšanas Rendas pagastā).

Pēc šībrīža regulējuma Rīgas domes atlaišanas gadījumā domi pagaidu administrācija vadītu 15 mēnešus. Savukārt atbilstoši Saeimā iesniegtajiem likumprojektiem “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” un “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, kas tiek skatīti steidzamības kārtībā un paredz izmaiņas jaunas domes ievēlēšanas kārtībā, jaunievēlētā dome pilnvaras pildīs līdz kārtējām vēlēšanām, kā arī turpmākos četrus gadus.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU