Stājas spēkā izmaiņas pašvaldību vēlēšanu regulējumā

2020. gada 22. februārī stājas spēkā Grozījums likumā “Par pašvaldībām” un Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā. Veiktās izmaiņas minētajos normatīvajos aktos ir saistītas.

Līdz šim likums “Par pašvaldībām” paredzēja, ka jaunas domes vēlēšanas nenotiek, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām palicis mazāk nekā 15 mēneši. Veiktās izmaiņas normatīvajos aktos samazina iespējamo pagaidu administrācijas darbības laiku, kas iepriekš praksē varēja būt visi 15 mēneši. Kā norādīts grozījuma anotācijā, tas esot nesamērīgi ilgi.

Precizē pilnvaru termiņus

Turpmāk Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums paredz gan to, kad notiek jaunas pašvaldības domes vēlēšanas un kā nosaka jaunās domes pilnvaru termiņu, gan to, kādos gadījumos jaunas domes vēlēšanas nenotiek un pašvaldības funkcijas nodrošina pagaidu administrācija.

LV portāls jau iepriekš rakstīja, ka pagaidu administrācija ir Saeimas iecelta valsts pārvaldes institūcija, kura terminēti darbojas attiecīgās pašvaldības vārdā un tās kompetences ietvaros.

Saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā veiktajām izmaiņām tā 1. panta otrā un trešā daļa nosaka, ka gadījumā, ja līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām palikuši:

• vairāk nekā 24 mēneši – tiek finansēta jaunu vēlēšanu organizēšana un ievēlētā dome strādā līdz kārtējām vēlēšanām;
• 9–24 mēneši – tiek finansēta jaunu vēlēšanu organizēšana, bet ievēlētā dome strādā atlaistās domes atlikušo termiņu un nākamo (kārtējo vēlēšanu) četru gadu pilnvaru termiņu (šādā gadījumā maksimālais domes ievēlēšanas termiņš var būt 6 gadi);
• mazāk nekā 9 mēneši – jaunas domes vēlēšanas netiek organizētas un likumā noteiktās funkcijas līdz kārtējām vēlēšanām nodrošina pagaidu administrācija.

Veiktās izmaiņas nelikvidē pagaidu administrācijas institūtu, bet nosaka, ka tā maksimālais darbības termiņš ir 9, nevis 15 mēneši. Grozījumu anotācijā skaidrots, ka tas veicinās lietderīgu finanšu līdzekļu izlietošanu, jo gadījumos, kad domi atlaidīs 9–24 mēnešus līdz kārtējām vēlēšanām, jauno domi ievēlēs vienu reizi jaunās domes vēlēšanās, savukārt kārtējās vēlēšanās attiecīgā dome vēlreiz nepiedalīsies, bet turpinās 4 gadu pilnvaru termiņu.

Kad notiks Rīgas domes vēlēšanas

Saeimas vairākums 2020. gada 13. februārī atbalstīja likumprojektu “Rīgas domes atlaišanas likums”. Pagaidām vēl nav zināms, kad notiks jaunās Rīgas domes vēlēšanas, jo likumprojekts vēl nav izsludināts. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi tuvākā diena kad Valsts prezidents varētu izsludināt Rīgas domes atlaišanas likumu ir 2020. gada 24. februāris. Tādā gadījumā jaunās Rīgas domes vēlēšanas notiks 25. aprīlī.

Proti, likumprojekta “Rīgas domes atlaišanas likums” 6. pantā paredzēts, ka “Rīgas domes vēlēšanas notiek pirmajā sestdienā, kas iestājas pēc diviem mēnešiem no šā likuma spēkā stāšanās dienas”.

Atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam domi ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem. Domes kārtējās vēlēšanas notiek jūnija pirmajā sestdienā. Nākamās kārtējās pašvaldību vēlēšanas notiks 2021. gada 5. jūnijā.

Stājoties spēkā Grozījumam likumā “Par pašvaldībām” un Grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, 2020. gada pavasarī ievēlēto jauno Rīgas domi pārvēlēs tikai 2025. gada 7. jūnijā.

LV portāls jau rakstīja, ka 2019. gada 23. decembrī Valsts prezidents Egils Levits apturēja abu likumu grozījumus, kas paredz ilgāku pašvaldības domes pilnvaru termiņu jaunas domes vēlēšanu gadījumā, uz diviem mēnešiem pēc 41 Saeimas deputāta prasības. Satversmes 72. pants nosaka, ka Valsts prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu, un šādā kārtībā apturēts likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita.

Vienlaikus Satversmes 72. pantā paredzēts, ka gadījumā, ja divu mēnešu laikā nepieciešamais parakstu skaits netiek savākts, plānotās izmaiņas jāpublicē.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiski sniegto informāciju viena desmitā daļa vēlētāju no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita bija vismaz 154 868 vēlētāji. Kā norādīts CVK mājaslapā, par grozījumu likumā "Par pašvaldībām" nodošanu referendumam parakstījās vien 5956 vēlētāju jeb 3,85% no nepieciešamā vēlētāju skaita un par grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā nodošanu referendumam - 6007 vēlētāji jeb 3,88% no nepieciešamā vēlētāju skaita.