Pašvaldībai ir tiesības noskaidrot iedzīvotāju viedokli par plānotajām administratīvās teritorijas robežas izmaiņām

Kāda ir lietas būtība?

S. Osipova informēja, ka Satversmes tiesā vērsās Ikšķiles novada dome, apstrīdot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2019. gada 25. aprīļa rīkojumu.

“Ar šo rīkojumu ministrs apturēja Ikšķiles novada domes 2019. gada 15. aprīlī izdotā Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbību. Šis nolikums noteica kārtību, kādā organizējama Ikšķiles novada iedzīvotāju aptauja par viņu attieksmi pret iespējamo novada statusa maiņu plānotās administratīvi teritoriālās reformas ietvaros. Ikšķiles novadu plānots apvienot ar vairākiem citiem novadiem. Ikšķiles novada dome aptaujā pašvaldības iedzīvotājiem uzdeva jautājumu, vai viņi ir par vai pret Ikšķiles novadu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju,” skaidro tiesnese.

Ko šajā lietā vērtēja Satversmes tiesa?

Pieteikuma iesniedzējs Satversmes tiesai lūdza izvērtēt apstrīdētā rīkojuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 101. pantam un arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantam. Satversmes tiesa vispirms vērtēja apstrīdētā rīkojuma atbilstību Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskuma principam. Lai to izdarītu, Satversmes tiesai bija jānoskaidro, vai aptaujas nolikums bija prettiesisks un vai ministram bija tiesības apturēt tā darbību.

Kādi bija Satversmes tiesas galvenie secinājumi?

• S. Osipova norāda: Satversmes tiesa secināja, ka Ikšķiles novada domes izdotais aptaujas nolikums ir pašvaldības iekšējais normatīvais akts.

“Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 49. panta pirmo daļu ministram bija tiesības apturēt šā akta darbību, pamatojot tā prettiesiskumu. Tālāk Satversmes tiesa atzina, ka pašvaldība var brīvi īstenot savu autonomo kompetenci, ņemot vērā Satversmē un citos ārējos normatīvajos aktos noteikto ietvaru un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju likumiskās intereses. Pašvaldība ir izveidota tieši iedzīvotāju interešu nodrošināšanai, tāpēc iedzīvotāju viedokļu uzklausīšana ir viens no pašvaldības ikdienas darba elementiem, kuru tā var izmantot, lai risinātu dažādus savas kompetences jautājumus,” skaidro tiesnese.

Pašvaldība iedzīvotāju viedokli var noskaidrot dažādos veidos – ne tikai rīkojot sabiedrisko apspriešanu likumā noteiktajos gadījumos, bet arī, piemēram, veicot aptaujas un intervijas un lūdzot paust viedokli brīvā formā. Šādi iegūts iedzīvotāju viedoklis nerada juridiskas sekas pašvaldībai un citām valsts institūcijām lēmumu pieņemšanas procesā. Turklāt pašvaldībai, noskaidrojot savu iedzīvotāju viedokli, vienmēr jārīkojas atbilstoši Satversmei un jāievēro normatīvo aktu prasības.

“Satversmes tiesa arī secināja, ka administratīvi teritoriālā reforma, kurā plānotas līdzšinējo administratīvo teritoriju robežu izmaiņas, ir tieši saistīta ar attiecīgo administratīvo teritoriju iedzīvotāju tiesībām un likumiskajām interesēm un pašvaldības autonomo funkciju īstenošanu.

Tāpēc pašvaldībai ir tiesības noskaidrot savu iedzīvotāju viedokli, lai reformas gaitā to laikus sniegtu valsts institūcijām. Turklāt pašvaldība to var darīt jebkurā reformas stadijā, arī reformas sākumā, tiklīdz ir saņemta informācija par to, ka reforma varētu skart šīs pašvaldības administratīvo teritoriju, kā to izskatāmajā lietā darīja Ikšķiles novada dome,” norāda tiesnese.  

• Ministrs norādīja, ka neapšauba pašvaldību tiesības rīkot iedzīvotāju aptaujas, bet iebilst pret formu, kādā to darījusi pieteikuma iesniedzēja. Ikšķiles novada domes rīkotā iedzīvotāju aptauja līdzinoties pašvaldības referendumam. Iedzīvotāji esot tikuši maldināti, tika radīts iespaids, ka viņi piedalās saistoša lēmuma pieņemšanā.

Satversmes tiesas tiesnese S. Osipova skaidro, ka tiesa atzina: aptaujas nolikumā lietotā terminoloģija drīzāk raksturīga vēlēšanām vai referendumam. Tomēr pieteikuma iesniedzēja konsekventi norādījusi, ka aptauju rīko vienīgi tādēļ, lai uzzinātu iedzīvotāju viedokli par Ikšķiles novadu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju. Tādējādi aptaujas nolikumā lietotā terminoloģija pati par sevi nepadara Ikšķiles novada iedzīvotāju aptauju par referendumu un tātad nepadara to arī prettiesisku.

“Tā kā attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana ietilpst pašvaldības kompetencē, konkrētajā situācijā aptaujas nolikumā lietotie termini un reglamentētā aptaujas organizēšanas kārtība nav iemesls, kura dēļ aptaujas nolikums būtu atzīstams par prettiesisku. Līdz ar to Ikšķiles novada dome, noskaidrojot iedzīvotāju viedokli saskaņā ar aptaujas nolikumā noteikto aptaujas organizēšanas kārtību, ir rīkojusies savas kompetences robežās.

Satversmes tiesa arī secināja, ka ministram, ja viņš saskatīja nepieciešamību pilnveidot aptaujas nolikumu, bija iespēja izmantot citus, mazāk ierobežojošus pašvaldības kontroles līdzekļus, kas paredzēti likumā “Par pašvaldībām”. Satversmes tiesa uzsver, ka valdības un pašvaldības attiecības ir veidojamas dialoga formā, ievērojot labticības principu un savstarpējo cieņu, lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldību un valsts resursu izmantošanu,” norāda S. Osipova. 

Satversmes tiesa secināja, ka ministram nebija tiesību apturēt aptaujas nolikuma darbību, ciktāl tas attiecas uz Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu. Līdz ar to apstrīdētais rīkojums neatbilst Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskuma principam.

Tā kā Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētais rīkojums neatbilst Satversmes 1. pantam, tā nevērtēja šī rīkojuma atbilstību Satversmes 101. pantam un Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantam.

• “Satversmes tiesa vairākkārt uzsvērusi, ka valsts pārvaldei demokrātiskā tiesiskā valstī sabiedrības uzticētās funkcijas jāpilda godīgi, efektīvi un taisnīgi. Tās rīcībai jāatbilst likumam un tiesībām. Turklāt demokrātiskas tiesiskas valsts institūcijām savstarpējās attiecībās ir jāievēro labticības princips un starpinstitucionālās lojalitātes princips. No likuma “Par pašvaldībām” 49. panta trešās daļas izriet, ka pašvaldības normatīvais akts, kura darbību ministrs apturējis, netiek piemērots līdz brīdim, kad Satversmes tiesa ir izvērtējusi ministra rīkojuma tiesiskumu. Savukārt Ikšķiles novada dome 2019. gada maijā organizēja iedzīvotāju aptauju saskaņā ar aptaujas nolikumu, kura darbību ministrs bija apturējis. Satversmes tiesa norādīja, ka pieteikuma iesniedzēja tādējādi rīkojusies pretēji demokrātiskā tiesiskā valstī pieņemtajai kārtībai un nav ievērojusi likuma “Par pašvaldībām” 49. panta trešo daļu,” uzsver S. Osipova.

Ko nosprieda Satversmes tiesa?

Satversmes tiesa nosprieda, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2019. gada 25. aprīļa rīkojums Nr. 1-2/59 “Par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas “Ikšķiles novada balsojums” nolikuma darbības apturēšanu” ir neatbilstošs Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam.

Kāda ir šī nolēmuma nozīme, un kā tas ietekmē sabiedrību?

Kā norāda tiesnese Osipova, Satversmes tiesa savā darbā nebūt nav bieži vērtējusi pašvaldību kompetenci un pašvaldības rīcības brīvības robežas.

“Šajā lietā Satversmes tiesa lēma, ka pašvaldībai ir tiesības noskaidrot iedzīvotāju viedokli par pašvaldības administratīvās teritorijas robežas izmaiņām. Attiecībām starp valdību, šajā gadījumā – starp ministriju un vietējām pašvaldībām, ir jābūt cieņpilnām, uz dialogu un atbildīgu valsts resursu izmantošanu balstītām. Demokrātiskā tiesiskā valstī visiem, gan valdībai, gan pašvaldībām, jāievēro normatīvajos aktos noteiktā kārtība. Ja ministrs ir apturējis pašvaldības normatīvā akta darbību, tad pašvaldība nedrīkst to piemērot. Tiesiska demokrātiska valsts funkcionē tikai tad, kad tiesības tiek ievērotas visos līmeņos,” norāda tiesnese.