Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Skultes pagasta iekļaušana Saulkrastu novadā neatbilst Satversmei, bet Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta apvienošana ar Ogres novadu atbilst Latvijas Republikas pamatlikumam – tā 12. martā lēma Satversmes tiesa, pasludinot nolēmumu pirmajā lietā par administratīvi teritoriālās reformas atbilstību Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai. Pirmajā lietā apvienotas divas, kas tika ierosinātas pēc Limbažu un Ikšķiles novadu domju pieteikumiem.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, ar ko 119 pašvaldību vietā tiek izveidotas 42, Valsts prezidents izsludināja 2020. gada 22. jūnijā. Likuma pielikums noteic administratīvās teritorijas, to administratīvos centrus un teritoriālā iedalījuma vienības.
Taču jau likumprojekta izstrādes gaitā daudzas pašvaldības iebilda pret plānotajām jaunajām administratīvajām teritorijām.
Līdz šim Satversmes tiesā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu apstrīdējusi 21 pašvaldība: Alojas, Alsungas, Auces, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Iecavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Inčukalna, Jaunjelgavas, Kandavas, Limbažu, Mazsalacas, Mārupes, Ozolnieku, Rugāju, Rundāles, Salacgrīvas, Salas un Varakļānu novadu domes. Satversmes tiesā ierosinātas 19 lietas un pieņemti divi lēmumi par atteikšanos ierosināt lietu.
Likumā noteikts, ka jaunās pašvaldības darbu sāks 2021. gada 1. jūlijā.
2021. gada 13. janvārī tiesas sēdē ar dalībnieku piedalīšanos tika uzsākta lietas Nr. 2020-37-0106 izskatīšana. Šajā lietā 2020. gada 26. oktobrī Satversmes tiesa nolēma apvienot divas lietas: lietu Nr. 2020-37-0106, kas tika ierosināta pēc Limbažu novada domes pieteikuma par Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam, un lietu Nr. 2020-38-0106, kas tika ierosināta pēc Ikšķiles novada domes pieteikuma par Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam.
Abās lietās tika apstrīdētas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” normas, kas attiecas uz šīm pašvaldībām. Abas pieteikumu iesniedzējas lūdza Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam, bet Ikšķiles novada dome – arī šīs hartas 4. panta trešajai daļai. Pieteikuma iesniedzējas uzskata, ka lietās izvērtējamās apstrīdētās normas skar attiecīgo pašvaldību tiesības.
Apvienotajai lietai Nr. 2020-37-0106 piešķirts nosaukums “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” 28.2., 28.19. un 35.4. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam”.
Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma 28.2. un 28.19. apakšpunktu Ogres novadā ietilpst Ikšķiles pilsēta un Tīnūžu pagasts. Savukārt saskaņā ar pielikuma 35.4. apakšpunktu Skultes pagasts ietilpst Saulkrastu novadā.
Lēmums par Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam tika pieņemts, par administratīvi teritoriālo reformu lemjot jau Ministru kabinetā. Taču izveidot Saulkrastu novadu, kurā iekļautos arī Skultes pagasts, tika nolemts pēc politiskām debatēm Saeimā.
Ikšķiles novada domes ieskatā līdzšinējais Ikšķiles novads ir pievienots Ogres novadam, pienācīgi neizvērtējot iespēju saglabāt to kā patstāvīgu pašvaldību, vai, ja tas nav iespējams, pievienot to Salaspils novadam. Pieņemot attiecīgās normas, Saeima esot pārkāpusi labas likumdošanas un pašvaldību principu, tāpat neesot ievērojusi subsidiaritātes principu un neesot veikusi pienācīgas konsultācijas ar Ikšķiles novada domi un tās iedzīvotājiem.
Limbažu novada dome norādīja, ka ar apstrīdēto normu ir tikusi grozīta Limbažu pašvaldības administratīvās teritorijas robeža, nodalot un pievienojot jaunveidojamā Saulkrastu novada administratīvajai teritorijai līdzšinējā Limbažu novada Skultes pagastu. Limbažu novada domes ieskatā, grozot administratīvās teritorijas robežas, nav noskaidrots Limbažu novada iedzīvotāju viedoklis. Limbažu novada dome uzskatīja, ka apstrīdētā norma acīmredzami pārkāpj labas likumdošanas, pašvaldības un samērīguma principu.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova preses konferencē skaidroja, ka, veicot reformu, likumdevējam ir jāņem vērā sabiedrības kopējais labums un jānovērtē iespējamā reforma no ekonomikas, demogrāfijas, vietējās identitātes u. c. aspektiem. Tiesa, izskatot ar administratīvi teritoriālo reformu saistītu tiesību normu atbilstību augstāka juridiska spēka normām, vērtēja tikai šīs reformas juridiskos aspektus.
Subsidiaritātes princips paredz: ja uzdevums pēc sava apjoma un dabas nav tāds, kas jāizpilda plašākā teritorijā un to neprasa efektivitātes un ekonomijas apsvērumi, tad pamatā uzdevumu vajag uzticēt vietējā līmeņa varai. Subsidiaritāte ir galvenais princips, kas ņemams vērā, definējot, kāda kompetence un funkcijas ir nododamas pašvaldībām.
Tā kā apstrīdētās normas neparedz funkciju pārdali starp pašvaldībām un centrālo varu, Satversmes tiesa savā spriedumā secināja, ka tās neskar subsidiaritātes principu. Tādējādi Satversmes tiesa izbeidza tiesvedību daļā par apstrīdēto normu atbilstību hartas 4. panta trešajai daļai, kurā ir ietverts subsidiaritātes princips.
Satversmes tiesa lēma pārējas normas – atbilstību Satversmes un hartas normām – vērtēt kopsakarā, citstarp vērtējot apstrīdēto normu atbilstību tiesiskumu, pašvaldības, labas likumdošanas un samērīguma principiem.
Lai izvērtētu apstrīdēto normu atbilstību, Satversmes tiesai bija jānoskaidro:
Lai izvērtētu, vai konsultēšanās ar attiecīgajām pašvaldībām apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā notika atbilstoši tiesību normām, Satversmes tiesai bija jānoskaidro:
Izvērtējot apstrīdēto normu izstrādes un pieņemšanas procesuālo kārtību, Satversmes tiesa secināja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nebija noteikusi kārtību, kādā veicama konsultēšanās ar pašvaldībām. Konsultācijas lielākoties netika protokolētas. Ministrija norādīja, ka bija notikušas 30 konsultācijas ar tām pašvaldībām, kuras atbilstoši piedāvātajam administratīvi teritoriālā iedalījuma modelim bija plānots apvienot, preses konferencē teica S. Osipova.
Satversmes tiesa secināja, ka Ikšķiles novada un Limbažu novada iedzīvotājiem un domēm bija iespēja sagatavot savu viedokli saprātīgā laikposmā par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām, kā arī konsultēšanās procesā gan Ikšķiles novada pašvaldības, gan Limbažu novada pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.
Ikšķiles novada dome Satversmes tiesai norādīja, ka apstrīdēto normu izskatīšanas un pieņemšanas procesā Saeimā tika pieļauti vairāki pārkāpumi. Proti, process nav noticis atbilstoši Satversmei un Saeimas kārtības rullim. Jautājums ir – vai drīkstēja atbildīgo komisiju veidot pēc cita principa, nevis tā, kā tas tika darīts tradicionāli, – pēc proporcionalitātes principa? Vai komisiju varēja vadīt VARAM parlamentārais sekretārs, kas vienlaicīgi bija arī Saeimas deputāts? Vai platformā e-Saeima bija tiesiski pieņemt šādu likumu?
Satversmes tiesa secināja, ka, izveidojot Administratīvi teritoriālās reformas komisiju un nododot tai likumprojektu, Saeima rīkojās atbilstoši tiesību normām.
Normatīvie akti neliedz savienot parlamentārā sekretāra un Saeimas komisijas vadītāja amatus (tolaik pašreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs bija arī VARAM parlamentārais sekretārs, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs – red.). Tas, vai šāda amatu savienošana ir pieļaujama, ir jāvērtē no parlamentārās ētikas skatu punkta, norādīja S. Osipova.
Attiecībā uz Saeimas sēdes norises atbilstību tiesību normām Satversmes tiesa secināja, ka procesuālā kārtība, kādā notiek Saeimas sēdes platformā e‑Saeima, bija noteikta un visiem deputātiem zināma. Saeimas sēdē, kurā likumprojekts tika izskatīts un pieņemts, bija nodrošināts Saeimas sēdes atklātības princips. Izskatot likumprojektu trešajā lasījumā un pieņemot Administratīvo teritoriju likumu platformā e‑Saeima, deputātiem bija nodrošinātas visas viņiem Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktās tiesības.
Tādējādi apstrīdēto normu izskatīšana un pieņemšana Saeimā notika atbilstoši tiesību normām.
Lai izvērtētu, vai likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, nav rīkojies patvaļīgi, Satversmes tiesai bija jānoskaidro:
Limbažu novada teritorijā ir stratēģijā “Latvija 2030” noteikts reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centrs – Limbaži –, bet Saulkrasti par šādu centru valsts attīstības plānošanas dokumentos nav noteikti. Līdz ar reformas īstenošanu Limbažu novads zaudē gan teritoriju, gan iedzīvotājus, gan budžeta ieņēmumus.
Tiesa secināja, ka likumdevējs, Skultes pagastu nodalot no līdzšinējā Limbažu novada un iekļaujot jaunajā Saulkrastu novadā, nav ievērojis reformas pamatā liktos kritērijus, un šāds lēmums neatbilst reformas mērķim – veidot lielas, spēcīgas pašvaldības ap pastāvošiem attīstības centriem.
Tādējādi Satversmes tiesa secināja, ka, pieņemot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma 35.4. apakšpunktu – iekļaut Skultes pagastu Saulkrastu novadā –, likumdevējs ir rīkojies patvaļīgi.
Satvesmes tiesa faktoloģiski ir noskaidrojusi, ka, iekļaujot Ikšķiles novadu Ogres novada pašvaldībā, likumdevējs ir ievērojis reformas pamatā liktos mērķus un kritērijus un nav rīkojies patvaļīgi. Jaunais Ogres novads ir ģeogrāfiski vienots, tā teritorija ir stratēģijā “Latvija 2030” noteikts reģionālas nozīmes attīstības centrs, likumdevējs ir pamatojis novada ekonomisko ilgtspēju un rūpējies par vienotu efektīvu izglītības pakalpojumu sniegšanu.
Apstāklim, ka Ikšķiles novads, pateicoties savai finansiālajai situācijai, var darboties bez pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda dotācijas, kā arī tā perspektīvām veidoties par attīstības centru, nav izšķirīgas juridiskas nozīmes, jo tos likumdevējs nav noteicis par novadu veidošanas kritērijiem, secināja Satversmes tiesa.
Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Pilns sprieduma teksts ir pieejams šeit.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
