Kopumā atbalstot reformas nepieciešamību, Valsts prezidents uzsvēra, ka nepieciešams izstrādāt tā detaļas. Tikšanās laikā notika domu apmaiņa par Valsts prezidenta vēstulē ietvertajiem priekšlikumiem, apspriežoties par identitātes apsvērumiem administratīvi teritoriālās reformas gaitā, par vietējo kopienu pārstāvniecību un vēlētāju apvienībām pašvaldību vēlēšanās.
Runājot par piederības jautājumiem, prezidents izcēla nepieciešamību rast atbalstu kultūrvēsturisko apgabalu (latviešu vēsturisko zemju) ilgtspējai, kā arī atzīmēja, ka kāda konkrēta pašvaldība pēc reformas var piederēt vienai pašvaldībai, bet tajā pašā laikā rast atbalstu kultūrvēsturisko apgabalu identitātes jautājumiem, piemēram, Dziesmu un deju svētku kontekstā, dialektu izkopšanā vai būtisku kultūrvēsturisku tradīciju turpinātībā. Sarunā tika atzīmēts, ka ir paredzēts izstrādāt Ministru kabineta pārejas noteikumus, kas paredzētu koncepciju par Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem un atbalstu kultūrvēsturiskajai piederībai.
Prezidents sarunā uzsvēra, ka vietējām kopienām – pagastiem un pilsētām – pēc reformas ir saglabājama sava kompetence un vēlēta pārstāvniecība, kas sabiedriskā kārtā var kārtot vietējās kopienas jautājumus. Pēc E. Levita pārliecības, vietējo kopienu saglabāšana veicinās iedzīvotāju piederības sajūtu noteiktai vietai un pilsonisko līdzdalību savas vietas attīstībā.
Tāpat E. Levits pauda uzskatu, ka arī pēc reformas būtu saglabājamas vēlētāju apvienības, paredzot iespējas iesniegt kandidātu sarakstus novada domes un republikas pilsētas domes vēlēšanās. Tās varētu tikt dibinātas, savācot nepieciešamo parakstu skaitu 1 % apmērā no attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju skaita.
Komisijas locekļi - Artūrs Toms Plešs, Arvils Ašeradens, Jānis Dombrava, Andris Kazinovskis, Regīna Ločmele-Luņova, Viktors Valainis – izteica savus viedokļus par Valsts prezidenta ierosinājumiem, kā arī norādīja uz iespējamiem risinājumiem likumprojekta uzlabošanā.
