Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Latvijā vērojama zema uzticēšanās pārvaldes institūcijām, vienlaikus sabiedrībā joprojām ir nepietiekama vēlēšanās iesaistīties pārvaldes lēmumu pieņemšanā, trūkst arī zināšanas, kā to darīt. Patlaban gan pašvaldību, gan valdības līmenī līdztekus jau esošajām pilsoniskās līdzdalības iespējām rodas arvien jaunas. Tiesībsarga biroja ikgadējā cilvēktiesību un labas pārvaldības konferencē aizvadītajā nedēļā šai tēmai tika veltīta diskusija “Sabiedrības līdzdalības iespējas – no apkaimes līdz Saeimai”.
Demokrātiju nav iespējams iedomāties bez pilsoņiem, kuri vēlas to veidot.
Latvijas sabiedrība ir ļoti polarizēta arī izpratnē par iespējām brīvi paust uzskatus par politiskiem jautājumiem.
Eirobarometra aptauja atklāj, – tikai 36% Latvijas iedzīvotāju tic, ka viņu balsij ir nozīme. Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 58%.
Latvijā ir pietiekami daudz veidu, kā aktīvs cilvēks, ja vien vēlas, var iesaistīties likumdošanas procesā.
Jaunais Pašvaldību likums paredz vietvaru sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un paplašina sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldību darbā.
No aiznākamā gada Latvijas iedzīvotāju rīcībā būs vēl viens līdzdalības rīks – vietējie jeb pašvaldību referendumi.
Sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanā ir cieši saistīta ar uzticību valsts vai vietēja līmeņa pārvaldei, kā arī ticību savām spējām to ietekmēt.
“Demokrātiju nav iespējams iedomāties bez pilsoņiem, kuri vēlas šo valsti veidot. Taču pēdējā laikā esam atklājuši, ka daudzi no mūsu līdzpilsoņiem nezina iespējas, kā viņi var iesaistīties, un bieži vien arī nesaprot iesaistes nozīmi,” norādīja Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece Santa Tivaņenkova.
Turklāt Latvijas sabiedrība ir ļoti polarizēta arī izpratnē par iespējām brīvi paust uzskatus par politiskiem jautājumiem, atsaucoties uz pagaidām vēl nepublicētās sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, pastāstīja Sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka.
“Piemēram, ja šādu jautājumu uzdod Rīgā dzīvojošam latvietim, gandrīz neviens nesaka, ka šeit būtu problēma. Ja šo jautājumu uzdod krievam Daugavpilī, izrādās, ka mēs gandrīz neko par šo sabiedrības daļu nevaram noskaidrot, jo viņi, izsakot viedokli par dažādiem jautājumiem, neuzticas pat sociologiem,” atklāja politoloģe. Vienlaikus viņa atzīmē – Rīgas līdzdalības budžeta apspriešanā, izsakot viedokli par saimnieciski praktiskiem jautājumiem, gandrīz vienlīdz aktīvi piedalījās gan krievvalodīgie, gan latvieši.
Tomēr, vērtējot situāciju starptautiskā salīdzinājumā, ir pamats satraukumam. Uz “Eirobarometra” aptaujā iekļauto jautājumu par to, vai cilvēks tic, ka viņa balsij savā valstī ir nozīme, patlaban Latvijā pozitīvi atbildējuši vien 36% respondentu, taču Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 58%, akcentē I. Kažoka. Arī šajā aspektā vērojama līdzīga tendence, proti, Rīgā dzīvojošu latviešu pārliecinātība par savām spējām ietekmēt procesus valstī ir ievērojami augstāka nekā krievvalodīgajam vai cilvēkam ar zemiem ienākumiem, skaidroja “Providus” vadītāja. Vienlaikus, kā norāda I. Kažoka, grūtības ar šādu sabiedrības grupu iesaistīšanu kopīgu jautājumu izlemšanā ir pat visattīstītākajām demokrātiskajām valstīm.
Viena no jaunākajām pieejām šīs problēmas risināšanai, kuru, viņasprāt, varētu pielietot arī Latvijā, ir tā dēvētie “deliberatīvie pasākumi”, kuros piedalīties tiek proporcionāli uzaicināti visu sabiedrības grupu pārstāvji.
|
Vairāk par tēmu >> |
Nākamā gada 1. janvārī stājas spēkā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais jaunais Pašvaldību likums. Tas paredz vietvaru sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un paplašinās sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldību darbā ar vairākiem jauniem līdzdalības instrumentiem, piemēram, kolektīvo iesniegumu pašvaldībai par tās kompetencē esošajiem jautājumiem un iedzīvotāju padomēm jeb konsultatīvajām institūcijām, kuru pārstāvjus izvirza un ievēlē pašvaldības iedzīvotāji.
Tāpat likumā paredzēts līdzdalības budžets, kas ļaus iedzīvotājiem lemt par pašvaldības budžeta izlietojumu noteiktas summas apmērā.
Pašvaldības domei gadskārtējā pašvaldības budžetā jāparedz finansējums vismaz 0,5 procentu apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem. Lai efektivizētu pašvaldību saistošo noteikumu izstrādi un uzraudzību, likumprojektā noteikts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma raksta saturs, kā arī ieviesta prasība publicēt projektu tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai.
Kaut arī jaunais likums paredz virkni līdzdalības iespēju, kā norādīja VARAM Pašvaldību departamenta direktors Viesturs Razumovskis, to izmantošanu joprojām ietekmē iedzīvotāju aktivitāte. Vienlaikus ministrijas pārstāvis atgādināja, ka vairākās pašvaldībās jau patlaban tiek pielietoti jaunie līdzdalības rīki. Viens no redzamākajiem piemēriem ir Rīga, kurā līdzdalības budžets ir ieviests jau pirms četriem gadiem. Līdztekus, kā pavēstīja Rīgas domes Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes priekšniece Ilona Stalidzāne, galvaspilsētā darbojas jauns līdzdalības iedibinājums – apkaimju koordinatori –, kuri palīdz iedzīvotājiem dokumentu iesniegšanā, e-pakalpojumu lietošanā un dažādu pašvaldības speciālistu attālināto konsultāciju nodrošināšanā.
Patlaban Rīgā ir vairāk nekā 40 apkaimju biedrību, no kurām 30 apvienojušās Rīgas Apkaimju aliansē.
No aiznākamā gada Latvijas iedzīvotāju rīcībā būs vēl viens līdzdalības rīks – vietējie jeb pašvaldību referendumi. 2024. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunais Vietējo pašvaldību referendumu likums. Referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas jaunbūves būvniecību, kā arī par domes atlaišanu. Referendumā pieņemtais lēmums stāsies spēkā referenduma rezultātu apstiprināšanas brīdī, un domei tas būs jāizpilda ne vēlāk kā viena mēneša laikā.
Iepriekšējā gada septembrī darbu sāka vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls (TAP). Tajā vienuviet pieejama visa ar konkrēto tiesību akta projektu saistītā informācija, tostarp visu iesaistīto iestāžu un organizāciju sniegtie komentāri un atzinumi, kas jebkuram interesentam ļauj vieglāk uzzināt par tiesību aktu projektu virzību un tai sekot līdzi no sākuma līdz noslēgumam, atgādināja Valsts kancelejas (VK) Valsts pārvaldes attīstības nodaļas konsultante sabiedrības līdzdalības jautājumos Zane Legzdiņa-Joja.
Tiesību aktu projektu jaunumu saņemšanai katrs interesents var pieteikties elektroniski – saņemt e-pastā paziņojumu ar saiti uz interesējošās jomas tiesību aktu projektu. Katru reizi, kad attiecīgais projekts tiek iekļauts darba kārtībā kādā no Ministru kabineta sanāksmēm, interesents saņem saiti ar norādi uz redakciju, kas tiks skatīta sēdē.
Līdztekus iedzīvotāju ērtākas saziņas ar valsts un pašvaldību iestādēm nodrošināšanai VK ir izveidojusi Valsts un pašvaldības iestāžu tīmekļvietņu vienoto platformu – koplietošanas platformu –, kas ļauj pēc vienotiem principiem radīt jaunas valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietnes. Šobrīd platformā izvietotas jau 105 valsts un pašvaldību tīmekļvietnes. Tīmekļvietņu vienotajā platformā darbojas arī virtuālais asistents, kurš palīdz atbildēt uz mājaslapu lietotāju jautājumiem.
“Mums ir pietiekami daudz veidu, kā aktīvs cilvēks, ja vien vēlas, var iesaistīties likumdošanas procesā,” uzskata I. Kažoka. Latvijā ir daudz aktīvu nevalstisko organizāciju. Sekmīgi darbojas likumdošanas iniciatīvu platforma manabalss.lv. Pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem ir salīdzinoši viegli sekot līdzi un tikt uzklausītiem Saeimas komisiju sēdēs. Tomēr problēmas ir valdības politiskajā līmenī, kur tiek pieņemti daudzi nozīmīgi lēmumi, norādīja politoloģe.
Īpaši būtiski tas ir attiecībā uz nozīmīgām reformām tādās jomās kā izglītība, veselības aprūpe, arī līdzekļu sadalē no Eiropas fondiem un tamlīdzīgos jautājumos, kuros nepieciešami pārdomāti un vispusīgi izsvērti lēmumi. “Ir pilsoniskā dialoga problēma. Valdībai jāuzskata par pašsaprotamu, ka nopietnu reformu izstrādē tiek iesaistīta arī pilsoniskā sabiedrība, izmantojot mehānismus, kas ļauj tās viedokļus apkopot un jēgpilni uz tiem reaģēt,” secināja “Providus” vadītāja. Piemēram, pašreiz sabiedrība lielu interesi izrāda tieši par jomām, kurās tiek īstenotas pilnīgi jaunas un nozīmīgas politikas, piemēram, par elektroauto ieviešanu un enerģētiku, norādīja Z. Legzdiņa-Joja.
“Politiskajā līmenī ne vienmēr ir skaidra izpratne par varas deleģēšanas ideju,” atzina arī Latvijas Pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētājs Georgs Rubenis. Politiķu vidū esot izplatīts uzskats –, ja reiz man ir dots mandāts, tad varu pieņemt lēmumus, nevienam neko neprasot. Lai Latvija pietuvotos ES vidējam līmenim pārliecībā par spējām ietekmēt pārvaldes institūciju lēmumus, sabiedrībai būtu jājūt, ka pilsoniskajai līdzdalībai ir jēga, proti, tā nes gaidītos rezultātus. Tikpat būtiski ir stiprināt nevalstisko organizāciju kapacitāti ar atbilstošiem resursiem – gan ar finansiāliem, gan zināšanām, secināja G. Rubenis.
