NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
25. maijā, 2023
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ārlietas
5
5

Nelielām valstīm ir ļoti būtiski lieli starptautiski forumi

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Dāvis Doršs, Valsts prezidenta kanceleja

Latvija kļuvusi par prezidējošo valsti Eiropas Padomes Ministru komitejā, uzņemoties sekmēt organizācijas vispārējo principu ievērošanu un īstenot mūsu valsts nacionālās prioritātes laikā, kad Eiropai atkal nākas saskarties ar kara radītajiem izaicinājumiem.

īsumā
  • Eiropas Padomes mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu, nodrošinot tās pamatvērtību – cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošanu un aizsardzību.
  • Ministru komiteja ir Eiropas Padomes statūtos noteikta lēmējinstitūcija. To veido dalībvalstu ārlietu ministri.
  • EP ietvaros darbojas Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Ministru komiteja uzrauga Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildi.
  • Latvijas prezidentūras nacionālās prioritātes – stiprināt demokrātiju un likuma varu, veicināt vārda brīvību un virzīt Eiropas Padomes reformas.
  • Ž. Ozoliņa: “Nelielām valstīm ir ļoti būtiski lieli starptautiski forumi, kuros ar citām valstīm vienā toņkārtā komunicēt par jautājumiem, kas ir svarīgi arī mums.”

Eiropas Padomes (EP) Ministru komitejā Latvijas prezidentūra sākās 17. maijā un noritēs līdz 15. novembrim. Kopš iestāšanās Eiropas Padomē 1995. gadā Latvijai šī ir otrā prezidentūra; tā dalībvalstu rotācijas kārtībā tika pārņemta no Islandes.

Pirmo reizi Latvija prezidējošās valsts pienākumus EP Ministru komitejā uzņēmās 2000. gadā. EP, kuras galvenā mītne atrodas Francijas pilsētā Strasbūrā, nav saistīta ar Eiropas Savienības institūcijām, bet ir atsevišķa starptautiska organizācija.

Eiropas Padome un Ministru komiteja

Eiropas Padome, dibināta 1949. gadā, ir vecākā politiskā organizācija Eiropā un šobrīd aptver gandrīz visu Eiropas kontinentu, apvienojot 46 Eiropas valstis. Pagājušajā gadā, kad pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā padome nolēma apturēt agresorvalsts līdzdalību organizācijā, Krievija paziņoja par izstāšanos no EP. 

Padomes mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu, nodrošinot tās pamatvērtību – cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošanu un aizsardzību. EP ietvaros darbojas Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

Savukārt Ministru komiteja ir Eiropas Padomes statūtos noteikta lēmējinstitūcija. To veido dalībvalstu ārlietu ministri. Sešus mēnešus ilgās Latvijas prezidentūras laikā Latvijas Republikas ārlietu ministrs būs EP Ministru komitejas priekšsēdētājs, kā arī piedalīsies oficiālajās EP ministru līmeņa konferencēs un iesaistīsies EP Parlamentārās asamblejas (EPPA) darbā. Šo asambleju veido EP dalībvalstu nacionālo parlamentu deputāti. Ikdienas diplomātiskais darbs Strasbūrā Ministru vietnieku komitejā tiks nodrošināts vēstnieka un diplomātu līmenī.

EP statūti noteic, ka Ministru komitejai ir pienākums pēc EPPA ieteikuma vai pēc savas iniciatīvas apsvērt pasākumus, kādi nepieciešami EP mērķu īstenošanai, tostarp slēgt konvencijas un nolīgumus un izstrādāt kopīgu dalībvalstu politiku konkrētos jautājumos.

Komiteja ir tiesīga apspriest jebkurus jautājumus (cilvēktiesības, demokrātija, Eiropas integrācija utt.), izņemot aizsardzības jautājumus.

Komitejas secinājumi var izpausties kā ieteikumi valdībām, komitejai uzraugot to izpildi. Komiteja ir arī institūcija, kura risina jautājumus par EP iekšējo organizāciju un kārtību. Šim nolūkam tā pieņem nepieciešamos finanšu un administratīvos lēmumus. Ministru komiteja ir tiesīga uzaicināt valstis kļūt par Eiropas Padomes locekli, kā arī noteiktos gadījumos pieprasīt to izslēgšanu no organizācijas.

Ministru komiteja uzrauga Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildi.

Valsts dalība EP ļauj tās iedzīvotājiem vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības un pārsūdzētu dažādu līmeņu nacionālo tiesu lēmumus.

Prezidentūras uzdevumi un nacionālās prioritātes

Latvija prezidentūru EP Ministru komitejā pārņēma dalībvalstu vadītāju samitā Reikjavīkā, Islandē. Šis bija vien ceturtais samits organizācijas vairāk nekā 70 gadus ilgajā pastāvēšanas vēsturē.

EP valstu līderu samiti ir ļoti reti organizēts darba formāts, kas notiek tikai īpaši būtisku globālu izmaiņu brīžos. Samitos tiek definēta organizācijas nostāja nozīmīgu starptautiska mēroga izaicinājumu vai izmaiņu priekšā.

Tādējādi viens no galvenajiem Latvijas prezidentūras uzdevumiem būs īstenot praksē Reikjavīkas samita lēmumus: stiprināt Eiropas Padomes lomu un ietekmi, risināt aktuālos izaicinājumus cilvēktiesību jomā, sniegt organizācijas atbalstu Ukrainai, tostarp, lai panāktu, ka Krievija uzņemas starptautisko atbildību par agresijas noziegumu Ukrainā.

Uzņemoties EP Ministru komitejas prezidējošās valsts pienākumus, Latvijas nacionālās prioritātes ir šādas:

  • stiprināt demokrātiju un likuma varu, īpaši veicinot Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildi;
  • veicināt vārda brīvību, žurnālistu drošību un Eiropas Padomes digitālo darba kārtību;
  • virzīt Eiropas Padomes reformas, tostarp stiprināt organizācijas ietekmi un noturību pret ārējiem izaicinājumiem.

Īstenojot šīs prioritātes, tiks likts uzsvars uz dzimumu līdztiesības veicināšanu un jaunatnes un pilsoniskās sabiedrības iesaisti demokrātisko procesu stiprināšanā Eiropā.

“Pašreizējā ģeopolitiskā situācija sniedz iespēju EP kā organizācijas pārmaiņām. Latvijas prezidentūra ir apņēmusies palielināt Ministru komitejas darba caurskatāmību, atpazīstamību un efektivitāti,” EP samitā Reikjavīkā pauda Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Ministrs samitā informēja, ka Latvija saglabās savu nostāju izveidot ad hoc starptautisku tribunālu Apvienoto Nāciju Organizācijas paspārnē.

Latvija nosoda ukraiņu civiliedzīvotāju deportāciju uz Krieviju vai tās īslaicīgi okupētajām Ukrainas teritorijām. E. Rinkēvičs arī aicināja EP dalībvalstis atbalstīt rīcības plānu Ukrainas atjaunošanai un Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības centienus veidot brīvu un demokrātisku Baltkrieviju.

Labvēlīga situācija Latvijas mērķu īstenošanai

Lai nodrošinātu Latvijas nacionālo prioritāšu nonākšanu EP organizācijas darba kārtībā, jau pirms prezidentūras uzsākšanas Latvija aktīvi sadarbojās ar citām EP dalībvalstīm un partneriem, apspriežot prioritātes un pasākumus. Šīs diskusijas vainagojās ar to, ka vairāki Latvijas prezidentūras pasākumi tiek organizēti kopā ar EP struktūrām, informē Ārlietu ministrija (ĀM).

“Prezidentūras uzdevums ir arī panākt līdzsvaru starp nacionālajām interesēm un plašākām organizācijas interesēm. Prezidentūra cenšas veicināt kopīgas organizācijas vērtības un mērķus visā savas darbības laikā, tāpēc prioritāšu sagatavošanas laikā ņem vērā arī EP pamatvērtības – cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums. Papildus prezidentūra arī turpina īstenot iepriekšējo Eiropas Padomes prezidentūru iesāktās iniciatīvas,” skaidro ĀM.  

“Visas Latvijas prezidentūras nacionālās prioritātes ir tieši vai netieši saistītas ar Eiropas un Ukrainas drošības stiprināšanu,” norāda Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa. Tādējādi, kā uzver politoloģe, situācija ir labvēlīga šo prioritāšu īstenošanai, jo arī citas EP dalībvalstis ir gatavas tās aktīvi atbalstīt, saprotot, cik patlaban, Krievijas izraisītā kara apstākļos, ir svarīgi iestāties par noteikumos un tiesībās balstītu starptautisko kārtību un pēc iespējas drīzāku miera panākšanu.

“Nelielām valstīm ir ļoti būtiski lieli starptautiski forumi, kuros ar citām valstīm vienā toņkārtā komunicēt par jautājumiem, kas ir svarīgi arī mums,” uz prezidentūras nozīmi saistībā ar Latvijas visbūtiskākajām nacionālajām interesēm norāda Ž. Ozoliņa.      

UZZIŅAI

Plašāk ar Latvijas prezidentūras prioritātēm un pasākumu plānu ir iespējams iepazīties Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē.

Prezidentūras laikā arī Tieslietu ministrija iesaistīsies aktivitātēs, stiprinot Eiropas Padomes lomu un ietekmi, risinot aktuālos izaicinājumus cilvēktiesību jomā, kā arī sniedzot atbalstu Ukrainai, tostarp, lai panāktu, ka Krievija uzņemtas starptautisko atbildību par agresijas noziegumiem Ukrainā, kā arī aktualizējot Nikosijas konvencijas nozīmi mūsdienās.

Plašāk: Tieslietu ministrija iesaistīsies Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejā īstenošanā

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI