Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vairāku pašvaldību iedzīvotāji, iebilstot pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenoto administratīvi teritoriālo reformu, kura paredz apvienot pašreizējās 119 vietvaras un to skaitu samazināt līdz 36, atgādina par Eiropas hartā paredzētajām pašvaldības tiesībām noteikt savas robežas.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Administratīvi teritoriālās reformas virzībā saskatāmi Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpumi, norāda Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs. LV portāls skaidro, kas ir šī harta un ko tā paredz.
Eiropas Padomes (EP) vietējo pašvaldību harta, ko ratificējusi arī Latvija, noteic, ka jāievēro vietējo kopienu, proti, sabiedrības, tiesības lemt par savas teritorijas robežām, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
“Šobrīd Latvija Eiropas vietējo pašvaldību hartas kontekstā atrodas kritiskā situācijā, jo konstatētie pārkāpumi ir nopietns starptautisks signāls demokrātijas principu draudiem Latvijā un liecina par apzinātu varas centralizāciju. Reforma mērķtiecīgi tiek virzīta steidzamā kārtā, nerēķinoties ar iedzīvotāju un pašvaldību viedokli, interesēm un priekšlikumiem,” uzskata LPS vadītājs.
Decembra sākumā Latviju pēc LPS uzaicinājuma apmeklēja EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas eksperti ārkārtas faktu noskaidrošanas vizītē, lai izvērtētu iespējamos hartas pārkāpumus administratīvi teritoriālās reformas procesā, kuru patlaban īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
“VARAM atzinīgi vērtē Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa interesi par administratīvi teritoriālās reformas procesu Latvijā un darbu ar pašvaldībām,” skaidro ministrs Juris Pūce. “Saeimas uzdoto reformas virzīšanu esam pildījuši ar lielu atbildību, iesaistot procesā sadarbības partnerus, pašvaldības un to pārstāvjus, lai visi kopā ar atvērtu komunikāciju un argumentētiem ierosinājumiem īstenotu Latvijas iedzīvotājiem labāko administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, kas novērstu vietējo pašvaldību sadrumstalotību, mazinātu nevienlīdzību un būtu pamats valsts izaugsmes iespējām.”
Eiropas Padome, kam 1995. gadā pievienojusies arī Latvija, ir starptautiska politiskā organizācija, kura apvieno 47 valstis un kuras mērķis ir veidot kopīgu demokrātisku un tiesisku telpu, nodrošinot tās pamatvērtību – cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošanu un aizsardzību.
Eiropas vietējo pašvaldību harta Latvijā ir augstākā juridiskā spēka likums, kas attiecas uz pašvaldībām. Saeima ratificēja šo hartu 1996. gada 22. februārī, sākumā pievienodamās 26 no 30 hartas paragrāfiem. Kopš 1999. gada Latvija pievienojusies vēl trim paragrāfiem. Pašlaik Latvijai nav saistošs tikai 9. panta 8. paragrāfs par pašvaldību brīvu pieeju nacionālajam kapitāla tirgum.
Šobrīd Latvija Eiropas vietējo pašvaldību hartas kontekstā atrodas kritiskā situācijā.
“Eiropas Savienībā ir nostiprinājies princips, ka administratīvie valsts pārvaldes jautājumi ir dalībvalstu iekšēja lieta. Taču vienlaikus esam apņēmušies izpildīt Eiropas administratīvas telpas nosacījumus, ar kuriem tiek ievēroti demokrātijas pamatprincipi, kas attiecībā uz pašvaldībām noteikti Eiropas pašvaldību hartā,” skaidro EP monitoringa grupas neatkarīgā eksperte no Latvijas, LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas vadītāja, asociētā profesore Iveta Reinholde. Hartai pievienojušās valstis tajā nospraustos principus apņemas ievērot savos tiesību aktos un to īstenošanā praksē.
Hartas preambula jeb ievaddaļa paredz – Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras parakstījušas šo dokumentu, uzskata, ka:
LSP, apstrīdot administratīvi teritoriālās reformas līdzšinējo procesu, norāda, ka tajā, nosakot pašvaldību robežas pret vietējo iedzīvotāju gribu, nav ievērots Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pants. Tas nosaka: “Vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.” Hartas 5. pants ir uzskatāms par sevišķi būtisku, jo pieder tiem šī akta pantiem, kuri tā dalībvalstīm ir obligāti saistoši.
VARAM gan uzskata, ka ir mērķtiecīgi strādājusi, informējot sabiedrību un uzklausot viedokļus, stingri vadoties pēc Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. panta un Satversmes tiesas skaidrojuma par hartas piemērošanu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā.
“Harta neaizliedz ministrijai veikt pašvaldību apvienošanu pēc būtības un nenosaka apvienošanas kritērijus. Taču liek respektēt iedzīvotāju un vietējo kopienu viedokli kopumā,” skaidro I. Reinholde.
Hartas neievērošana dalībvalstīm nerada tiešas juridiskas sekas, jo tās šim starptautiskajam aktam pievienojušās, brīvprātīgi apņemoties ievērot tajā nospraustos principus. Vienlaikus hartas pārkāpumi nozīmē valsts reputācijas starptautiska mēroga samazināšanos – par tiem tiek ziņots EP, tiek informēta EP Ministru padome, un neslava izplatās ES institūciju lokā, radot nelabvēlīgas sekas, skaidro eksperte. Viņa arī norāda: “Harta ir paredzēta nevis Eiropas Padomei, bet gan mums pašiem – pašvaldību iedzīvotājiem, kuru intereses un viedokļi valstij ir jāņem vērā.”
Harta ir paredzēta nevis Eiropas Padomei, bet gan mums pašiem – pašvaldību iedzīvotājiem, kuru intereses un viedokļi valstij ir jāņem vērā.
Ekspertu komitejas pirmie secinājumi varētu tapt zināmi nākamā gada februāra beigās, bet galaziņojums ziņojums par Latviju EP vietējo un reģionālo pašvaldību kongresam Strasbūrā tiks nolasīts nākamā gada 11. martā – pēc tam Latvijas valdībai tiks nosūtītas konstatētajai situācijai atbilstošas rekomendācijas.
