SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
12. decembrī, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Pašvaldības
1
5
1
5

Eiropas vietējo pašvaldību harta. Kas tā ir un ko nosaka

Vairāku pašvaldību iedzīvotāji, iebilstot pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenoto administratīvi teritoriālo reformu, kura paredz apvienot pašreizējās 119 vietvaras un to skaitu samazināt līdz 36, atgādina par Eiropas hartā paredzētajām pašvaldības tiesībām noteikt savas robežas.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Administratīvi teritoriālās reformas virzībā saskatāmi Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpumi, norāda Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs. LV portāls skaidro, kas ir šī harta un ko tā paredz.

īsumā
  • Eiropas vietējo pašvaldību harta Latvijā ir augstākā juridiskā spēka likums, kas attiecas uz pašvaldībām.
  • LPS uzskata, ka, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, tiek pārkāptas Eiropas vietējo pašvaldību hartā noteiktās vietvaru tiesības lemt par savām robežām.
  • VARAM, kura īsteno reformu, uzskata, ka rīkojas saskaņā ar hartas principiem.
  • Eiropas vietējo pašvaldību hartas neievērošana dalībvalstīm nerada tiešas juridiskas sekas. Hartas pārkāpumi kaitē valsts starptautiskajai reputācijai.
  • Administratīvi teritoriālās reformas atbilstību Eiropas vietējo pašvaldību hartai vērtē starptautiski eksperti, kuru galaziņojums gaidāms nākamā gada martā.

Eiropas Padomes (EP) vietējo pašvaldību harta, ko ratificējusi arī Latvija, noteic, ka jāievēro vietējo kopienu, proti, sabiedrības, tiesības lemt par savas teritorijas robežām, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

“Šobrīd Latvija Eiropas vietējo pašvaldību hartas kontekstā atrodas kritiskā situācijā, jo konstatētie pārkāpumi ir nopietns starptautisks signāls demokrātijas principu draudiem Latvijā un liecina par apzinātu varas centralizāciju. Reforma mērķtiecīgi tiek virzīta steidzamā kārtā, nerēķinoties ar iedzīvotāju un pašvaldību viedokli, interesēm un priekšlikumiem,” uzskata LPS vadītājs.

Eksperti izvērtē iespējamos pārkāpumus

Decembra sākumā Latviju pēc LPS uzaicinājuma apmeklēja EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas eksperti ārkārtas faktu noskaidrošanas vizītē, lai izvērtētu iespējamos hartas pārkāpumus administratīvi teritoriālās reformas procesā, kuru patlaban īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

“VARAM atzinīgi vērtē Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa interesi par administratīvi teritoriālās reformas procesu Latvijā un darbu ar pašvaldībām,” skaidro ministrs Juris Pūce. “Saeimas uzdoto reformas virzīšanu esam pildījuši ar lielu atbildību, iesaistot procesā sadarbības partnerus, pašvaldības un to pārstāvjus, lai visi kopā ar atvērtu komunikāciju un argumentētiem ierosinājumiem īstenotu Latvijas iedzīvotājiem labāko administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, kas novērstu vietējo pašvaldību sadrumstalotību, mazinātu nevienlīdzību un būtu pamats valsts izaugsmes iespējām.”

Nosaka pamatprincipus

Eiropas Padome, kam 1995. gadā pievienojusies arī Latvija, ir starptautiska politiskā organizācija, kura apvieno 47 valstis un kuras mērķis ir veidot kopīgu demokrātisku un tiesisku telpu, nodrošinot tās pamatvērtību – cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošanu un aizsardzību.

Eiropas vietējo pašvaldību harta Latvijā ir augstākā juridiskā spēka likums, kas attiecas uz pašvaldībām. Saeima ratificēja šo hartu 1996. gada 22. februārī, sākumā pievienodamās 26 no 30 hartas paragrāfiem. Kopš 1999. gada Latvija pievienojusies vēl trim paragrāfiem. Pašlaik Latvijai nav saistošs tikai 9. panta 8. paragrāfs par pašvaldību brīvu pieeju nacionālajam kapitāla tirgum.

Šobrīd Latvija Eiropas vietējo pašvaldību hartas kontekstā atrodas kritiskā situācijā.

“Eiropas Savienībā ir nostiprinājies princips, ka administratīvie valsts pārvaldes jautājumi ir dalībvalstu iekšēja lieta. Taču vienlaikus esam apņēmušies izpildīt Eiropas administratīvas telpas nosacījumus, ar kuriem tiek ievēroti demokrātijas pamatprincipi, kas attiecībā uz pašvaldībām noteikti Eiropas pašvaldību hartā,” skaidro EP monitoringa grupas neatkarīgā eksperte no Latvijas, LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas vadītāja, asociētā profesore Iveta Reinholde. Hartai pievienojušās valstis tajā nospraustos principus apņemas ievērot savos tiesību aktos un to īstenošanā praksē.

Hartas preambula jeb ievaddaļa paredz – Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras parakstījušas šo dokumentu, uzskata, ka:

  • EP mērķis ir panākt ciešāku vienotību starp tās locekļiem kopējo mantoto ideālu un principu aizsargāšanā un īstenošanā;
  • viena no šī mērķa sasniegšanas metodēm ir vienošanās noslēgšana pārvaldes sfērā;
  • viens no katras demokrātiskas iekārtas galvenajiem pamatiem ir vietējā vara;
  • pilsoņu tiesības piedalīties valsts lietu pārvaldīšanā pieder pie demokrātijas principiem, kas kopīgi visām EP dalībvalstīm;
  • šīs tiesības vistiešāk var realizēt vietējā līmenī;
  • ar reālu atbildību apveltītas vietējās varas pastāvēšana var nodrošināt pārvaldi, kas ir gan efektīva, gan pietuvināta pilsoņiem;
  • vietējās pašvaldības aizsardzība un nostiprināšana dažādās Eiropas valstīs ir svarīgs ieguldījums tādas Eiropas veidošanā, kas balstās uz demokrātijas un varas decentralizācijas principiem;
  • vietējā vara ir demokrātiski izveidotas lēmumu pieņemšanas struktūras (orgāni), kas ir apveltītas ar plašu autonomiju attiecībā uz saviem pienākumiem, kā arī veidiem un paņēmieniem, ar kuriem tie tiek īstenoti, un to izpildei nepieciešamajiem līdzekļiem.

LSP, apstrīdot administratīvi teritoriālās reformas līdzšinējo procesu, norāda, ka tajā, nosakot pašvaldību robežas pret vietējo iedzīvotāju gribu, nav ievērots Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pants. Tas nosaka: “Vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.” Hartas 5. pants ir uzskatāms par sevišķi būtisku, jo pieder tiem šī akta pantiem, kuri tā dalībvalstīm ir obligāti saistoši.

VARAM gan uzskata, ka ir mērķtiecīgi strādājusi, informējot sabiedrību un uzklausot viedokļus, stingri vadoties pēc Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. panta un Satversmes tiesas skaidrojuma par hartas piemērošanu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā.

Pārkāpumi nerada juridiskas sekas

“Harta neaizliedz ministrijai veikt pašvaldību apvienošanu pēc būtības un nenosaka apvienošanas kritērijus. Taču liek respektēt iedzīvotāju un vietējo kopienu viedokli kopumā,” skaidro I. Reinholde.

Hartas neievērošana dalībvalstīm nerada tiešas juridiskas sekas, jo tās šim starptautiskajam aktam pievienojušās, brīvprātīgi apņemoties ievērot tajā nospraustos principus. Vienlaikus hartas pārkāpumi nozīmē valsts reputācijas starptautiska mēroga samazināšanos – par tiem tiek ziņots EP, tiek informēta EP Ministru padome, un neslava izplatās ES institūciju lokā, radot nelabvēlīgas sekas, skaidro eksperte. Viņa arī norāda: “Harta ir paredzēta nevis Eiropas Padomei, bet gan mums pašiem – pašvaldību iedzīvotājiem, kuru intereses un viedokļi valstij ir jāņem vērā.”

Harta ir paredzēta nevis Eiropas Padomei, bet gan mums pašiem – pašvaldību iedzīvotājiem, kuru intereses un viedokļi valstij ir jāņem vērā.

Ekspertu komitejas pirmie secinājumi varētu tapt zināmi nākamā gada februāra beigās, bet galaziņojums ziņojums par Latviju EP vietējo un reģionālo pašvaldību kongresam Strasbūrā tiks nolasīts nākamā gada 11. martā – pēc tam Latvijas valdībai tiks nosūtītas konstatētajai situācijai atbilstošas rekomendācijas.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU