Vai vēlētāju apvienībām startēt kopā ar partijām

14. aprīlī Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija atbalstīja ierosinājumu vēlētāju apvienībām pašvaldību vēlēšanās pēc administratīvi teritoriālās reformas dot iespēju piedalīties kopā ar kādu reģistrētu partiju vai partiju apvienību. Lai šādas izmaiņas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā stātos spēkā, tie atbildīgajā komisijā un arī Saeimas sēdē būs jāskata tikai trešajā – galīgajā – lasījumā.

Problēma – pašvaldību skaita samazināšana

Pašlaik Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15. panta otrā daļa noteic, ka vēlētāju apvienības deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt novados, kuros iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5000.

Vēlētāju apvienību jautājums ir kļuvis svarīgs administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Proti, “Saeima 2019. gada 21. marta sēdē pieņēma lēmumu turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām,” teikts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta anotācijā. Lai sasniegtu šo mērķi, patlaban reformas laikā plānots pašreizējo 119 vietējo pašvaldību vietā izveidot 39 vai 40 pašvaldības, tā būtiski palielinot vidējo iedzīvotāju skaitu pašvaldībās.  

“Vietējo pašvaldību domju vēlēšanām jāveicina pēc iespējas visaptveroša attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju interešu pārstāvniecība. Tādēļ nedrīkst radīt priekšnoteikumus, kas varētu kavēt atsevišķu iedzīvotāju grupu interešu pārstāvēšanu vietējās pašvaldības līmenī,” 24. februārī Saeimas Administratīvās reformas komisijai adresētā vēstulē rakstīja Valsts prezidents Egils Levits.

2015. gada 5. februārī Satversmes tiesa atzina Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15. panta pirmo daļu (ciktāl tā nepieļauj vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu sarakstus novados, kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5000, un republikas pilsētās) par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmei. Sūdzību tiesā par šo normu neatbilstību Satversmes 91. pantam, kurš paredz visu iedzīvotāju vienlīdzību un diskriminācijas aizliegumu, kā arī 101. pantam, kurš nosaka tiesības ikvienam pilsonim piedalīties pašvaldību darbībā, bija cēlusi Jūrmalas aizsardzības biedrība, kuras locekļiem netika atļauts startēt vietvaras vēlēšanās, iesniedzot vēlētāju apvienības sarakstu.

LV portāls jautā: Kā vērtējama vēlētāju apvienību startēšana pašvaldību vēlēšanās no partiju sarakstiem? Vai tas atbilst Valsts prezidenta izvirzītajam mērķim – sekmēt vietvaru iedzīvotāju interešu pārstāvēšanu?

Iveta Kažoka

Politoloģe, domnīcas “Providus” direktore

Foto: Zane Bitere, LETA

Man šķiet, ka šis priekšlikums šo mērķi nesasniedz. Nav nekādu iemeslu, kāpēc vietējiem iedzīvotājiem ir jāveido politiskās partijas vai jāstartē kopā ar politiskajām partijām, lai piedalītos vietējās vēlēšanās. Tas ir Eiropai neraksturīgs ierobežojums.

Tā ir problēma arī no politisko partiju skatpunkta. Viens no partiju finansēšanas nesenās reformas mērķiem bija spēcināt politiskās partijas iekšēji, padarīt tās rīcībspējīgākas, vairāk programmatiskas, nevis veicināt dažādu partiju un vietējo iedzīvotāju nestabilu apvienību veidošanos, kuru izjukšanas gadījumā nebūtu skaidrs, kurš no ievēlētā saraksta uzņemas vai neuzņemas atbildību par pašvaldības attīstību.

Šāds risinājums “atšķaida” politiskās partijas, iejaucot tajās cilvēkus, par kuriem partijas nevar uzņemties politisku atbildību, vienlaikus neiedodot vietējiem iedzīvotājiem, kas vēlas startēt pašvaldību vēlēšanās, pietiekamas iespējas to īstenot. Manuprāt, šāds risinājums nav labs ne no viena skatpunkta; tad jau labāk vispār neatļaut vēlētāju apvienības. Protams, normāli Eiropas valstij būtu ļaut startēt pašvaldību vēlēšanās gan politiskajām partijām, gan vēlētāju apvienībām atsevišķi.

Lielākajā daļā valstu pat parlamenta vēlēšanās partijas nav gluži vienīgās organizācijas, kas tajās var piedalīties. Bieži vien tas ļauts arī veidojumiem, kas līdzīgi mūsu vēlētāju apvienībām, vai pat individuāliem kandidātiem. Latvijas sistēma ir ļoti neparasta ar to, ka pat pašvaldību līmenī netiek pieļauta iespēja kandidēt cilvēkiem ārpus partiju sarakstiem. Situāciju vēl smagāku padara tas, ka no šī gada piešķir valsts finansējumu parlamentā ievēlētajām partijām. Tas no kampaņas rīkošanas viedokļa vēl vairāk samazina vietējo aktīvistu vēlēšanu izredzes. Turklāt tagad viņiem nebūs arī iespējas startēt pašiem savos sarakstos, neveidojot smagnējo un pašvaldībām pilnīgi nevajadzīgo politiskās partijas formu.  

Iveta Reinholde

LU asociētā profesore, Sociālo zinātņu fakultātes politikas nodaļas vadītāja, Eiropas vietējo pašvaldību hartas neatkarīgo ekspertu grupas locekle

Foto: Evija Trifanova, LETA

Nosacījums, ka vēlētāju apvienības vēlēšanās startē tikai kopā ar partijām, nozīmē – vēlētāju apvienības zaudē savu jēgu. Pirmkārt, vietējiem aktīvistiem var būt savi iemesli, kāpēc viņi nevēlas startēt kopā ar partiju. Otrkārt, saimniecisko jautājumu risināšanai, kas raksturīgi pašvaldībām, nav nepieciešama politisko partiju veidošana, ja vietējie iedzīvotāji vēlas iesaistīties vietvaras vadīšanā, nepievienojoties kādai partijai. Treškārt, partijām rastos iespēja diktēt spēles noteikumus, ar kādiem vēlētāju apvienības tiek iekļautas sarakstā, vai arī to kandidātiem tiktu ierādītas vietas saraksta apakšgalā. Partijām, kuras jau ir apritē, tiktu dotas daudz labākas pozīcijas, taču primārais pašvaldībās ir radīt apstākļus vietējo līderu un iniciatīvu attīstībai. Nosacījums, ka vēlētāju apvienības var startēt tikai no partiju sarakstiem, atstās negatīvu iespaidu uz iedzīvotāju līdzdalību pašvaldību darbībā.

Viens no iespējamajiem risinājumiem, kā nodrošināt iedzīvotāju līdzdalību vietvarās, ir palielināt vēlētāju apvienību veidošanai nepieciešamo iedzīvotāju skaitu pašvaldībās vai noteikt, ka pašvaldībās, kuras pēc jaunā iedalījuma nav valsts pilsētas un Rīga, atstāt vēlētāju apvienības kā alternatīvu politiskajām partijām, lai veidojas normāla politiskā konkurence.

Ņemot vērā, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas ievērojami palielināsies iedzīvotāju skaits pašvaldībās, loģisks risinājums varētu būt vēlētāju apvienības saraksta iesniegšanai nepieciešamo vietējo iedzīvotāju parakstu skaita palielināšana no pašreiz noteiktajiem 20 līdz, piemēram, pusei no partijas reģistrēšanai nepieciešamo biedru skaita, kas patlaban ir 200. Tas radītu pietiekami nopietnu konkurenci politiskajām partijām, vienlaikus neizslēdzot nevienu no politiskā procesa.

Lauris Liepa

Advokāts, pārstāvējis Jūrmalas aizsardzības biedrību, kura Satversmes tiesā apstrīdēja likuma normu, kas ierobežo vēlētāju apvienību tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās

Foto: Zane Bitere, LETA

Šī, manuprāt, ir garām palaista iespēja aktivizēt tos pašvaldību iedzīvotājus, kuri labprāt līdzdarbotos sabiedrībai nozīmīgu vietējo jautājumu lemšanā un risināšanā, bet kuriem ir savi apsvērumi, kādēļ tie nevēlas būt politisko partiju dalībnieki. Latvija ir viena no retajām valstīm, kurā arī vietējo pašvaldību līmenī ir nostiprināts partiju monopols.

Šis ir solis atpakaļ, jo pašreizējais regulējums mazākajās pašvaldībās iedzīvotājiem vēl arvien dod tiesības darboties vēlētāju apvienībās. Šādas iespējas liegšana būtu viena no administratīvi teritoriālās reformas kļūdām, kas politiķiem atspēlēsies, vispirms jau ar to, ka iedzīvotāju līdzdalības aktivitāte novados samazināsies.

Iespējams, atsevišķas pašvaldības un partijas ir samērā labvēlīgas kopīgam vēlētāju apvienību un politisko partiju startam vēlēšanās, taču, manuprāt, šis nav veiksmīgs modelis, jo politiskā partija pirmām kārtām ir politiska un ideoloģiska apvienība, kas nozīmē, ka tai pieslieties un ar to sadarboties var tikai tādi cilvēki, kuri atbalsta attiecīgās partijas ideoloģiju. Pašvaldības parasti risina saimnieciskus jautājumus, ar ideoloģiskiem jautājumiem tās saskaras pavisam nedaudz.