NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
13. jūlijā, 2021
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Politika
1
13
1
13

Solis uz priekšu vai atkritiens? Amatpersonu deklarācijas un atklātuma problēma

Valsts amatpersonu deklarāciju atklātības jautājumā sadūrušies divi viedokļi, no kuriem viens šo atskaišu publiskumu vienādo ar ielaušanos privātajā dzīvē, bet otrs atgādina par ieguvumiem amatnoziegumu apkarošanā un sabiedrības uzticības sekmēšanā. Eksperti norāda uz nepieciešamību pārvērtēt amatpersonu deklarāciju sistēmu un novērst nepilnības, nemazinot atklātību un sabiedrības iespējas uzraudzīt augsta līmeņa amatpersonu intereses.

FOTO: Ieva Čīka, LETA

Vai amatpersona nedzīvo pāri par saviem līdzekļiem un nav interešu konfliktā – šādu informāciju sniedz valsts amatpersona deklarācija. Taču Saeimas darba kārtībā ir likumprojekts, kas paredz samazināt sabiedrībai publiski pieejamo informāciju šajās valsts amatpersonu atskaitēs apstākļos, kad tās jau patlaban tiek vērtētas kā nepilnīgas.

īsumā
  • Saeimas darba kārtībā nonācis likumprojekts, kas paredz samazināt sabiedrībai publiski pieejamo informāciju atsevišķu valsts amatpersonu deklarācijās.
  • Likumprojekts paredz, ka augstskolas padomes locekļu un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomju locekļiem valsts amatpersonas deklarācijas publiskojamā daļā ietvers informāciju tikai par ienākumiem, kas gūti par valsts amatpersonas pienākumu izpildi, kā arī informāciju par citiem amatiem, uzņēmuma līgumiem un pilnvarojuma līgumiem.
  • Normatīvie akti tieši un nepārprotami nevienai no iesaistītajām institūcijām nenosaka pienākumu pārbaudīt deklarācijā norādīto ziņu patiesumu, kas nozīmē, ka šajā jomā netiek veikta atbilstoša kontrole.
  • Eksperti iesaka pārvērtēt amatpersonu deklarāciju sistēmu un novērst nepilnības, nemazinot atklātību un sabiedrības iespējas uzraudzīt augsta līmeņa amatpersonu intereses.
  • Saeimas deputātu viedokļi valsts amatpersonu deklarāciju atklātības jautājumā atšķiras.

Valsts amatpersonām, tostarp Valsts prezidentam, Saeimas un pašvaldību deputātiem, tiesnešiem, prokuroriem, kā arī vairākiem desmitiem tūkstošu valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu vadītāju, ierēdņu un citu valsts pārvaldē strādājošo, kuriem ir tiesības lemt un rīkoties ar valsts un pašvaldības mantu, katru gadu Valsts ieņēmumu dienestā ir jāiesniedz amatpersonas deklarācija. To paredz likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Deklarācijām ir gan slepena, gan publiski pieejama daļa, kurā pieejamo informāciju paredz būtiski ierobežot patlaban pirmajā lasījumā Saeimā pieņemtie likuma grozījumi.

Kas ir un ko dod deklarācija

Informācija, ko atklāj valsts amatpersonas deklarācija, ir ieņemamie amati publiskajā un privātajā sektorā, uzkrājumi skaidrā un bezskaidrā naudā, nekustamie īpašumi un transportlīdzekļi, kas pieder vai ir lietošanā, piederošās kapitāldaļas, uzkrājumi, aizdevumi un veiktie darījumi pārskata periodā, kuru summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, laulātie un radinieki.

Deklarācija pilda divas nozīmīgas funkcijas: ļauj sekot līdzi, vai amatpersona pilda pienākumus interešu konflikta situācijās, kā arī ir līdzeklis, ar ko sabiedrība un kontroles iestādes seko līdzi, vai amatpersona dzīvo atbilstoši saviem ienākumiem, skaidro “Providus” asociētais pētnieks labas pārvaldības un korupcijas novēršanas jomā Valts Kalniņš.

“Tieši deklarācija atklāj valsts amatpersonas interešu loku un ļauj izsekot mantiskā stāvokļa izmaiņām. Deklarācija var atklāt, ka patiesībā valsts amatpersona dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Proti, izdevumi var būt lielāki par ieņēmumiem. Un tas liek uzdot jautājumu: vai valsts amatpersonai nav bijuši kādi nedeklarēti ienākumi? Vai pat, iespējams, tas ir mēģinājums legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus,” atzīst Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Pirmās pārvaldes priekšniece Anna Aļošina. Deklarācijas veicina sabiedrības uzticēšanos valdībai, un atklātība ir instruments, ar kuru to veicināt – atklātība dod sabiedrībai iespēju pārliecināties, ka amatpersona rīkojas sabiedrības interesēs, norāda KNAB pārstāve.

Tieši deklarācija atklāj valsts amatpersonas interešu loku un ļauj izsekot mantiskā stāvokļa izmaiņām.

Ko paredz grozījumi

Gatavojoties tam, ka augstākās izglītības reformas ietvaros veidojamo augstskolu padomju locekļiem paredzēts noteikt valsts amatpersonas statusu, minētos grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” sagatavojusi Izglītības un zinātnes ministrija. Grozījumi paredz, ka augstskolas padomes locekļu un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomju locekļiem valsts amatpersonas deklarācijas publiskojamā daļā ietvers informāciju tikai par ienākumiem, kas gūti par valsts amatpersonas pienākumu izpildi, kā arī informāciju par citiem amatiem, uzņēmuma līgumiem un pilnvarojuma līgumiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka prasība publiskot informāciju par savu mantisko stāvokli un atlīdzības apmēru, kuru augstskolu padomju locekļi saņem par darbu privātpersonām piederošās kapitālsabiedrībās, un citiem ienākumiem ārpus publiskas personas institūcijām ir iemesls, kādēļ konkursos uz padomes locekļiem nav ieinteresēti piedalīties profesionāļi no privātā sektora. Proti, izmaiņas regulējumā ir nepieciešamas, lai sekmētu atbilstošu profesionāļu piesaisti padomes locekļu amatiem ne vien augstskolu padomju, bet arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās.

Tādējādi grozījumu pašreizējā redakcija paredz, ka izmaiņas attiektos ne tikai uz augstskolu padomju locekļiem, bet arī uz citām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomēm, tostarp valsts pārvaldībai, ekonomikai un drošībai svarīgiem uzņēmumiem, piemēram, “Latvenergo”, “Latvijas dzelzceļš”, “airBaltic”, secina A. Aļošina. Darba devējam ir tiesības noteikt atalgojumu kā komercnoslēpumu un to nenorādīt publiski, taču šis princips ir jāīsteno samērīgi, nepadarot sabiedrībai nepieejamu visu deklarāciju arī tad, kad padomju locekļu amatu pretendenti nevēlas publiskot deklarāciju, norādīja KNAB pārstāve.

Ja Saeima pieņems virzītos grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kā norāda “Sabiedrība par atklātību – Delna”, deklarāciju publiskajā daļā būs pieejama tikai informācija par ienākumiem, kas gūti no institūcijām par valsts amatpersonas pienākumu izpildi (par citiem amatiem ienākumi vairs neparādīsies), kā arī informācija par citiem amatiem, uzņēmuma līgumiem un pilnvarojuma līgumiem, bet neparādīsies visi ienākumi – no kā amatpersona ir guvusi finansiālu labumu, kas var atklāt interešu konfliktu.

Deklarāciju sistēma – pilnveidojama, nevis sašaurināma

Ir nepieciešams pārvērtēt amatpersonu deklarāciju sistēmu un novērst nepilnības, nemazinot atklātību un sabiedrības iespējas uzraudzīt augsta līmeņa amatpersonu intereses, norādīja eksperti “Delnas” rīkotajā publiskajā diskusijā “Interešu konfliktu pārvaldība Latvijā”.

Amatpersonu mantiskā stāvokļa deklarēšanas sistēmā jau kopš tās ieviešanas ir daudz nepilnību, norāda V. Kalniņš. “Valsts augstāko amatpersonu deklarācijas netiek sistemātiski analizētas, auditētas, pārbaudītas. No interešu konflikta monitoringa viedokļa deklarācijas ir ārkārtīgi nepilnīgas, informācija par radiniekiem netiek pilnībā novērtēta, tās neparāda radinieku intereses, taču tās var sniegt būtisku informāciju,” trūkumus uzskaita pētnieks. Viņš norāda: Lietuvā valsts amatpersonu deklarācijās ir jānorāda daudz plašāks informācijas loks, tostarp informācija par radiniekiem un partneriem.

Valsts augstāko amatpersonu deklarācijas netiek sistemātiski analizētas, auditētas, pārbaudītas.

Normatīvie akti pašlaik tieši un nepārprotami nevienai no iesaistītajām institūcijām nenosaka pienākumu pārbaudīt deklarēto ziņu patiesumu, kas nozīmē, ka šajā jomā netiek veikta atbilstoša kontrole, secināja ar Eiropas Padomes pretkorupcijas grupas GRECO vecākā padomniece Ļubova Samokhina. Viņa arī norāda: ir vairākas iestādes (KNAB, VID, Finanšu policija, Valsts policija), kas pārbauda deklarācijas, taču nav skaidras jurisdikcijas un nodalītas atbildības starp šīm iestādēm, un tas var izsaukt strīdus starp iestādēm, tādēļ ir jāpārskata to kompetence attiecībā uz augsta līmeņa amatpersonu darbību, lai nodrošinātu efektīvu resursu izmantošanu.

Latvija ir starptautiskās iniciatīvas “Atvērtās pārvaldības partnerība” (Open Government Partnership) dalībvalsts, un tās ietvaros mūsu valsts ir apņēmusies padarīt amatpersonu deklarācijas sabiedrībai pieejamākas, taču patlaban virzītais likumprojekts ir solis pretējā virzienā, teica A. Aļošina. Valstī ar augstiem korupcijas uztveres rādītajiem Eiropas mērogā un zemu uzticību valsts varai nav pieļaujami upurēt atklātību. Latvijas situācijai būtu jāmeklē sistēmisks risinājums, lai novērstu visus trūkumus, kas ir saistīti ar interešu konflikta monitoringu un mantiskā stāvokļa uzraudzību, rezumēja V. Kalniņš.

Deputātu viedokļi atšķiras

Laba pārvaldība ir svarīgs ilgtspējas nosacījums, un interešu konflikta novēršana ir nozīmīga labas pārvaldības sastāvdaļa, “Delnas” rīkotajā diskusijā atzina par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga. Interešu konflikta risku pārvaldība amatpersonu darbībā ir svarīga gan uzņēmumu un institūciju iekšienē, gan pašvaldību un valsts līmenī. Lai veiktu šo risku kontroli, svarīga ir atbilstoša likumdošanas bāze, sabiedrības izpratne un atbalsts, secināja komisijas vadītāja.

Saeimas deputāte un bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska pauda, ka gadiem ilgi augstskolu sistēma ir bijusi noslēgta un sabiedrībai nav bijis iespēju piedalīties tās pārvaldē, kas traucējis augstskolu attīstībai. Risinājums, kā uzskata eksministre, bijis piesaistīt speciālistus no privātā sektora darbam augstskolu padomēs, kuri, visticamāk, nevēlēsies tajās strādāt, ja visai sabiedrībai būs jāatklāj informācija par saviem ienākumiem. Latvijas attīstībai traucējošs faktors ir formālisms un uzspēlēta demokrātija, bet informācijas atklātību jau nodrošina amatpersonu deklarāciju visa satura pieejamība kontroles institūcijām, vēstīja I. Šuplinska.

Saeimas deputāts Juris Pūce apstiprināja, ka valsts augstskolu padomju izveides nepieciešamība ir neapšaubāma. Latvijas ekonomikas attīstībai publiskais sektors ir jāatver privātajam sektoram, un valsts uzdevums ir domāt par iespējamajiem veidiem, kā privātā sektora spējīgākos profesionāļus piesaistīt darbam padomēs, uzskata deputāts. Vienlaikus J. Pūce atzina, ka amatpersonu deklarāciju iesniegšana daļēji ir kļuvusi par birokrātisku procedūru bez reāla ieguvuma, par ko liecina tas, ka ir grūti atminēties gadījumus, kad amatpersonas deklarācijā pieejamā informācija ir palīdzējusi atklāt interešu konfliktus vai ietekmi uz lēmumu pieņemšanu. “Sakiet, lūdzu, cik gadījumos sabiedriskā kontrole, nerunājot par KNAB un VID, ir konstatējusi: valsts amatpersonai, senāta loceklim, kas lemj par budžetu, par naudu, par mantu, nu, tur gan ir kaut kas aizdomīgs noticis ar viņa mantu vai kaut ko tamlīdzīgu?” retoriski jautāja J. Pūce.

Pretējās domās bija Saeimas deputāts Viktors Valainis, kurš uzsvēra, ka valsts amatpersonu ienākumu deklarāciju jēga nav tikai to pieejamība tiesībsargājošām iestādēm kontroles veikšanai. Daudz svarīgāka ir valsts amatpersonas atbildība pret sabiedrību un sabiedrības iespējas pārraudzīt, vai amatpersonas ievēro labas pārvaldības principus.

Deputāts norādīja, ka nav indikāciju, kas apliecina augsta ranga profesionāļu primāru atteikšanos iesaistīties padomju un kapitālsabiedrību darbā amatpersonas deklarācijā publicējamās informācijas dēļ: padomju locekļiem tiek piedāvāts konkurētspējīgs atalgojums, kas veicina kandidātu gatavību piedalīties amatu konkursos, un līdz šim profesionāļiem nav bijis problēmu iesniegt amatpersonas deklarāciju. Grozījumi, kas sašaurina sabiedrībai pieejamību augstskolu un uzņēmumu padomju ienākumu deklarācijām, ir kļūda, un uz otro lasījumu ir iesniegti priekšlikumi atgriezties pie sākotnējā normatīvā regulējuma, pavēstīja V. Valainis. Deputāts norādīja: ir jādomā par uzlabojumiem, piemēram, samērīguma principu noteikšanu un dažādām valsts amatpersonu grupām, sākot no zemāka amatpersonu kategorijām.

Saeima, kā informēja I. Goldberga, likumprojektu otrajā lasījumā varētu skatīt jau rudens sesijā.

 

Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU