NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
12. novembrī, 2021
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Pašvaldības
4
4

Vēlētāju pasivitāte un jaunie līdzdalības mehānismi

Vēlēšanu aktivitāte Latvijā samazinās, šajās pašvaldību vēlēšanās sasniedzot antirekordu, – tajās piedalījās vien trešdaļa balsstiesīgo. Lai arī daļu vainas var uzvelt pandēmijas un novadu reformas iespaidam, vēlētāju apātijas iemesli ir dziļāki un prasa rast jaunus būtiskus risinājumus sabiedrības līdzdalības veicināšanai.

FOTO: Paula Čurkste, LETA

Aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās piedalījās vien katrs trešais balsstiesīgais. Kā mazināt pašvaldību iedzīvotāju pilsonisko apātiju, un vai jaunajā pašvaldību likumā paredzētie sabiedrības līdzdalības instrumenti varētu uzlabot situāciju?

īsumā
  • Aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās piedalījās tikai katrs trešais balsstiesīgais. Izplatītākie nenobalsošanas iemesli – uzskats, ka līdzdalībai vēlēšanās nav jēgas vai nav, par ko balsot. Šādi noskaņotu iedzīvotāju skaits pieaug.
  • Zemās līdzdalības iemesli varētu būt vairāki: ar pandēmiju saistītā spriedze un psiholoģiskais nogurums, neapmierinātība ar 13. Saeimas darbu, reģionālās reformas iespaids, uzskats, ka pašvaldībā neko nevajag mainīt, kā arī fakts, ka šovasar pašvaldību vēlēšanas nenotika visos novados.
  • Zema līdzdalība vēlēšanās dod pamatu apšaubīt ievēlētās varas leģitimitāti un apgalvot, ka “Saeima un pašvaldība nepārstāv mūsu viedokli”.
  • Pašvaldību vadītāji jaunajā pašvaldību likumā paredzētos sabiedrības līdzdalības rīkus un mehānismus vērtē piesardzīgi, norādot uz bažām par to nekonstruktīvu pielietošanu.
  • Visvairāk jautājumu raisa jaunajā pašvaldību likumā paredzētā iedzīvotāju padomju veidošanas iecere, pastāvot bažām, ka padomju izveidošanā un darbībā pārāk liela vara būtu dota pašvaldību domēm.

Pašvaldību vēlēšanās šī gada 5. jūnijā nobalsoja tikai 34,01% balsstiesīgo iedzīvotāju jeb 327 674 no kopumā 964 339 vēlētājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati. Turklāt ir vērojama tendence līdzdalībai vēlēšanās samazināties no reizes uz reizi.

Saeima 22. aprīlī pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Pašvaldību likumprojektu, kura mērķis ir nodrošināt mūsdienīgu pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, veicinot lielāku sabiedrības iesaisti pašvaldību darbā un lēmumu pieņemšanā. Kā viena no līdzdalības formām paredzēta iedzīvotāju padomju izveidošana. Tās plānotas kā kolektīvas konsultatīvas institūcijas, kuru uzdevums būs nodrošināt novada iedzīvotāju interešu pārstāvību pašvaldības domē.

Līdzdalības sekmēšanai likumprojekts paredz arī iespēju iedzīvotājiem pašvaldībā iesniegt kolektīvo iesniegumu. Tāpat paredzēta līdzdalības budžeta ieviešana, kas sniegtu iespēju iedzīvotājiem noteikt, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta. Līdztekus likumā paredzētas arī pašvaldību tiesības rīkot referendumus, kuru norises nodrošināšanai Saeima patlaban strādā pie atsevišķa likumprojekta.

Domnīca “Providus” šonedēļ rīkoja diskusiju par pašvaldību iedzīvotāju pasivitātes iemesliem un jauno līdzdalības instrumentu iespējām tās mazināšanā.

Pieaug vēlēšanu jēgas noraidītāju skaits

Neredz jēgu un nezina, par ko balsot, uz izplatītākajiem aizvadīto pašvaldību vēlēšanu neapmeklēšanas iemesliem, kas noskaidroti socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS veiktajā aptaujā, norāda “Providus” direktore Iveta Kažoka.

Turklāt vēlētāju īpatsvars, kuri uz vēlēšanām nedevās, jo “nezināja, par ko balsot” vai “nebija, par ko balsot”, pieaug, – šogad tādu bija 20%, bet 2017. gada pašvaldību vēlēšanās – vien 11%. 12% no vēlēšanas šogad neapmeklējušajiem norādījuši, ka viņiem “nav ticības, neuzticos nekam”, savukārt iepriekšējās vietvaru vēlēšanās šādi atbildējuši 7%. 10% aptaujāto uzskata, ka viņu balss neko neietekmētu, kas ir divkārt vairāk nekā 2017. gada pašvaldību vēlēšanās. Savukārt no tiem, kuri piedalījās aizvadītajās vēlēšanās, 54% tā rīkojušies, pildot “pilsoņa pienākumu”. Šādu motivāciju pirms četriem gadiem norādījuši ievērojami mazāk aptaujāto – tikai 35%. Atbalstu noteiktai partijai vai kandidātam kā nobalsošanas iemeslu šogad norādījis 21% aptaujāto, kas ir tikpat, cik 2017. gada vietvaru vēlēšanās.

Aicināti raksturot, kādi iemesli būtu motivējuši piedalīties aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās, populārākās nenobalsojušo atbildes bija: ja partijas un deputāti pildītu priekšvēlēšanu solījumus, kā arī, ja būtu iespējams atsaukt deputātus, kuri slikti strādājuši. Kūtrākās sabiedrības grupas, kā ļauj secināt aptaujas, ir jaunieši un iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni.

Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad vietvaru vēlēšanās bijusi lielāka “pienākuma”, bet mazāka – “cerību” motivācija, rezumē I. Kažoka.

Norma vai atkāpe no tās?

Par vēlētāju aktivitāti aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās un veidu, kā tā interpretējama, diskusijā izskanēja atšķirīgi viedokļi. Zemās līdzdalības iemesli varētu būt vairāki – ar pandēmiju saistītā spriedze un psiholoģiskais nogurums, neapmierinātība ar 13. Saeimas darbu, kā arī fakts, ka šovasar pašvaldību vēlēšanas nenotika visos novados, tajā skaitā Rīgā, ārpus kuras, kā norādīja parlamenta Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce, nebija tik pamanāmu priekšvēlēšanu kampaņu.

Reģionālās reformas iespaids uz vēlētāju aktivitāti tika vērtēts neviennozīmīgi – tas varēja gan mobilizēt iepriekš nelielo novadu vēlētājus savu interešu aktīvākai aizstāvībai reformas rezultātā apvienotajā novadā, gan radīt iespaidu, ka vēlētāja balsij lielā novadā nav īpašas nozīmes. Tāpat izskanēja viedoklis, ka negatīvu iespaidu uz vēlētāju aktivitāti varētu būt atstājis nesenais aizliegums pašvaldībām dibināt un izdot savus masu informācijas līdzekļus, tiem pārmetot mediju tirgus kropļošanu. Covid-19 pandēmija kā tiešs iemesls nepiedalīties vēlēšanās varētu būt bijusi ne vairāk kā 5%, bet administratīvi teritoriālās reformas radītās pārmaiņas – ap 8% vēlētāju, lēš I. Kažoka.

Pieticīgais vēlēšanu apmeklējums varētu būt izskaidrojams arī ar to, ka cilvēki lielas pārmaiņas savā pašvaldībā negaida, nereti kopumā esot apmierināti ar esošās vietvaras darbu, spriež vēlēšanās salīdzinoši aktīvā Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns, norādot: “Mūsdienu demokrātijas apstākļos zema aktivitāte zināmā mērā ir norma.” Daudzviet novados, īpaši pilsētās, varu saglabājuši tie paši politiskie spēki, kuri tur bija jau iepriekšējā sasaukumā vai pat vairākos.

Pasaules pieredze liecina –, ja vēlētāji ar domes darbu ir apmierināti, viņu aktivitāte var būt zema, taču par normu šādā gadījumā būtu uzskatāma 50%, nevis 30% līdzdalība, kāda šogad vietvaru vēlēšanās bija Latvijā, norāda CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa. Turklāt zema līdzdalība vienmēr dod pamatu apšaubīt ievēlētās varas leģitimitāti un apgalvot, ka “Saeima un pašvaldība nepārstāv mūsu viedokli”, atgādina CVK vadītāja.

Cilvēks vērtē, izmantojot vienkāršu skatpunktu, – kā mainīsies mana dzīve, ja piedalīšos vēlēšanās.

Meklējot iemeslu zemajai jauniešu līdzdalībai, diskusijā izskanēja vairāki minējumi. Iespējams, šī sabiedrības daļa savu nākotni tik daudz nesaista ar dzīvi savā pašvaldībā, bet plāno mācīties vai strādāt citur. Kā viens no risinājumiem, kas varētu veicināt gados jaunu cilvēku piedalīšanos vēlēšanās, tika minēts elektroniskās balsošanas sistēmas ieviešana, kāda gan Latvijā tuvākajā laikā nav plānota. Savukārt, meklējot iemeslu vecāka gadagājuma cilvēku pasivitātei vēlēšanās, tika norādīts uz grūtībām nokļūt līdz iecirknim, kā arī uz, iespējams, izplatītu uzskatu: es saņemu savu pensiju neatkarīgi no līdzdalības vēlēšanās. “Cilvēks vērtē, izmantojot vienkāršu skatpunktu, – kā mainīsies mana dzīve, ja piedalīšos vēlēšanās,” spriež Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs.

Pašvaldību vadītājiem piesardzīga attieksme

Jaunie sabiedrības līdzdalības mehānismi, kādi paredzēti topošajā pašvaldību likumā, kopumā ir atbalstāmi, taču bez pārspīlējumiem, diskusijā atzina vairāki vietvaru vadītāji. Tur, kur cilvēki vēlas un spēj iesaistīties pašvaldību procesos, viņi jau to dara, uz pilnīgākām jau esošo līdzdalības līdzekļu izmantošanas iespējām norāda Ā. Vucāns. Viņaprāt, pašvaldību referendumu ieviešana var radīt risku, ka daži par kaut ko neapmierinātie viegli spēs izprovocēt lielāka cilvēku skaita atbalstu dažādiem referendumiem, tos pakļaujot “pūļa efektam” un dublējot domes darbu. “Tas, ka visi iedzīvotāji ir apmierināti, nav iespējams – kolektīvais labums nekad nesakritīs ar indivīda interesēm,” spriež Preiļu novada domes priekšsēdētājs.

Līdzīgu viedokli pauž Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis: jau patlaban iedzīvotājiem ir iespēja paust viedokļus par nozīmīgiem pašvaldības projektiem. Nevajadzētu to padarīt par vēl vienām vēlēšanām, ko izmanto tie politiskie spēki, kuri nav tikuši domē, rezumē domes vadītājs, vienlaikus paužot atbalstu pārdomātai jaunu līdzdalības mehānismu ieviešanai. Ikviens līdzdalības rīks ir labs, taču pašvaldības, īpaši lielajās pilsētās, jau tagad izmanto daudz piemērotāku līdzekļu par likumprojektā piedāvātajiem, tādus kā informācijas tehnoloģijas un datu apstrādes iespējas, norāda Saeimas deputāts, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis. Vietējo referendumu rīkošana rada lielas izmaksas, un tie būtu izmantojami tikai konfliktsituācijās, kuru atrisināšanai nav citu iespēju, skaidro K. Bērziņa.

Jebkura līdzdalība ir laba

“Ja viss būtu tik labi, nebūtu vajadzības likuma līmenī kaut ko mainīt,” uz jauno līdzdalības iespēju nepieciešamību norāda “Providus” pētniece pašvaldību jautājumos Līga Stafecka. Apstākļos, kad ne visās pašvaldībās pastāv patiesa vēlme ņemt vērā sabiedrības viedokli tai būtiskos jautājumos, topošais pašvaldību likums piedāvā instrumentus aktīvākam dialogam un motivē vietvaru vadību vairāk pievērsties darbam ar iedzīvotājiem, spriež pētniece. Viņa arī norāda: “Sabiedrības līdzdalībā ir pamatpostulāts – jebkura līdzdalība ir laba, ja pašvaldību patiešām interesē iedzīvotāju viedoklis.”

Visvairāk jautājumu raisa jaunajā pašvaldību likumā paredzētā iedzīvotāju padomju veidošanas iecere.

Padomes paredzētas kā konsultatīva kolektīva institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju interešu pārstāvību domē. Padomes darba organizāciju, padomes locekļu skaitu un padomes kompetenci nosaka pašvaldības domes izdotā nolikumā par padomes darbību. Nolikumā var noteikt jautājumus, par kuriem dome pirms lēmuma pieņemšanas prasa padomes viedokli, paredz pašreizējā likumprojekta redakcija. Tādējādi, kā secina J. Pūce, pašlaik radies jautājums “kas tā institūcija ir – līdzdalības institūcija vai pašvaldības varas institūcija”. Savukārt V. Valainis atzīst: likumprojekta lielākais izaicinājums ir daudzie un atšķirīgie viedokļi par iedzīvotāju padomes darbības regulējumu.

Cerams, ka jaunie līdzdalības instrumenti spēs veicināt lielāku vēlētāju iesaisti visu līmeņu – pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta – vēlēšanās, norādīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga. Taču, ieviešot jaunus mehānismus, nevajadzētu izjaukt vecos, kas labi darbojušies, kā arī ir nepieciešams izvairīties no pārspīlētas jaunievedumu formalizēšanas, lai tie nekļūtu deklaratīvi. Līdztekus jāmodernizē vēlēšanu organizēšana un jāmeklē risinājumi jauniešu līdzdalības sekmēšanai, uzskata I. Goldberga.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU