Valsts amatpersonu interešu konflikta pārbaudēs lielākoties ķer “blusas”

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu (Pretkorupcijas parlamentārā izmeklēšanas komisija), kura izveidota šogad 29. aprīlī, sēdē deputāti aktualizēja vairākas problēmas likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" regulējumā. Izskanēja pat viedoklis, ka diezin vai pietiks ar likuma 7. panta "Speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi" grozījumiem, pie kā patlaban strādā  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un ka būtu vajadzīgs pat jauns likums.

Deklarāciju pārbaudes

Jautājumā par valsts amatpersonu iesniegtajām deklarācijām (šo jautājumu Pretkorupcijas parlamentārā izmeklēšanas komisija skatīja iepriekšējā sēdē) un par to, kurš atbild par norādīto ziņu patiesumu pārbaudi, Augstākās tiesas tiesnesis Jānis Neimanis ievērojamas problēmas nesaskatīja – ja tas, ko savā deklarācijā min valsts amatpersonas, neatbilst ekonomiskai būtībai, tas ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) audita darbs.

Savukārt komisijas priekšsēdētājs Veiko Spolītis tomēr norādīja, ka, lai gan likums nosaka pašas valsts amatpersonas atbildību par deklarācijas faktu pareizību, tās pārbauda VID, un, ja atrod kādu pārkāpumu, soda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), tomēr pa vidu starp VID un KNAB nepastāv nekāda kontrole. Kādā veidā to izveidot?

Tiesneši var būt arī profesionāli sportisti

Runājot par likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", J. Neimanis klāstīja, ka viens no pēdējiem Satversmes tiesas spriedumiem bijis pat par ierobežojuma atcelšanu tiesnešiem būt par sava bērna - invalīda – asistentiem. Viņš brīnījās, ka tiesnešiem toties nav aizliegts būt profesionāliem sportistiem vai profesionāliem māksliniekiem. Šo amatu savienošana ar tiesneša darbu gan būtu grūti iedomājama, un realitātē ar to viņš nav sastapies, piebilda tiesnesis.

Gan J. Neimanis, gan deputāts Ringolds Balodis pašreizējo interešu konflikta novēršanas regulējumu nosauca par kazuistisku, atsevišķos gadījumos aizliegumi esot pārmērīgi.

R. Balodis atcerējās 2009. gadu, kad, kļūstot par Uzņēmuma reģistra galveno valsts notāru, sekoja KNAB vēstule premjera birojam, ka viņš ir arī katedras vadītājs Latvijas Universitātē, lai gan amatu apvienošana ar Tieslietu ministriju bija saskaņota. "Tālāk sekoja notikumu sērija, kur vieni tēloja, ka pārbauda, otri kaut kādā veidā bija spiesti taisnoties."

"Valsts prezidents būtu sodāms, ja viņš kādā nevalstiskā organizācijā būtu puķkopības biedrības goda biedrs."

"Kāds ir interešu konflikta pārbaudes mērķis?" vaicāja R. Balodis. "Atbilde slēpjas Krimināllikuma 325. pantā, kas nosaka: ja valsts amatpersona neievēro likuma noteiktos ierobežojumus vai aizliegumus un rada būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm. Mērķis ir pārbaudīt, lai amatpersona nepiesavinātos valsts līdzekļus. Praksē tas nesanāk – esam aizgājuši pie kaut kādas "blusu" ķeršanas.  Nesaku, ka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" būtu nevajadzīgs, bet šī sīkā, detalizētā kazuistika…"

R. Balodis minēja vēl vienu piemēru: "Valsts prezidenta pilnvaru darba grupā KNAB klāstīja savu viedokli par Satversmes normu, kas aizliedz Valsts prezidentam apvienot amata pienākuma pildīšanu ar jebkādu citu amatu. Aizgāja līdz tādam absurdam, ka Valsts prezidents būtu sodāms, ja viņš kādā nevalstiskā organizācijā būtu puķkopības biedrības goda biedrs."

R. Balodis uzskata, ka jādomā, kā pārbaudes par iespējamo interešu konfliktu vienkāršot, jo "šādai detalizētai kazuistikai tiek tērēti diezgan lielie valsts līdzekļi, un tas ir diezgan muļķīgi", labāk mēģināt noķert kādu aizsnaudušos oligarhu.

Likums būtu jāmaina, jāvienkāršo principu izpratne, skaidroja deputāts, akcentējot, ka politiķi ir atļāvuši šo procesu veidot ierēdņu garā un tik liela detalizācija nav vajadzīga. Detalizācija likumā un lobisma regulējuma neesamība radījusi deformācijas un aiziešanu no pamatmērķa.

KNAB tērē pusmiljonu interešu konfliktu izpētei

KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks piekrita R. Balodim, teikdams, ka KNAB ierosina minimizēt to valsts amatpersonu, īpaši mācībspēku, skaitu, kuriem būtu jāiesniedz valsts amatpersonu deklarācijas. Taču KNAB vadītājs nebija vienisprātis, ka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" būtu slikts. "Sistēma būtu jāuzlabo, bet kopumā tā strādā un  kalpo sabiedrībai diezgan labi."

Viņš arī klāstīja, ka 10% no budžeta jeb 491 000 eiro birojs gadā tērē, pārbaudot valsts amatpersonu deklarācijas un interešu konfliktu novēršanas gadījumus. Ar to nodarbojas 15 cilvēki.  Tiesvedības liecina, ka ap 90–95% KNAB lēmumu ir pamatoti.

J. Streļčenoks, runājot par likuma būtību, klāstīja, ka izvērtēt interešu konflikta gadījumus atsevišķi no amatpersonu deklarāciju pārbaudes nav iespējams, jo šīs divas funkcijas ir ietvertas vienā likumā.

R. Balodis interesējās, vai KNAB kontrolēs politiski nozīmīgas personas, viņu radus un tuvus draugus, kuru darījumi šogad būs jāsāk identificēt bankām, vai šī kontrole tiks sajūgta kopā ar līdz šim veiktajām pārbaudēm. J. Streļčenoks atbildēja, ka KNAB piedalās normatīvo aktu veidošanas diskusijās, bet "birojs ir kategoriski pret to, lai šī uzdevuma funkcijas nodotu KNAB, jo biroja kapacitāte nav izstiepjama līdz visumam".

Mazās pašvaldības baidās pieņemt darbā

Deputāts Jānis Dombrava uzsvēra interešu konflikta iespējamību mazajās pašvaldībās. "Piemēram, Baltinavas novads – lielākā vai mazākā pakāpē tur dzīvojošie ir radinieki. Daudzās mazās pašvaldībās baidās, vai var pieņemt darbā šo darbinieku, kas ir attāls radinieks, bet ar atbilstošu izglītību. Manuprāt, problēmām nevajadzētu būt. Bet baidīšanās par šādu lēmumu pieņemšanu ir milzīga."

Neloģiskums, kā vērtēja J. Dombrava, saistās arī ar ģimenes locekļu pieņemšanu darbā. "Ja šobrīd kāds vēlas par sava biroja vadītāju pieņemt darbā sievu, to nedrīkst darīt. Tajā pašā laikā Rīgas domes priekšsēdētāja gadījumā to drīkstēja darīt, jo tad vēl nebija sieva. Izveidojas neloģiska situācija – pirms reģistrēt laulību, ir rūpīgi jādomā, kā sakārtot darba lietas."

"Biedrībām esam radījuši tādu neaizskaramību, kādu nebauda ne politiskās partijas, ne uzņēmumi, neviens."

KNAB vadītājs iebilda, ka likumā ir paredzēti mehānismi, kā novērst interešu konfliktu. "Ir iespējams vienā institūcijā strādāt radiniekiem, arī valsts amatpersonas pakļautībā, bet pie noteiktiem nosacījumiem - ja attiecībā uz radiniekiem lēmumu pieņemšanu augstākā amatpersona deleģē citiem."

Viņš gan piekrita, ka ir problēma ar amatpersonām, kas nav laulājušās, bet kurām ir kopēja saimniecība un kopdzīve, bet KNAB cenšas pierādīt interešu konflikta gadījumu.

Savukārt Finanšu ministrijas departamenta direktore Jana Salmiņa akcentēja, ka tiek strādāts pie regulējuma, kā nodefinēt interešu konfliktu gadījumā, kad personām ir kopēja saimniecība, bet "viegli tas nebūs". 

Iepirkumi pašvaldībās

Līdzīga neloģiska situācija veidojas arī iepirkumos, klāstīja J. Dombrava. "Divas blakus esošās pašvaldības baidās uzticēt ielu apsaimniekošanu paši savai  firmai, lai nerastos interešu konflikts. Tā rezultātā kompānijas apsaimnieko kaimiņu novada ielas. Vai no tā ieguvēji ir iedzīvotāji? Nedomāju viss, jo izmaksas pieaug."

J. Streļčenoks oponēja deputātam, ka likums paredz noteiktā pašvaldībā atklātā konkursā piedalīties uzņēmumam, kas tajā reģistrēts un darbojas. "Protams, cits jautājums, un birojs bieži vien to konstatē, ka pašvaldības deputāts izmanto privileģēto situāciju un nodrošina noteiktu pakalpojumu skolai, pašvaldībai. Pazūd konkurence, tāpēc iedzīvotāji, kas tur dzīvo, dodas prom uz Rīgu, jo vismaz galvaspilsētā var attīstīt savu biznesu."

Pateicība par lēmumiem

Problemātiska situācija izveidojas arī attiecībā uz netradicionāli orientētiem cilvēkiem: nereti valsts vai iestādes iepirkumus viņi izkārto savai otrajai pusītei. Un nekāda oficiāla vēršanās pret šo amatpersonu patlaban nav iespējama. Bet fakts, ka pastāv reālā kopdzīve, gan ir konstatējams, uzskata J. Dombrava.

Deputāts aicināja arī pavērtēt, ko pēc amatu pilnvaru termiņa beigām dara amatpersona. "Nereti ir lēmumi, ko pieņem Saeima, valdība vai ierēdņi, vai projektu nolikumi, kuri nāk par labu kādam konkrētam komersantam. Un pēc šo lēmumu pieņemšanas valsts amatpersona pēc pienākumu pildīšanas tiek pieņemts darbā šajā uzņēmumā – tā ir sava veida pateicība par labvēlīgo lēmumu. Šādām darbībām ir būtiska ietekme uz valsts tautsaimniecību, ekonomikas attīstību. Likumu normas ir tādas, ka KNAB diemžēl "rokas ir par īsām", lai šādos gadījumos varētu aktīvi rīkoties."

Savukārt R. Balodis minēja piemēru, ka augsta ranga bijusī Ekonomikas ministrijas amatpersonas sievas vadītā biedrība saņēmusi ziedojumus no būvniecības uzņēmuma "Re&Re", kas esot skaidra norāde uz "pateicību".

Ziedojumi biedrībām

Vairāki komisijas runātāji pieskārās biedrību finansējuma jautājumam, uzsverot, ka tam jābūt caurskatāmam un jāzina naudas izcelsme – vai finansētāji atrodas Latvijā vai ārvalstīs. Ja viena vai otra biedrība tiek finansēta no avotiem, kurus kā valsts nevaram izkontrolēt, tas ir apdraudējums nacionālai drošībai. "Biedrībām esam radījuši tādu neaizskaramību, kādu nebauda ne politiskās partijas, ne uzņēmumi, neviens," uzsvēra J. Dombrava.

"Te ir jautājums par caurspīdīgumu - valsts iegulda nenormālus finanšu līdzekļus dažās biedrībās, un pēc tam nauda pazūd," piekrita KNAB vadītājs. "Iepriekš centos panākt, lai biedrību augstākām amatpersonām piešķirtu valsts amatpersonu statusu un varētu izsekot, kā tiek tērēti valsts līdzekļi. Viens piemērs ir Latvijas Olimpiskā komiteja – te ir ieguldīts ļoti daudz. Bet šajā jautājumā bija liels lobijs, un no dienas kārtības šī problēma nozuda."

J. Salmiņa zināja teikt, ka Tieslietu ministrija ir izstrādājusi grozījumus "Biedrību un nodibinājumu likumā", kā secināt un rīkoties, ja biedrības saņem finansējumus, kuru izcelsme un izlietojums ir pretrunā ar likumu. FM kā politikas veidotāja attiecībā uz sabiedriskā labuma organizācijām iestājas par atklātāku biedrību, arī saimniecisko, darbību. FM pārstāve piekrita apgalvojumam, ka biedrības patlaban ir "superīgi aizsargātas".

Aicina izstrādāt lobisma regulējumu

Komisijas diskusijā R. Balodis aicināja KNAB pārdomāt savu stratēģiju, nevis attaisnoties, ka nav regulējuma,  "jo bez lobisma regulējuma neesamības sistēma īsti nestrādā, rodas deformācijas un notiek nodarbošanās ar knauzerismu".

Savukārt J. Streļčenoks uz šo repliku atbildēja, ka birojs iepriekš jau bija izstrādājis lobisma likumprojektu. Uz R. Baloža vaicājumu, kur tas iesprūda, KNAB priekšnieks noteica, ka tas ir jautājums politiķiem – vai likumprojektu tālāk virzīt vai ne. Savukārt, koncepciju mainot, tika noteikts, ka ierobežojumi atsevišķās normās jāiestrādā normatīvajos aktos, pie kā KNAB arī patlaban strādājot.