Jaunais Pašvaldību likumprojekts aktualizē interešu konflikta jautājumu

Saeima šobrīd strādā pie jaunā Pašvaldību likuma, ar kuru paredzēts veicināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, pārskatīt labas pārvaldības un tiesiskuma principus, starp kuriem ir arī interešu konflikta pārvaldības jautājums un lēmējvaras attiecības ar izpildvaru. Vienlaikus par likumprojektu atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pirms otrā lasījuma atbalstījusi deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu no likumprojekta izslēgt 76. pantu, kas paredz, ka domes deputāts attiecībā uz pašvaldību, kuras domē ir ievēlēts, nedrīkst ieņemt izpilddirektora vai viņa vietnieka amatu, vairākus amatus pašvaldības administrācijā un valdes vai padomes locekļa amatu pašvaldības kapitālsabiedrībā. Proti, jaunajā pašvaldību likumā varētu netikt nodrošināta interešu konflikta pārvaldība un noteikti amatu savienošanas ierobežojumi domes deputātiem, kas nodrošina lēmējvaras nošķiršanu no izpildvaras.

Pretrunā likumprojekta mērķim

Pērn īstenotās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā būtiski samazinājies pašvaldību skaits. Kopš 2021. gada 1. jūlija no kādreizējām 119 vietvarām ir palikušas tikai 43. Reformas galvenais mērķis bija izveidot ekonomiski daudz attīstītākas pašvaldības, kuras iedzīvotājiem spēj sniegt pakalpojumus salīdzināmā kvalitātē. Vienlaikus ievērojami pieaugusi katra pašvaldību deputāta loma.

“Daudz mazāka deputātu skaita rokās tagad koncentrējas daudz lielāka atbildība par vairāk iedzīvotāju, daudz lielāku teritoriju, daudz vairāk resursu,” diskusijā, kuru saistībā ar interešu konflikta pārvaldību pašvaldībās iepriekšējā nedēļā rīkoja viņas vadītā pretkorupcijas organizācija, norādīja biedrības “Sabiedrība par atklātību Delna” direktore Inese Tauriņa. Pirms administratīvi teritoriālās reformas vienas pašvaldības deputāts lēma par vidējo viena miljona eiro izlietojumu, taču tagad – jau vairāk par diviem miljoniem eiro, skaidroja I. Tauriņa.

Situācija, kāda veidotos, no jaunā pašvaldību likumprojekta svītrojot 76. pantu, būtu pretrunā šī tiesību akta mērķim – nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, ilgtspējīgu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi katras pašvaldības administratīvajā teritorijā, pauž “Delnas” vadītāja, norādot, ka saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pērn veikto iedzīvotāju aptauju attiecībā uz korupciju pašvaldības negatīvajā reitingā ierindojas ceturtajā vietā – tūlīt aiz Saeimas, ministrijām, kā arī valsts un municipālajiem uzņēmumiem. 44% aptaujāto uzņēmēju kā izplatītākos korupcijas iemeslus valsts un pašvaldību iestādēs norādījuši amatpersonu alkatību, mantrausību un savtīgumu. Savukārt 39% uzsvēruši “savu cilvēku” – radu, draugu paziņu – “likšanu” amatos.

Ja Saeima, skatot likumprojektu galīgajā lasījumā, atbalstīs 76. panta izslēgšanu, interešu konflikta jomas regulējumu pašvaldībās noteiks tikai likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kurš neietver likumprojekta 76. pantā paredzētos amatu apvienošanas ierobežojumus pašvaldību deputātiem. Tiesa, kā nosaka minētais likums, visām valsts amatpersonām, tostarp pašvaldību deputātiem, ir jāievēro interešu konflikta aizliegums, atgādināja KNAB pārstāve Inta Nolle. Tomēr likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 22. pants, kurš nosaka, ka “valsts amatpersona atsakās no tās amata pienākumu veikšanas vai valsts amatpersonas amata savienošanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte”, galvenokārt var būt risinājums gadījumos, kad interešu konflikta risks nav pastāvīgs un pašvaldībā ir augsti ētikas standarti un laba izpratne par interešu konfliktiem, norādīja sabiedriskās politikas centra “Providus” vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līga Stafecka.

Ekspertu skatījumā Latvijā politiskā integritāte nav tādā līmenī, lai pašvaldību deputāti spētu identificēt interešu konflikta situācijas.

Saskaņā ar KNAB datiem pēdējos gados biežāk konstatētie likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumi, kurus veikuši pašvaldību deputāti, ir:

• ierobežojuma rīkoties ar publiskas personas institūcijas mantu neievērošana;
• amata pienākumu veikšana interešu konflikta situācijā;
• komercdarbības ierobežojumu neievērošana;
• aizliegta amata savienošana.

Deputātus līdzšinējā redakcija neapmierina

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga diskusijā uzsvēra, ka komisijas deputāti, visticamāk, ir atbalstījuši priekšlikumu no jaunā Pašvaldību likuma svītrot 76. pantu, jo “pirmā lasījuma redakcija neapmierināja vairumu kolēģu un netika saskatīts skaidrs šīs problēmas risinājums”. I. Goldbergas skatījumā risinājums jāmeklē uz trešo lasījumu, atrodot līdzsvaru starp labu pārvaldību un apzinoties, ka reģionos ir profesionāļu, kuri varētu iesaistīties pašvaldības darbā un attīstībā, trūkums. “Par” 76. panta izslēgšanu komisijas sēdē 25. februārī balsoja Sergejs Dolgopolovs, V. Valainis, Karina Sprūde un I. Goldberga, “pret” bija Uldis Budriķis, kā arī bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, kura vadībā notika administratīvi teritoriālās reformas sagatavošana.

Juris Pūce diskusijā atzina par pareizu lēmējvaras un izpildvaras nošķiršanu, vienlaikus atbalstot jauna interešu konflikta likuma izstrādi un pieņemšanu, ņemot vērā, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas ir būtiski pieaugusi pašvaldību deputātu noslodze lēmējvaras darbā, kas nozīmē virzību uz pilnas slodzes algotu darbu pašvaldības deputātiem. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča pauda, ka pašvaldībās par interešu konflikta pārvaldību ir dažādi viedokļi, tomēr LPS atbalsta amatu savienošanas lieguma regulējuma svītrošanu no jaunā Pašvaldību likuma, reizē aicinot pārskatīt interešu konflikta regulējumu citos likumos. K. Kinča arī vērsa uzmanību, ka amatu apvienošanas liegums vietvaru deputātiem var izrādīties pretrunā personu pamattiesībām nodarbinātības jomā.

Savukārt Tieslietu ministra padomnieks un Ķekavas novada domes deputāts, Attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Vītols pauda viedokli, ka domes deputāts nevar būt objektīvs, it īpaši ar finansēm saistītu lēmumu pieņemšanā, ja, būdams deputāts, pārstāv pašvaldības iestādi kā tās vadītājs. A. Vītols apšaubīja amatus apvienojušo deputātu spēju adekvāti nodalīt lojalitāti no pašvaldības iestādes, kuru vada, brīdī, kad ir jāpieņem lēmums kā pašvaldības deputātam. Turklāt amatu apvienošana izkropļo tiesisko aspektu un attiecības starp lēmējvaru un izpildvaru.

Nevēlams ir pat šķietams interešu konflikts

KNAB no sabiedrības saņem signālus, kas liecina, ka tiek apšaubīta pašvaldības domes deputātu, kuri reizē ir arī vietējās skolas direktori, neitralitāte lēmumu pieņemšanā, informēja KNAB pārstāve Iluta Kalniņa. Turklāt, kā uzsvēra L. Stafecka: “Starptautiskais standarts ir daudz augstāks – ir aicinājums valstīm domāt ne tikai par reālo, bet arī šķietamo interešu konfliktu ierobežošanu, kad interešu konflikta vēl nav, bet sabiedrībai var rasties šķietamība, ka amatpersonu vada citas intereses. Pat šķietamība nodara diezgan lielu kaitējumu.”

Starptautiskais standarts ir daudz augstāks.

“Providus” pārstāve arī uzsvēra, ka interešu konflikti ir jāierobežo ne tikai korupcijas, bet arī neefektīvas pārvaldības risku dēļ, kādus šie konflikti rada. Savukārt, kā norādīja “Delnas” pētnieks Olafs Grigus, šobrīd deputātiem, strādājot ievērojami lielākās pašvaldībās, vajadzētu būt aktuālam jautājumam, cik kvalitatīvi pienākumus spēj veikt amatus apvienojušie deputāti, īpaši, ja apvienojamais amats ir pilna laika darbs, piemēram, izglītības iestādē.  

KNAB pārstāve Iluta Kalniņa vērsa uzmanību KNAB, Tieslietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja un nevalstisko organizāciju viedoklim, ka pašvaldību deputātu interešu konflikta novēršanas jautājumi ir jānosaka jaunajā Pašvaldību likumā, kas būs pirmais tiesību akts, ar kuru iepazīsies jaunievēlētie vietvaru deputāti. I. Kalniņa arī atgādināja par Satversmes tiesas 2019. gada 17. decembra spriedumā Nr. 2019-03-01 norādīto apstākli, ka lēmējvaras un izpildvaras amatu savienošana ir pieļaujama tikai mazās pašvaldībās un nav attiecināma uz esošo situāciju pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Lēmējvaras un izpildvaras amatu savienošana ir pieļaujama tikai mazās pašvaldībās un nav attiecināma uz esošo situāciju pēc administratīvi teritoriālās reformas.

“Delna”, konstatējot, ka 76. panta izslēgšana no jaunā Pašvaldību likuma ir pretrunā likuma anotācijai un Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijas plānam, kurā norādīta iecere nodalīt izpildvaru no lēmējvaras, secina, ka pašvaldību domes funkcijas pieprasa saglabāt lēmējvaras un izpildvaras amatu nošķiršanu. “Jaunajā Pašvaldību likumā tiek spēcināta izpilddirektora funkcija un tā loma pašvaldības darba uzraudzībā, līdz ar to vienam cilvēkam nebūtu vienlaikus jāieņem domes deputāta un pašvaldības iestādes vadītāja amats. Izpilddirektors ir pakļauts domes deputātam un tajā pašā laikā uzrauga domes deputāta kā iestādes vadītāja darbu, un tas rada absurdas situācijas,” norāda “Delna”. Turklāt sabiedrības uzticība valsts pārvaldei ir zema, un pēc administratīvi teritoriālās reformas jaunajām vietvarām šī uzticība vēl ir jānopelna.