Saskaņā ar Pašvaldības likuma 26. pantu domes darbs notiek domes sēdēs un komiteju sēdēs. Domes darba organizāciju nosaka pašvaldības darba reglaments.  

Dome lēmumus pieņem domes sēdē. Atbilstoši Pašvaldības likuma 27. panta otrajā daļā noteiktajam domes sēde notiek, ja tajā piedalās vairāk nekā puse domes deputātu (kvorums). Sēdes vadītājs pārliecinās par kvorumu pirms katra balsojuma. Ja nav kvoruma, tad sēdes vadītājs sēdi slēdz vai pārtrauc. Ja kvoruma nav arī pēc pārtraukuma, tad domes sēdi slēdz. 

Likuma 32. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā sasauktā domes kārtējā sēde notiek, ja tajā piedalās vismaz trešā daļa domes deputātu. 

Atbilstoši Pašvaldības likuma 37. pantam domes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo domes deputātu un ja likumā nav noteikts citādi. 

Ja par lēmuma projektu nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, tad lēmuma projekts ir noraidīts. Šādā gadījumā lēmuma projektu var iesniegt atkārtoti, ievērojot šā likuma 36. pantā noteikto. 

Atbilstoši likuma 37. panta ceturtajai daļai deputāts ir uzskatāms par klātesošu balsošanā, ja viņš ir balsojis “par”, “pret” vai “atturas”. 

Līdz ar to secināms, ka deputāts, izvēloties iespēju “nepiedalās”, nav uzskatāms par klātesošu balsošanā. Deputāts nepiedalīties balsojumā var izvēlēties tikai tad, ja tas būtu attiecināms uz interešu konfliktu.  

Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1. panta pirmās daļas 5. punktā ir skaidrots, kas ir interešu konflikts.  

Tātad pašvaldība savā darba reglamentā nevar noteikt citu balsošanas kārtību un slieksni, kā noteikts Pašvaldību likumā.  

Kā izriet no jaunākā Latvijas Republikas Senāta Rīcības sēdes (lietas Nr.: SKA-538/2025 (A420254618)) lēmuma, Senatoru kolēģija, rīcības sēdē izvērtējusi domes kasācijas sūdzību, secināja, ka nav pamata šajā lietā ierosināt kasācijas tiesvedību. Rīcības sēdes lēmumā uzsvērts, ka Senāts, izskatot šo lietu iepriekš, jau atzinis, ka atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei pašvaldības domei, organizējot domes darbību, ir jāievēro proporcionalitātes jeb proporcionālas pārstāvības princips. Proti, atbilstoši minētajam principam domei darbs ir jāorganizē tā, lai ikvienam deputātam būtu nodrošināta pienācīga iespēja piedalīties domes darbā. Tāpēc, ja pašvaldības dome izveido tādu domes darbības sistēmu, kurā domes lēmumu pieņemšanā būtiska loma ir domes izveidotām komisijām un padomēm un attiecīgi dalība šajos veidojumos ir būtiska, lai deputāti varētu pilnvērtīgi piedalīties domes darbā, tad domei atbilstoši proporcionālas pārstāvības principam jānodrošina arī opozīcijas deputātiem pienācīgas iespējas būt pārstāvētiem šo domes komisiju un padomju darbā. Senatoru kolēģija arī uzsvēra: Senāts jau iepriekš atzinis, ka administratīvajai tiesai ir kompetence izskatīt deputātu pieteikumu par domes rīcību, ierobežojot viņu tiesības pilnvērtīgi pildīt deputātu pienākumus. 

Saskaņā ar Pašvaldības domes deputāta statusa likumā reglamentēto deputātam ir balsstiesības visos jautājumos, kurus izskata domes sēdēs. Deputāts ir brīvs savā balsojumā. Papildus deputātam ir tiesības: 

• vēlēt visas institūcijas un amatpersonas, kas saskaņā ar likumu vai domes lēmumu ir jāievēlē attiecīgajā pašvaldībā;
• tikt ievēlētam domes institūcijās un amatos, ja citos likumos nav noteikti ierobežojumi;
• iesniegt priekšlikumus vai izteikt viedokli par domes izveidojamo institūciju sastāvu un atsevišķu amatpersonu kandidatūrām; 
• iesniegt priekšlikumus, izteikt piezīmes un iebildumus par sēdes darba kārtību, apspriežamo jautājumu būtību un izskatīšanas secību; 
• iesniegt lēmumu un citu dokumentu projektus, kā arī priekšlikumus par grozījumiem tajos pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā; 
• piedalīties debatēs, uzdot jautājumus, sniegt uzziņas; 
• pēc balsošanas izteikties par balsošanas motīviem;
• ierosināt jautājumu par attiecīgās pašvaldības kapitālsabiedrību vai iestāžu darba pārbaudīšanu.