Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Satversmes ievads un 1. pants paredz, ka viens no mūsu valsts iekārtas virsprincipiem ir demokrātijas princips, īpašā paziņojumā atgādina Valsts prezidents Egils Levits. “Tas nodrošināms arī pašvaldību darbā, atbilstoši šā principa prasībām veidojot tādu pašvaldību iekārtu, kas vairotu – nevis mazinātu –demokrātiskās līdzdalības iespējas un stiprinātu demokrātiskos procesus, nevis sekmētu pašvaldību elites attālināšanos vai pat noslēgšanos no iedzīvotāju viedokļiem un interesēm,” norāda E. Levits.
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Administratīvi teritoriālā reforma nedrīkstētu attālināt vietējās kopienas no lēmumu pieņemšanas pašvaldībās, taču tieši šādus draudus var radīt topošais Pašvaldību likums.
Jaunveidojamā Pašvaldību likuma mērķis ir “nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi katras pašvaldības administratīvajā teritorijā”, teikts oficiāli apspriešanai nodotās likumprojekta redakcijas 1. pantā. Taču topošajā tiesību aktā ir fundamentāla un principiāla nepilnība: nav paredzētas vietējo kopienu (pagastu un pilsētu) iedzīvotāju tiesības tieši ievēlēt iedzīvotāju konsultatīvo padomju locekļus, vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam 1. februārī raksta Valsts prezidents Egils Levits.
Jaunajā likumā paredzētas iedzīvotāju padomes kā konsultatīvas kolektīvas institūcijas, kuru darbības mērķis ir nodrošināt pagastu un pilsētu iedzīvotāju interešu pārstāvību pašvaldību domēs. Vienlaikus likumprojekta 62. panta piektā daļa noteic, ka iedzīvotāju padomju jeb valžu sastāvu ievēl un izmaiņas tās sastāvā apstiprina dome. “No demokrātijas un iedzīvotāju demokrātiskas līdzdalības perspektīvas iedzīvotāju padomes un tām piešķirtā kompetence ir jēdzīga, ja attiecīgo padomi ir tiesīgi tieši izraudzīties paši vietējās kopienas iedzīvotāji. Iedzīvotāju padomju apstiprināšana pašvaldības domē nav pietiekams mehānisms šim nolūkam. Tiešu demokrātisku leģitimāciju un vietējo kopienu demokrātisko pārstāvniecību pašvaldības darbā nevar aizvietot tikai ar konsultāciju un sabiedrības uzklausīšanas mehānismiem,” vēstulē valdības vadītājam pauž E. Levits.
Valsts prezidents turpat norāda uz iespējamajām iedzīvotāju padomju kompetencēm:
“Administratīvi teritoriālā reforma nedrīkstētu radīt sajūtu vietējās kopienās, ka viņu iespējas ietekmēt pašvaldības lēmumus pēc reformas samazinās un ka pašvaldība attālinās no viņiem. Tas ir valsts uzdevums ar attiecīgiem likumiem radīt nepieciešamos priekšnoteikumus tam, lai vietējo kopienu balss un intereses tiktu sadzirdētas un ņemtas vērā pašvaldības ietvaros arī pēc Administratīvi teritoriālās reformas,” vēsta E. Levits. Valsts prezidents norāda: “Tas ir principiāli svarīgs demokrātijas jautājums, kura izlemšanā jāievēro Satversmē ietvertā demokrātijas virsprincipa prasības arī attiecībā uz pašvaldības iekārtu.”
Jau šobrīd ir bijusi vērojama centralizēta hierarhiska varas struktūra atsevišķās pašvaldībās, kas nav ieinteresēta veicināt demokrātiskos procesus pašvaldībā un sekmēt iedzīvotāju līdzdalību, savā 1. februāra paziņojumā “Par vēlētiem vietējo kopienu pārstāvjiem pagastu un pilsētu iedzīvotāju padomēs” secina E. Levits. “Mēģinājumi veidot centralizētas un vertikāli hierarhiskas struktūras jaunajās pašvaldībās, visu jautājumu izlemšanu koncentrējot pašvaldības domes vairākuma rokās, varētu veicināt atsevišķu vietējo kopienu atstumtību no pašvaldības procesiem un mazināt to iespējas panākt savu lokālo jautājumu izlemšanu kopienas interesēs, kā arī paust kopienas viedokli kopējo jautājumu lemšanā,” paziņojumā norāda Valsts prezidents.
Jāatzīmē, ka Saeima, pērn izdarot grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, liedza iespēju pašvaldību vēlēšanās startēt vēlētāju apvienībām, kurām šādas tiesības līdz tam bija pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu līdz pieciem tūkstošiem. Valsts prezidents E. Levits rosināja Saeimu arī pēc administratīvi teritoriālās reformas saglabāt iespēju vēlētāju apvienībām piedalīties vietvaru vēlēšanās, taču parlaments šo priekšlikumu noraidīja, ņemot vērā, ka pēc reformas vairs nebūs novadu, kuros būtu mazāk par pieciem tūkstošiem iedzīvotāju. Tagad Pašvaldības domes vēlēšanu likums tiesības iesniegt sarakstus vietvaru vēlēšanās paredz tikai reģistrētām politiskajām partijām vai to apvienībām, kā arī divām vai vairākām reģistrētām politiskajām partijām, kuras nav apvienojušās reģistrētu politisko partiju reģistrētā apvienībā. Tādējādi Latvijā pastāv partiju monopols dalībai pašvaldību vēlēšanās.
Jānis Pleps
Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos
Foto: Ieva Lūka, LETA
Kopumā šis ir jautājums par to, kādas būs jaunās pašvaldības, to iekārtojums – vai tās būs stingri hierarhiski organizētas struktūras, kurās visa vara koncentrēta domes vairākuma rokās, vai decentralizētas: ar vairākiem varas centriem.
Kā raksta prezidents, pašvaldībās jau līdz šim bijusi vērojama tendence veidot noslēgtu, centralizētu, viegli paredzamu pārvaldības politisko modeli. Tas nav sabiedrības kopējās interesēs. Tāpēc tik svarīga ir izšķiršanās par to, vai jaunais Pašvaldību likums iedzīvotāju konsultatīvās padomes paredzēs kā vienkāršu konsultatīvu sabiedrības līdzdalības instrumentu vai kā demokrātisku mehānismu, ko ievēlējusi vietējā kopiena. Prezidents vietējo kopienu padomes redz kā demokrātiskās līdzdalības un demokrātisko procesu sekmēšanas mehānismu un principiāli vēlētos, lai šīs institūcijas tiek demokrātiski leģitimētas jeb ievēlētas tieši, nevis ar pašvaldības domes starpniecību. Iedzīvotāju vēlētas padomes spētu runāt ar pašvaldību domēm no daudz stingrākām pozīcijām – nevis tikai kā no malas pieaicināti konsultanti, bet ar skaidru iedzīvotāju mandātu un pilnvarojumu tos pārstāvēt. Sevišķi svarīgi tas ir gadījumos, kad kādā izlemjamā jautājumā vietējās kopienas griba atšķiras no domes vairākuma viedokļa.
Otrkārt, pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldībām kļūstot ievērojami lielākām, vietējām kopienām būs mazāk iespēju ietekmēt procesus tajās nekā šobrīd. Tādējādi pašu vietējo kopienu vēlētas padomes būtu svarīgs mehānisms iespējamo demokrātijas deficītu kompensēšanā un nomales efekta mazināšanā.
Ministru kabinetam ir saistošs likums*, kura pārejas noteikumi paredz, ka valdība iesniedz likumprojektu, kurā ir tieši demokrātiski vēlēti kopienu pārstāvji. Saeima var lemt dažādi otrajā un trešajā lasījumā, bet Ministru kabinetam principā likums būtu jāizpilda.
Līga Stafecka
domnīcas “Providus” vecākā pētniece
Foto: Ieva Lūka, LETA
“Providus” pēdējos gados ir veicis vairākus pētījumus par iedzīvotāju iesaisti pašvaldībās, un tie parāda, ka, no vienas puses, iedzīvotāji iesaistās diezgan pasīvi, taču, no otras puses, visai maz pašvaldību mērķtiecīgi meklē iespējas, kā iedzīvotājus iesaistīt vairāk un labāk. Saikne starp iedzīvotājiem un pašvaldību jau šobrīd ir visai trausla. Tai ir risks kļūt vārīgākai, kad tiks izveidoti lielie novadi, tādēļ ir būtiski, lai jaunais Pašvaldību likums iekļautu vismaz dažus mehānismus, kas ir vērsti uz plašākām sabiedrības iespējām iesaistīties: tādus kā kolektīvie iesniegumi, līdzdalības budžets vai plašāka spektra jautājumu sabiedriskās apspriedes un arī iedzīvotāju padomes. Lai gan situācija ar iedzīvotāju aktīvismu, īpaši sabiedriskās uzraudzības, līdzdalības pašvaldības lēmumu pieņemšanā ziņā, nav pārāk spoža, nesen veiktā SKDS aptauja parāda, ka iedzīvotāji kopumā tic tam, ka viņi var ietekmēt pašvaldības lēmumus (“Providus” dati).
Iedzīvotāju padomes jau šobrīd ir divos novados – Līvānu novadā un Rēzeknes novadā –, un tās darbojas pēc atšķirīgiem principiem. Līvānu novadā šī padome tuvinās vietējā pagasta pārvaldes struktūrvienībai, jo tajā lielākoties piedalās pašvaldību iestāžu pārstāvji, kas saņem arī nelielu atalgojumu par darbu padomē. Savukārt Rēzeknes novadā, kurā ir daudz pagastu, šīs padomes izveidojuši iedzīvotāji, kopsapulcē izvirzot pārstāvjus, kuri uz noteiktu laiku piekrīt brīvprātīgi darboties un par to nesaņem arī atalgojumu. Ne visos Rēzeknes novada pagastos šī padome darbojas vienlīdz aktīvi, dažos tā patiešām ir ļoti darbīga, citos drīzāk pastāv formāli. Ja jāizvēlas, kuru ceļu iet, manuprāt, Rēzeknes novada iedzīvotāju padomju modelis būtu daudz piemērotāks, jo balstās uz lielāku iedzīvotāju brīvprātīgo aktivitāti.
Lai arī ideja par iedzīvotāju padomēm kā saikni starp vietējiem iedzīvotājiem un pašvaldības lēmumu pieņēmējiem ir laba, jārēķinās ar to, ka iedzīvotāju padomju ieviešana pati par sevi vēl nenozīmēs vietējās demokrātijas uzplaukumu. Latvijā vēl nav pārāk plaši izplatīta šāda brīvprātīgās iesaistes kultūra veltīt savu privāto laiku ilgāku laika posmu kopienas vajadzībām. Tādēļ var būt situācijas, ka darbam šajās padomēs nemaz nav tik liels darboties gribētāju pulciņš, lai vēl būtu vajadzība rīkot vēlēšanas. Jābūt gataviem dažādām situācijām.
“Providus” savā atzinumā par topošo Pašvaldību likumu jau norādīja: ir principāli svarīgi, ka iedzīvotāju padomes ievēl paši iedzīvotāji. Mēs pilnībā piekrītam šajā jautājumā Valsts prezidentam. Sarežģītākais jautājums ir par to, kādā veidā iedzīvotāji šīs padomes būtu jāievēlē. Ir skaidrs, ka tam jābūt daudz vienkāršākam procesam nekā klasiskas vēlēšanas, bet vienlaikus jāievēro noteikti principi, lai tās būtu demokrātiski izveidotas. Iespējams, ka labākais risinājums būtu piemērotāko balsošanas procesu izvēlēties pašām pašvaldībām, atbilstoši vietējiem apstākļiem – vai tā ir balsošana internetā vai klātienes kopsapulce, vai kāds cits mehānisms, taču likuma līmenī būtu jānosaka pamatprincipi.
Monvīds Švarcs
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs
Foto: Edijs Pālens, LETA
Ar šo likumprojektu mēģina, teikšu godīgi, sabojāt tās labās līdzdalības iniciatīvas, kādas savā novadā jau bijām ar pašvaldības nolikumu izveidojuši kopš 2011. gada oficiāli, bet neoficiāli – jau iepriekš. Mūsu mērķis bija radīt abpusēju saikni starp vietējām kopienām un pašvaldību, tās darbā iesaistot iedzīvotājus nevis formāli, bet gan patiesi. Novada dome norāda tikai vienu lietu – kā šis iedzīvotāju padomes izveidot –, pašvaldība ir sagatavojusi paraugnolikumu šādu institūciju darbībai. Visa pārējā darbība ir tikai pašu iedzīvotāju iniciatīva, un viņi ir neatkarīgi savā lemšanā, paši iedzīvotāju sapulcēs darbībai padomē izvirza savus līdzcilvēkus, kam uzticas.
Šai saiknei nevar būt viens virziens. Tai jābūt abpusējai, ar mērķi iesaistīt iedzīvotājus pašvaldības darbā nevis formāli, bet gan patiesi.
Labs piemērs ir Maltas iedzīvotāju konsultatīvā padome, kura ir izstrādājusi nosacījumus, saskaņā ar kuriem tajā ļauts darboties ne tikai vienkārši balsstiesīgajiem pagasta iedzīvotājiem, bet arī jebkuram pagasta iedzīvotājam vai tajā strādājošajam, kas sasniedzis 16 gadu vecumu. Mūs interesē, lai arī jaunatne iesaistītos pašvaldības darbībā. Pretējā gadījumā tas ir durklis, ar kuru, tēlaini izsakoties, noduram savu nākotni.
Pieejas konsultatīvo padomju veidošanā var būt visdažādākās: vieni tās veido pēc teritorijas, ciemu, sādžu principa, citi pēc vecuma grupām, vēl citi – pēc nodarbošanās utt. Cilvēki paši redz, kā izveidot funkcionālu, jēgpilnu iedzīvotāju grupu, kas var pārstāvēt visus iedzīvotājus komunikācijā ar pašvaldību. Esam noteikuši, ka katra teritoriālā vienība veido konsultatīvo padomi. No 25 novada pagastiem tādas nav izveidojuši tikai divi trīs. Ļoti efektīvi strādā Malta, Ozolaine, Gaigalava, Nautrēni, Bērzgale, tie, kuri sapratuši, ka, iesaistoties komunikācijā ar pašvaldību, viņi paši ir savas teritorijas pārvaldītāji un pagasta pārvalde ir tikai serviss, kurš nodrošina viņu intereses un vēlmes. Pašvaldībās, kurās iedzīvotāji ir pasīvi, tiek saņemts visvairāk sūdzību. Tas pats par sevi praksē parāda – ja starp iedzīvotājiem un pašvaldību trūkst saiknes, tad ir problēmas.
Mūsu paraugnolikumā noteikts, ka iedzīvotāju konsultatīvajā padomē nedrīkst būt pašvaldības deputāts, iestādes vadītājs, politiskās organizācijas izpildinstitūcijas vadītājs. Viens no iedzīvotāju konsultatīvās padomes uzdevumiem ir kontrolēt, kā pašvaldībā strādā institūcijas. Un, ja tu pats sevi kontrolē, tad kas gan tu esi par kontrolētāju? Ja veido ietekmējamas iedzīvotāju padomes, tad labāk neveidot tās vispār.
Likumprojektā ielikts pseidodemokrātisks līdzdalības budžets, kura robežsumma ir 0,1% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa**. Tas ir ķeksītis, kurš it kā apliecina, ka sabiedrība piedalās naudas izlietojumā. Uz visu mūsu novadu šis 0,1% ir apmēram 11 000 eiro gadā – smieklīga summa, lai teiktu, ka tā nodrošina sabiedrības līdzdalību. Sabiedrībai būtu jāpiedalās visa pašvaldības budžeta veidošanā: tikai tad tam ir jēga un cilvēki sapratīs, ko viņi savā teritorijā var izdarīt ar pieejamajiem resursiem.
Kristīne Kinča
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos
Foto: Lita Krone, LETA
Saskaņā ar izsludināto redakciju iedzīvotāju valde bija paredzēta kā konsultatīva institūcija, kuras sastāvu apstiprinātu pašvaldības dome. Likums paredz, kā noteikt sastāvu un kāda ir iedzīvotāju valdes kompetence. Likumprojekta saskaņošanas gaitā valde ir pārtapusi par padomi.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) neatbalstīja šādu pieeju un norādīja, ka demokrātiskāk būtu, ja iedzīvotāju valdi ievēlētu paši iedzīvotāji, nevis dome. Uz to norādījām ne tikai savā oficiālajā atzinumā, bet arī darba grupās un starpinstitūciju sanāksmēs. Līdz ar to LPS pilnībā pievienojas Valsts prezidenta paustajai idejai un bažām. Tāpat, ņemot vērā, ka LPS aktīvi piedalījās un pauda viedokli arī Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanas gaitā un, ņemot vērā notikušās diskusijas par Valsts prezidenta pārstāvju pausto par nepieciešamību nodrošināt jaunizveidotajās pašvaldībās lielāku iedzīvotāju iesaisti, jau likumprojekta izstrādes gaitā aicinājām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju nodrošināt, ka iedzīvotāju valde ir iedzīvotāju vēlēta institūcija.
Ņemot vērā, ka tas ir jauns instruments iedzīvotāju iesaistei, šobrīd ir grūti prognozēt šādu padomju efektivitāti, kā arī to, cik veiksmīgs būs to izveidošanas mehānisms. LPS ieskatā vissvarīgāk būtu atrisināt jautājumu, lai padomes ievēl paši iedzīvotāji. Pārējo var precizēt.
* 2020. gada 10. jūnija Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 11. punkta 2. apakšpunkts paredz, ka “Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu, kas paredz vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējas nozīmes jautājumu kārtošanai”. Šī priekšlikuma atbalstīšana bija viens no priekšnosacījumiem, lai Valsts prezidents E. Levits minēto likumu izsludinātu.
** Pašvaldību likumprojekta 64. panta otrā daļa paredz: “Dome gadskārtējā pašvaldības budžetā paredz finansējumu līdzdalības budžetam vismaz 0,1% apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trīs gadiem.”
