Latvijas pilsoņu noskaņojums un izvēle, sagaidot un aizvadot 14. Saeimas vēlēšanas, kuras šoruden notika uz kara Ukrainā, neseno pandēmijas iespaidu un pieaugošo cenu fona, norāda uz joprojām atšķirīgiem izvēles kritērijiem un atklāj bezcerību daļā sabiedrības, ļauj secināt Frīdriha Eberta fonda un sabiedriskās politikas centra “Providus” aizvadītajā nedēļā prezentētais pārskats “Cerīga stabilitāte vai dusmīga prasība pēc pārmaiņām: ko vēsta Latvijas 2022. gada Saeimas vēlēšanas?”.
Trauksme un grūtības izvēlēties
Dominējošā emocionālā sajūta vēlētājos pirms 14. Saeimas vēlēšanām, kā norāda “Providus” direktore Iveta Kažoka, bijusi trauksme saistībā ar nākotni. To lielākā mērā izjutuši krievu valodā runājošie (66%), kā arī partiju “Stabilitātei!” un “Katram un katrai” vēlētāji, savukārt mazāk – latviski runājošie (42%), kā arī “Nacionālās apvienības” atbalstītāji. Kopumā trauksmi izjutusi puse jeb 50% vēlētāju.
Vien nedēļu pirms vēlēšanām aptuveni 45% pilsoņu vēl nebija pieņēmuši gala lēmumu par ko balsot, vēlēšanas kā turbulentas raksturo I. Kažoka. Turklāt vēlīna izvēle raksturojusi gan tos pilsoņus, kuri ģimenē sarunājas latviešu valodā, gan tos, kuru ikdienas sarunvaloda ir krievu, – attiecīgi 44% un 45%. Tikai 46% krievvalodīgo norādījuši, ka izvēle nav sagādājusi grūtības. Turpretī latviešu vidū šādu atbildi snieguši 68%. Pēc 13. Saeimas vēlēšanām 2018. gadā aina bijusi pretēja – attiecīgi 73% un 52%. To lielā mērā atspoguļo fakts, ka pirmo reizi pēc ilgiem gadiem ievērojami sadalījās Latvijas krievvalodīgo pilsoņu balsis. Tās, lielai daļai attiecīgā elektorāta novēršoties no līdzšinējā favorīta “Saskaņas”, lielākoties tika atdotas astoņām dažādām partijām.
Vēlas spēju darboties krīzē un stabilitāti
Partijas spēja vadīt valsti krīzes apstākļos bijis svarīgākais faktors izvēlē vēlēšanās gan latviski runājošajiem, gan krievvalodīgajiem vēlētājiem – to uzsvērusi gandrīz puse vēlētāju pirms un pēc vēlēšanām. Pēc tam kā nozīmīgākie kritēriji izvēlei minēti partijas iestāšanās par kādu vēlētājam konkrēti svarīgu jautājumu un spēja piedāvāt stabilitāti, līdzšinējā valsts kursa turpināšanu.
Stabilitāti, līdzšinējo kursu vēlētāju acīs pārstāvējušas trīs partijas: “Jaunā Vienotība”, “Nacionālā apvienība” un “Konservatīvie”, spriež I. Kažoka. “Jaunās Vienotības” vēlētājiem pats svarīgākais kritērijs bija spēja šai partijai uzticēt vadīt valsti krīzē (76% no partijas vēlētājiem to izvēlējušies kā nozīmīgāko kritēriju). “Nacionālās apvienības” vēlētājiem īpaši svarīga šķitusi partijas iestāšanās par konkrētiem, viņu interesēm būtiskiem jautājumiem. Septiņas partijas vēlētāju vērtējumā reprezentēja līdzšinējai varai alternatīvu kursu: “Stabilitātei!”, “Latvija pirmajā vietā”, “Progresīvie”, “Saskaņa”, “Katram un katrai”,“ Latvijas Krievu savienība”, “Suverēnā vara”. “Zaļo un Zemnieku savienības” un “Apvienotā saraksta” vēlētāji augstāk vērtēja šo partiju potenciālo iespēju pārvarēt krīzi, zemāk – spēju piedāvāt līdzšinējai varai alternatīvu kursu.
Vienā dominējusi vēlme pēc stabilitātes, otrā – trauksme un aizvainojums, trešā – vēlme pēc pārmaiņām.
Šīs konkurējošās vēlmes noteica vēlēšanu rezultātus, palielinot pārstāvniecību iepriekšējās valdības vadošajai partijai, vienlaikus ļaujot parlamentā ienākt vairākām jaunām partijām, secina I. Kažoka.
Izvēle – gan etniska, gan sociāla
Vēlētāju aptauja liecina par izteiktu Latvijas sabiedrības polarizāciju, kuras pamatā ir lingvistiskas un sociālas atšķirības, kas saistītas ar ienākumu līmeni, ļauj secināt pārskats.
Kā jau ierasts, arī 14. Saeimas vēlēšanās Latvijas pilsoņi, kuri ģimenē sarunājas latviešu un krievu valodā, lielākoties balsoja par atšķirīgām politiskajām partijām. Partijas, kuras ir populāras gandrīz tikai latviešiem: “Jaunā Vienotība”, “Nacionālā apvienība”, “Apvienotais saraksts”, “Konservatīvie”. Latvijas krieviski runājošie pilsoņi lielākoties balsoja par partijām: “Stabilitātei!”, “Saskaņa”, “Latvijas Krievu savienība”, “Suverēnā vara”. 14. Saeimas vēlēšanās pēc ilgāka pārtraukuma ir parādījušās partijas, kuru popularitāte ir līdzvērtīga gan latviešiem, gan krieviski runājošajiem pilsoņiem, – “Zaļo un Zemnieku savienība” un “Progresīvie”. Partija “Latvija pirmajā vietā” ir daudz populārāka starp krieviski runājošajiem Latvijas pilsoņiem, taču par šo partiju balso arī ievērojams skaits latviešu.
Latvijā arī vēlēšanu kontekstā daļēji pastāv ne tikai etniska, bet arī sociāla partiju segregācija, atklāj pārskats.
Vairākas partijas spēj uzrunāt vai nu cilvēkus ar augstiem ienākumiem, vai sabiedrības trūcīgāko daļu. Starp partijām, kuras ir izteikti populāras sabiedrības turīgākajā daļā, jāakcentē “Jaunā Vienotība”, “Progresīvie” un partiju apvienība “Attīstībai/Par!”. Savukārt partija “Stabilitātei!” un “Zaļo un Zemnieku savienība” veiksmīgāk piesaista trūcīgākās sabiedrības daļas balsis, ievērojami vājāk uzrunājot turīgākos pilsoņus. Sociāli līdzsvarota vēlētāju bāze 14. Saeimas vēlēšanās bija “Apvienotajam sarakstam” un partijai “Saskaņa”.
Trīs galvenās etniskās atšķirības pozīcijās par sabiedriski svarīgiem jautājumiem pirms vēlēšanām ir partiju attieksme pret Krieviju un karu Ukrainā, palīdzību Ukrainas bēgļiem un obligāto militāro dienestu. Šos trīs aspektus par būtiskākajiem uzskatījuši vēlētāji, kuri ģimenē sarunājas latviski.
Aizvainojums, vilšanās un bezcerība
Arī vēlētāju viedokļi par cerībām, apdraudētību, aizvainojumu uz valsti un savām spējām ietekmēt lēmumus tajā liecina par etniski un sociāli sašķeltu sabiedrību, secināts pārskatā.
Aizvainojumu pret Latvijas valsti izjūt 55% vēlētāju ar krievu valodu kā ģimenes sarunvalodu, ar latviešu – 25%. “Jaunās Vienotības” vēlētāju vidū šis rādītājs ir tikai 10%, bet “Latvijas Krievu savienības” – 82%. Līdztekus šādu aizvainojumu izjūt 24% vēlētāju ar augstiem ienākumiem un 44% – ar zemiem. Vidējais rādītājs starp vēlētājiem ir 36%.
Etniskais faktors un ienākumu līmenis, kā atklāj pārskats, bijis nozīmīgs faktors arī vēlētāju pārliecībai par cilvēku iespējām brīvi paust savus uzskatus par politiskajiem procesiem. Krieviski runājošo vidū apliecinoši atbildējuši 23%, savukārt starp latviski runājošajiem – 61%. Skeptiķu vidū visvairāk ir “Suverēnās varas” vēlētāju – 5%, bet pretējā pozīcijā – par “Jauno Vienotību” vēlējušie. Tāpat skeptiskāki šajā jautājumā bijuši cilvēki ar zemiem ienākumiem – 32%, turpretī starp iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem šis rādītājs sasniedzis 58%. Ievērojamais skaits Latvijas pilsoņu, kuri ir nedroši par iespējām paust savus politiskos uzskatus, ir īpaši satraucošs, uzsver I. Kažoka.
Cerīgi par nākotni bijuši 43% vēlētāju ar latviešu valodu kā galveno valodu ģimenē, krievvalodīgie – tikai 23%. Vislielākais šādu cerību rādītājs – ap 60% – bijis par “Konservatīvajiem” un “Jauno Vienotību” balsojušajiem, bet vismazākais – ap 10% – “Latvijas Krievu savienības” un “Suverēnās varas” atbalstītājiem. Vidējais rādītājs starp vēlētājiem ir 47%. Savukārt sašutumu, domājot par tuvāko nākotni, pauduši 42% ģimenē krieviski runājošo vēlētāju un 19% latviski ikdienā runājošo. “Jaunās Vienotības” atbalstītāju vidū šis rādītājs bijis tikai 9%, savukārt starp “Stabilitātei!” vēlētājiem – 60%.
LV portāla infografika.
Vēlētāji, kuri balsojuši par iepriekšējās un jaunās valdības partijām, cerīgāk raugās uz Latvijas nākotni, retāk vēlas izmaiņas, mazāk sajūt apdraudējumu Latvijas valstij, uzskata, ka Latvijā labi darbojas vārda brīvības princips. Savukārt tādi politiskie spēki kā “Stabilitātei!”, “Suverēnā vara”, “Latvijas Krievu savienība”, “Katram un katrai” un “Latvija pirmajā vietā” piesaistījuši elektorātu, kas ir vīlies Latvijas politikā, uzskata politisko eliti par korumpētu, jūtas aizvainots un nebrīvs. Tie lielākoties ir cilvēki, kuri ģimenē runā krieviski, un cilvēki ar zemiem ienākumiem, rezumēts pārskatā.
“Vilšanās, aizvainojums, sašutums ir toksisks sajaukums – nav labi, domājot par mūsu sabiedrības nākotni un potenciālu “sprādzienbīstamībai” ”, secina I. Kažoka, norādot, ka šī problēma bez nopietnas sarunas ir grūti pārvarama, taču tieši skeptiskākās iedzīvotāju grupas raksturo nevēlēšanās izteikt viedokli par sabiedriski politiskajiem procesiem valstī, padarot tos grūtāk prognozējamus.
