Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pēc pašvaldību reformas Latvijā varētu vairs nebūt pašvaldību ar tik mazu iedzīvotāju skaitu, kas saskaņā ar pašreizējo vietvaru vēlēšanu likumu ļautu tiem kandidēt vēlēšanās no vēlētāju apvienību sarakstiem. Tādējādi varu pašvaldībās varētu monopolizēt lielie nacionālā līmeņa politiskie spēki, mazinot iedzīvotāju iespējas tajās pārstāvēt savas intereses.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Vai pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām vietvaru domēs vēl atradīsies vieta vēlētāju apvienību pārstāvjiem? Šāds jautājums būs jāizlemj Saeimas deputātiem, kuri šonedēļ jau otrajā lasījumā skatīs Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu, kas paredz būtiski samazināt pašvaldību skaitu.
Vēlētāju apvienības var iesniegt novada domes deputātu kandidātu sarakstus tikai tādos novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir mazāks par 5000, paredz Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15. panta otrā daļa.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019. gadā mazāk par 5000 iedzīvotājiem bija gandrīz 50 novados. Pēc novadu reformas tik mazu pašvaldību varētu vairs nebūt, kas nozīmē – ja minēto likuma normu atstātu nemainītu, vēlētāju apvienībām pašvaldību domes kļūtu nepieejamas, bet politiku arī vietvaru līmenī monopolizētu nacionālā līmeņa lielie politiskie spēki.
“Saeima 2019. gada 21. marta sēdē pieņēma lēmumu turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām,” teikts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta anotācijā. Lai sasniegtu šo mērķi, patlaban reformas laikā plānots pašreizējo 119 vietējo pašvaldību vietā izveidot 39 pašvaldības, tā būtiski palielinot vidējo iedzīvotāju skaitu pašvaldībās. Vēlamais iedzīvotāju skaits pašvaldībā ir 11 000. Savukārt līdzšinējo vairāk nekā 1600 vietvaru deputātu vietā pēc reformas paliks aptuveni 700, tādējādi turpmāk ievērojami palielinot konkurenci cīņā par municipālo tautas priekšstāvju vietām.
Minētās pārmaiņas pasliktinās nelielo vietējo politisko spēku pozīcijas, norāda eksperti. Pirmkārt, ja Pašvaldību vēlēšanu likumā tiktu saglabāts līdzšinējais 5000 iedzīvotāju slieksnis, līdz kuram vēlēšanās var startēt vēlētāju apvienības, tās cīņā par vietām pašvaldības domē tiktu izslēgtas no spēles. Otrkārt, samazinoties vietvarās ievēlamo deputātu skaitam, vietējiem politiskajiem spēkiem, visticamāk, būtu grūtāk pārvarēt 5% barjeru jaunizveidotajās pašvaldībās un arī to iegūto mandātu skaits būtu mazāks.
Papildus šo politisko spēku konkurētspēju vājinātu jaunā partiju finansēšanas kārtība, ar ko vairākkārt palielināts lielo nacionālā līmeņa politisko partiju finansējums. Vislielākās bažas ir par to, ka, administratīvi teritoriālo reformu summējot ar partiju finansēšanas nosacījumu maiņu, pamatīgi palēnināsies demokrātiskie procesi.
“Ir svarīgi, lai cilvēki jūt, ka viņi var ietekmēt lēmumus vietējā līmenī un, ja, grib, nokļūt pašvaldības domē,” norāda domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka. Vēlētāju apvienībām nelabvēlīga nosacījumu maiņa varētu likt vietējiem aktīvistiem mākslīgi veidot politiskās partijas, kurām trūkst noturības ilgtermiņā. Turklāt to uzturēšana rada finansiālu slogu, kas ir lieks apgrūtinājums, skaidro politoloģe.
Arī pārlieku plašs un sadrumstalots politiskais piedāvājums vietvaru līmenī var radīt kaitējumu demokrātijai, to nevajadzīgi diskreditējot, norāda Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs, kā piemēru minot pašvaldību vēlēšanas 1931. gadā Rēzeknē, kur tolaik dzīvojuši 13 000 iedzīvotāju, kas pieteikuši vairāk nekā 30 kandidātu sarakstu. Arī piecus krievu, četrus ebreju un trīs vecticībnieku sarakstus, tāpat arī divus dzelzceļnieku sarakstus, kā arī katoļu, pasta ierēdņu, poļu, karavīru, baltiešu, invalīdu, sīktirgotāju un amatnieku un vēl vairākus citus sarakstus, kuros minēta kandidātu reliģiskā piederība, tautība vai nodarbošanās. “Līdz ar to manā pilsoniskajā ieskatā vēršanās pret vēlētāju apvienībām ir samērīga, ievērojot mērķi – nostiprināt demokrātiju,” rezumē R. Eglājs.
I. Kažoka gan iebilst: politiskā konkurence ir svarīgs demokrātijas priekšnosacījums, un tas, ka patlaban kādā pašvaldībā varētu startēt 30 vai 40 saraksti, ir maz ticams. Turklāt vietējā līmenī neesot tik liela nozīme, no cik un kādām idejiskajām grupām vēlētāju pārstāvji nāk.
Administratīvi teritoriālā reforma, kurā netiktu paaugstināts pašvaldību vēlēšanu likumā noteiktais iedzīvotāju skaits, faktiski nozīmētu vēlētāju apvienību likvidēšanu, norādījis Valsts prezidents Egils Levits. Pēc viņa domām, tas nav pieļaujams. “Vietējo pašvaldību domju vēlēšanām jāveicina pēc iespējas visaptveroša attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju interešu pārstāvniecība. Tādēļ nedrīkstētu radīt priekšnoteikumus, kas faktiski varētu kavēt atsevišķu iedzīvotāju grupu interešu pārstāvēšanu vietējās pašvaldības līmenī,” 24. februārī Saeimas Administratīvās reformas komisijai adresētā vēstulē raksta Valsts prezidents.
“Nedrīkst likvidēt vēlētāju apvienību tiesības iesniegt novada domes deputātu kandidātu sarakstus. Šāds likumdevēja lēmums mazinātu iedzīvotāju iespējas pārstāvēt savas intereses vietējās pašvaldībās un demokrātijas kvalitāti Latvijas sabiedrībā kopumā. Tā vietā rosinu tieši pretēji – paplašināt vēlētāju apvienību iespējas piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās, piešķirot tām tiesības iesniegt deputātu kandidātu sarakstus visās republikas pilsētās un novados pēc Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas,” norāda E. Levits.
Līdzīgu viedokli pauž Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga: “Iedzīvotājiem ir jādod iespēja piedalīties vietējo pašvaldību darbā. Ierobežojot iespējas veidot vēlētāju apvienības, kas nereti ir arī starta solis iet tālāk – veidot politiskās partijas –, tiek ierobežots arī demokrātiskais process kopumā. Tā attālināsim iedzīvotājus no varas, ja viņiem nebūs skaidras iespējas piedalīties. Manuprāt, risinājums ir pavisam vienkāršs: jāpieņem politisks lēmums pacelt 5000 latiņu uz augšu.” Iedzīvotāju iesaistīšana vietvaru politikā būšot komisijas prioritāte, skaidro I. Goldberga.
