Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pētījumi par iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā pašvaldībās liecina: no vienas puses, iedzīvotāji iesaistās pasīvi, taču, no otras puses, visai maz pašvaldību mērķtiecīgi meklē iespējas, kā iedzīvotājus iesaistīt vairāk. Iedzīvotāju līdzdalības veicināšana pašvaldību darbā sevišķi aktualizējusies pēc administratīvi teritoriālās reformas, pašvaldībām kļūstot ievērojami lielākām.
FOTO: Ieva Čīka, LETA
Lemt par pašvaldības attīstības stratēģiju, būvobjektu celtniecību vai vietvaras domes atlaišanu – šādas iespējas iedzīvotājiem sniegs pašvaldību referendumu likums, par kuru Saeima trešajā lasījumā varētu lemt nākamnedēļ.
To, ka pašvaldības likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīgas rīkot pašvaldības referendumu, nosaka likumā “Par pašvaldībām” jau 2009. gadā iekļautais 61.3 pants. Vienlaikus likuma pārejas noteikumi nosaka: šī likuma minētais pants stājas spēkā vienlaikus ar likumu par pašvaldību referendumiem. Pašvaldību tiesības rīkot referendumus paredz arī patlaban Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītais jaunā pašvaldību likuma projekts, kura mērķis ir nodrošināt mūsdienīgu pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, veicinot lielāku sabiedrības iesaisti pašvaldību darbā un lēmumu pieņemšanā.
Šonedēļ par likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums" virzību atbildīgajā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā panākta vienošanās, un tas, visticamāk, jau nākamajā ceturtdienā, 17. martā, nonāks līdz trešajam – galīgajam – lasījumam Saeimā, informē komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga. Paredzēts, ka jaunais likums stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, līdz tam izveidojot elektronisko balsošanas sistēmu un veicot nepieciešamās izmaiņas Vēlēšanu reģistra likumā.
Jaunais pašvaldību referendumu likums noteiks jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbalstītā likumprojekta redakcija paredz, ka pašvaldības referendumu sagatavo un vada attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija. Savukārt Centrālā vēlēšanu komisija, ja nepieciešams, tai sniedz metodisku palīdzību pašvaldības referenduma sagatavošanā un vadīšanā.
Paredzēts, ka pašvaldības referendumu var rīkot par:
pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem;
Ja pašvaldības referendumā par domes atlaišanu dome netiek atlaista, tad referendumu par to pašu jautājumu atkārtoti var ierosināt ne agrāk kā gadu pēc referenduma rezultātu publiskas paziņošanas dienas.
Tiesības ierosināt pašvaldības referendumu paredzētas gan pašvaldību domēm, gan balsotājiem – Latvijas pilsoņiem un Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā, ja viņi atbilst šādiem kritērijiem:
Svarīgi atzīmēt, ka tiesības piedalīties pašvaldības referendumā paredzētas personām, kuras minētajām prasībām atbilst dienā, kad pašvaldība pieņēmusi lēmumu, ka par attiecīgo jautājumu var ierosināt pašvaldības referendumu.
Pašvaldības referendumu varēs ierosināt arī pašvaldības dome, ja par to nobalsos vismaz divas trešdaļas no domes deputātu kopskaita. Pašvaldības referendumu varēs rīkot vienlaikus ar Saeimas, Eiropas Parlamenta vai domes vēlēšanām, kā arī vienlaikus ar tautas nobalsošanu.
Pašvaldības referendumu par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem varēs ierosināt divu mēnešu laikā pēc to apstiprināšanas. Pašvaldības referendumu par domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi objekta, kuram nepieciešams minētais ietekmes uz vidi novērtējums, būvniecību, varēs ierosināt mēneša laikā pēc attiecīgā domes lēmuma publicēšanas pašvaldības tīmekļvietnē. Pašvaldības referendumu par domes atlaišanu nevarēs ierosināt dome.
Referendumu par pašvaldības attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību galvaspilsētā Rīgā, varēs ierosināt ne mazāk kā 10%, pārējās pašvaldībās ne mazāk kā 15% no to balsotāju skaita, kuri pēdējās domes vēlēšanās vēlēšanu dienā bija iekļauti attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirkņu vēlētāju sarakstos. Savukārt referenduma par pašvaldības domes atlaišanu ierosināšanai būs nepieciešams ne mazāk kā 30% no minētā balsotāju skaita. Savukārt pašvaldības referendumu par domes atlaišanu nevarēs ierosināt gadu pēc domes sanākšanas un gadu pirms domes pilnvaru beigām.
Iesniegumu par pašvaldības referenduma ierosināšanu būs tiesīga iesniegt persona, kas iesnieguma iesniegšanas brīdī atbilst prasībām, kuras ļauj piedalīties pašvaldību referendumā. Pašvaldība likumā noteiktajā termiņā pieņems lēmumu par referenduma ierosināšanu attiecīgajā jautājumā vai par tā noraidīšanu, ja jautājums neatbildīs likumā referenduma rīkošanai izvirzītajām prasībām. Ja pašvaldība būs pieņēmusi lēmumu, ka par attiecīgo jautājumu var ierosināt pašvaldības referendumu, balsotājs būs tiesīgs uzsākt parakstu vākšanu pašvaldības referenduma ierosināšanai.
Likumprojekts paredz: parakstu vākšanu klātienē organizē balsotājs, kurš iesniedzis iesniegumu referenduma rīkošanai. Katram parakstam ne agrāk kā 30 dienas pirms parakstu vākšanas beigām jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra, dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, vai novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai paredzēta vienlaikus klātienē un elektroniski.
Izdevumus, kas saistīti ar pašvaldības referenduma sagatavošanu un norisi klātienē, izņemot izdevumus parakstu vākšanai par pašvaldības referenduma ierosināšanu, paredzēts finansēt no pašvaldības budžeta. Finansējumu parakstu vākšanai par pašvaldības referenduma ierosināšanu būs jānodrošina personām, kas organizē parakstu vākšanu, izņemot finansējumu elektroniskai parakstu vākšanai vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv. Elektroniskai parakstu vākšanai izmantos vietējo pašvaldību referendumu parakstu vākšanas elektronisko pakalpojumu portālā www.latvija.lv.
Balsošana pašvaldības referendumā notiks klātienē pašvaldības vēlēšanu iecirkņos un elektroniski, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas balsošanas sistēmu. Balsošana paredzēta arī balsotāja atrašanās vietā, ja balsotājs balsošanas vietā nevarēs ierasties veselības stāvokļa dēļ vai atradīsies ieslodzījuma vietā.
Balsošana par pašvaldības referendumam nodoto jautājumu paredzēta sestdienā no pulksten 7.00 rītā līdz pulksten 8.00 vakarā pēc vietējā laika. Iepriekšējā balsošana par pašvaldības referendumam nodoto jautājumu notiks elektroniski pirmdienā, otrdienā un trešdienā pirms referenduma dienas visu diennakti. Iepriekšējai balsošanai nebūs nododams jautājums par pašvaldības domes atlaišanu. Balsošanas zīmē ir norādīts pašvaldības referendumam nodotais jautājums, kā arī atbildes varianti: “par” un “pret”.
Pašvaldības referendumam nodots jautājums par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem, kā arī par domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi būvniecības objektu, kam piemērojams minētais ietekmes uz vidi novērtējums, būs uzskatāms par atbalstītu, ja vairāk nekā puse no pašvaldības referendumā piedalījušos balsotāju skaita nobalsojusi par jautājuma atbalstīšanu. Savukārt pašvaldības referendums par domes atlaišanu tiks uzskatīts par notikušu un jautājums par domes atlaišanu – par atbalstītu, ja par domes atlaišanu nobalsos vairākums balsotāju un vismaz divas trešdaļas no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Vienlaikus jāatzīmē, ka referendumi par domes atlaišanu, līdz nebūs nodrošināta elektroniskā balsošana, varēs notikt tikai klātienē, skaidro I. Goldberga.
Lai gan Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai iesniegtie priekšlikumi sākotnēji paredzēja divu veidu pašvaldības referendumus: konsultatīvos un lemjošos, likumprojekts, kas tiek virzīts izskatīšanai Saeimā gala lasījumā paredz, ka pašvaldību referendumi būs tikai lemjoši.
Kā norādījusi sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka: “Lemjošais referendums šobrīd Latvijā pašvaldību darbam un pašvaldību iedzīvotājiem ir liela nepieciešamība.” Savukārt iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai jau šobrīd ir iespējamas pašvaldību rīkotas aptaujas un apspriedes, kuru veikšana ir daudz lētāka un ātrāka par referenduma procedūras iedarbināšanu.
“Providus” pēdējos gados veicis vairākus pētījumus par iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā pašvaldībās, secinot, ka, no vienas puses, iedzīvotāji iesaistās pasīvi, taču, no otras puses, visai maz pašvaldību mērķtiecīgi meklē iespējas, kā iedzīvotājus iesaistīt vairāk un labāk. Iedzīvotāju līdzdalības veicināšana pašvaldību darbā sevišķi aktualizējusies pēc administratīvi teritoriālās reformas, pašvaldībām kļūstot ievērojami lielākām un samazinoties vietējo kopienu iespējām ietekmēt procesus vietvarās. Kā viena no līdzdalības formām, kas paredzēta jaunajā Pašvaldību likumā, ir iedzīvotāju padomju izveidošana. Tās plānotas kā kolektīvas konsultatīvas institūcijas, kuru uzdevums būs nodrošināt novada iedzīvotāju interešu pārstāvību pašvaldības domē.
