SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
05. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Pašvaldības
1
1

Pašvaldību referendumu likums. Aprises un prognozes

Otrajam lasījumam Saeimā pietuvojies kopš iepriekšējā gadsimta 90. gadu vidus apspriestais, bet līdz galam nekad nepieņemtais pašvaldību referendumu likums, kuru varētu apstiprināt vēl šajā Saeimas sasaukumā.

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Lemt par pašvaldības būvobjektu celtniecību vai neizdarīgas vietvaras domes atlaišanu – šādas iespējas iedzīvotājiem sniegtu pašvaldību referendumu likums, par kura pieņemšanu politiķi nav spējuši vienoties kopš iepriekšējā gadsimta 90. gadiem. Beidzot atbildīgajā Saeimas komisijā izdevies vienoties par svarīgākajiem grūti tapušā pašvaldību referenduma likumprojekta punktiem.

īsumā
  • Likumprojekta mērķis – veicināt vietējās pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā.
  • Referendumos varētu lemt jautājumus par pašvaldības attīstības stratēģiju, domes atlaišanu un pašvaldības ierosinātajiem būvobjektiem.
  • Likumprojekts paredz, ka pašvaldības referendumu varēs rīkot vienlaikus ar Saeimas, Eiropas Parlamenta vai domes vēlēšanām, kā arī vienlaikus ar tautas nobalsošanu.
  • Referendumā varēs piedalīties 18 gadu vecumu sasniegušie Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kuri saskaņā ar likumu ir tiesīgi ievēlēt attiecīgās pašvaldības domi.
  • Parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai un balsošana referendumā paredzētas vienlaikus klātienē un elektroniski.
  • Ja likumu pieņems pirms elektroniskās balsošanas sistēmas darbības uzsākšanas, pašvaldību referendumi sākotnēji varētu notikt tikai klātienē iecirkņos.

2009. gada 1. jūlijā likums “Par pašvaldībām” tika papildināts ar 61.3 pantu, kas paredz, ka pašvaldības likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīgas rīkot pašvaldības referendumu. Vienlaikus likuma “Par pašvaldībām” pārejas noteikumi nosaka: šī likuma minētais pants stājas spēkā vienlaikus ar likumu par pašvaldību referendumiem. 

Pēc divpadsmit gadiem šāds likums joprojām vēl nav pieņemts. 2018. gada nogalē Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu. Iepriekšējā nedēļā, 28. septembrī, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē tika panākta vienošanās par galvenajiem likumprojekta punktiem, kas vieš cerību, ka drīzumā varētu tikt lemts par tā virzīšanu skatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir veicināt pašvaldību iedzīvotāju līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu lemšanā. Iecerēts, ka jauns likums noteiks jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti.

Kas un par kādiem jautājumiem varētu rosināt referendumu pašvaldībās

Sākotnēji, pēc pirmā lasījuma, likumprojektā bija noteikts, ka lemtspējīgu pašvaldību referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas (jaunbūves) būvniecību, kā arī par domes atlaišanu. Taču atbildīgā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, lemjot par likumprojektu pirms otrā lasījuma, aizvadītajā nedēļā atbalstīja likumprojekta izstrādes darba grupas priekšlikumu referendumus rosināt arī par tādu pašvaldības iniciētu publisku objektu būvi, uz kuriem attiecināma ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūra, piemēram, automaģistrālēm, ražotnēm, izgāztuvēm, mājdzīvnieku audzēšanas kompleksiem. Šādu objektu pilnīgs uzskaitījums sniegts likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. pielikumā.

Likumprojekts paredz: referendumu par pašvaldības attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību galvaspilsētā Rīgā, varēs ierosināt ne mazāk kā 10 procentu, pārējās pašvaldībās ne mazāk kā 15 procentu no to balsotāju skaita, kuri pēdējās domes vēlēšanās vēlēšanu dienā bija iekļauti attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirkņu vēlētāju sarakstos.

Savukārt referenduma par pašvaldības domes atlaišanu ierosināšanai būs nepieciešams ne mazāk kā 30 procentu no minētā balsotāju skaita.

Plānots, ka pašvaldības referendumu varēs rosināt arī dome, ja tam piekritīs vismaz divas trešdaļas domes deputātu. Pašvaldības dome nevarēs rīkot referendumu par domes atlaišanu. To nevarēs ierosināt gadu pēc domes sanākšanas un gadu pirms domes pilnvaru beigām.

Paredzēts, ka parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai un balsošana referendumā notiek vienlaikus klātienē un elektroniski, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas elektronisko balsošanas sistēmu.

Jaunā likuma projekts noteic, ka pašvaldības referenduma ierosināšanā un pašvaldības referendumā var piedalīties Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kuri saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumu ir tiesīgi ievēlēt attiecīgās pašvaldības domi.

Pašvaldības referendumu varēs rīkot vienlaikus ar Saeimas, Eiropas Parlamenta vai domes vēlēšanām, kā arī vienlaikus ar tautas nobalsošanu. Paredzēts, ka referendumā pieņemtais lēmums, izņemot lēmumu par domes atlaišanu, stāsies spēkā ar referenduma rezultātu apstiprināšanas brīdi un domei tas būs jāizpilda ne vēlāk kā viena mēneša laikā.

Nav paredzēti konsultatīvi referendumi

“Par pašvaldības attīstības stratēģiju un būvniecību ir jārīko sabiedriskās apspriedes, un, ja būs referendums, tad sabiedrības viedoklim būs lielāka nozīme, nekā viedoklim, kas pausts sabiedriskā apspriedē, jo domes deputāti varēja lemt citādāk,” vērtē Latvijas Universitātes profesore, Politikas zinātnes nodaļas vadītāja, Eiropas vietējo pašvaldību hartas neatkarīgo ekspertu grupas locekle Iveta Reinholde. Referendumi par attīstības stratēģiju tiks ierosināti reti, jo šis ir ilgtermiņa plānošanas dokuments. Daudz biežāk varētu sagaidīt referendumus par publiskās ēkas, piemēram, skolas vai kultūras nama, būvniecību vai domes atlaišanu, norāda eksperte. “Patiesībā likumprojekta esošā redakcija vairāk ir referendumam par domes atlaišanu, kur lemšanas vara tiek dota arī iedzīvotājiem, ne tikai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un reģionālās attīstības ministram,” norāda I. Reinholde.

Šogad jūlijā ievēlētās pašvaldības vēl nav spriedušas par savu attieksmi pret vietvaru referendumu likumprojektu, informē Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, kurš piedalījies tā izstrādē. Viņaprāt, būtiski, ka tagad pašvaldību iedzīvotāji varēs lemt par sev svarīgiem jautājumiem, kas daļā gadījumu atvieglos pašvaldību domju iespējas noskaidrot iedzīvotāju viedokli mazāk skaidru jautājumu izlemšanā. Taču šādam nolūkam piemērotāki būtu konsultatīvi referendumi, kādus likumprojekts neparedz.

Diskutabls bijis nozīmīgais jautājums par referenduma ierosināšanai nepieciešamo vēlētāju skaita slieksni. Ņemot vērā līdz šim zemo iedzīvotāju līdzdalību, pašlaik likumprojektā paredzētais skaits, iespējams, ir par augstu, uzskata politoloģe, domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka. Pretējās domās ir M. Pūķis, paužot bažas, ka zems slieksnis var kļūt par pašvaldību attīstību bremzējošu faktoru, kad neliela aktīvistu kopa “rausta visu pašvaldību”. Uz šādu risku norāda arī I. Reinholde: “Nevajadzētu pieļaut, ka maza ļaužu grupa var destabilizēt situāciju pašvaldībā, nemitīgi ierosinot atlaišanas referendumus. Referenduma būtība ir tajā, ka liela daļa sabiedrības vēlas pārmaiņas un balso par tām. Referendums nav paredzēts, lai daži desmiti cilvēku mēģinātu bīdīt savas intereses, nerēķinoties ar sabiedrības interesēm.”

Likumprojekts – kompromisa rezultāts

Pirmajā lasījumā Saeimā atbalstītā pašvaldību referendumu likumprojekta redakcija ir gadiem ilga procesa un smaga politiska kompromisa rezultāts, skaidro I. Kažoka. Lai arī kādi būtu pašlaik topošā pašvaldību referenduma likuma trūkumi, tas beidzot ir jāpieņem, jo nav pamata domāt, ka šī Saeima varētu pieņemt daudz labāku likumu, bet iedzīvotājiem tas dotu plašākas līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanā pašvaldībās.

Savukārt par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga, pieļaujot, ka likumu varētu pieņemt vēl šī parlamenta sasaukumā, norāda, ka to, kā darbosies jaunais regulējums, varēs novērtēt tikai tad, kad tas stāsies spēkā un tiks praktiski pielietots. VARAM, kā skaidro ministrijas Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša, elektroniskās balsošanas sistēmas ieviešanu paredzējusi ne vēlāk kā līdz 2024. gada 1. janvārim. Ja Saeimai izdosies pieņemt likumu pirms elektroniskās balsošanas sistēmas darbības uzsākšanas, pašvaldību referendumi sākotnēji varētu notikt tikai klātienē iecirkņos.

Nākamā Saeimas atbildīgās komisijas sēde, kurā spriedīs par pašvaldību likumprojektu pirms otrā lasījuma, plānota 13. oktobrī.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU