SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
09. janvārī, 2020
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Politika
12
12

Parakstu vākšana par apturētajiem pašvaldību likumiem. Kad un kā

Saeimā 19. decembrī pirmajā lasījumā apstiprināts likumprojekts, ar kuru tiek atlaista Rīgas dome un galvaspilsētā sarīkojamas ārkārtas vēlēšanas. Koalīcijas partiju vairākums nolēmis atlikt Rīgas domes atlaišanas likumprojekta pieņemšanu līdz brīdim, kad būs skaidrs, cik daudz iedzīvotāju atbalsta domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem, ko ļautu patlaban Valsts prezidenta apturētie grozījumi pašvaldību likumos.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Nākamnedēļ sāksies parakstu vākšana, lai ierosinātu tautas nobalsošanu par Valsts prezidenta apturētajiem likumu grozījumiem, kas paredz ilgāku pašvaldības domes pilnvaru termiņu ārkārtas vēlēšanu gadījumā. LV portāls skaidro, ko šie grozījumi nozīmē un kā notiks nobalsošana.  

īsumā
  • Parakstu vākšana izšķirs, vai notiks tautas nobalsošana par Valsts prezidenta apturētajiem likumu grozījumiem, kas paredz ilgāku pašvaldības domes pilnvaru termiņu ārkārtas vēlēšanu gadījumā.
  • Parakstu vākšana notiks no 2020. gada 16. janvāra līdz 14. februārim pašvaldību noteiktajās parakstu vākšanas vietās Latvijā, kā arī ārvalstīs – Latvijas Republikas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos.
  • Ja parakstu vākšanā būs parakstījušies vismaz 154 868 vēlētāju, CVK trīs dienu laikā vajadzēs izsludināt tautas nobalsošanu.
  • Ja par kādu likumu tiks saņemts mazāks parakstu skaits, šis likums stāsies spēkā un par to tautas nobalsošana netiks rīkota.

Parakstu vākšana notiks par tautas nobalsošanas ierosināšanu, lai atceltu 2019. gada 19. decembrī Saeimā pieņemtos likumus “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” un “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”.

Šo spēkā stāšanos 2019. gada 23. decembrī Valsts prezidents Egils Levits apturēja uz diviem mēnešiem pēc 41 Saeimas deputāta prasības. Satversmes 72. pants noteic, ka Valsts prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu, un šādā kārtībā apturēts likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.

Likums “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” savukārt paredz, ka to, vai apturēta likuma nodošanu tautas nobalsošanai atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju, noskaidro 30 dienu parakstu vākšanā, kas sarīkojama šo divu mēnešu laikā, kad likuma publicēšana ir apturēta.

Ko un kāpēc paredz likumu grozījumi?

Grozījumi paredz mainīt domes pilnvaru termiņu ārkārtas vēlēšanu sarīkošanas gadījumā, proti, noteikt – ja līdz kārtējām vēlēšanām ir palikuši vairāk nekā 24 mēneši, ārkārtas vēlēšanās jauno domi ievēl uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši 9–24 mēneši, jauno domi ievēl uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu. Šāds risinājums, kā skaidro grozījumu autori, nepieciešams, lai ietaupītu līdzekļus jaunu vēlēšanu rīkošanai domes atlaišanas gadījumā.

Tāpat izmaiņas paredz – ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā deviņi mēneši, jaunas domes vēlēšanas nenotiek un līdz kārtējām domes vēlēšanām darbojas pagaidu administrācija. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši. Grozījumu autori norāda – nav pieļaujams, ka tik ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki bez vēlētāju dota mandāta.

Ja notiktu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, šie grozījumi ļautu to ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem. Uz tik ilgu termiņu domi nevarētu ievēlēt kārtējās vēlēšanās, kas paredzētas jau nākamgad. (Plašāks izklāsts LV portāla publikācijā – “Kā tiek ievēlēta jauna pašvaldības dome, ja esošā ir atlaista”.)

Kad notiks parakstu vākšana?

Paraksti tiks vākti no 2020. gada 16. janvāra līdz 14. februārim. Šis process ilgs 30 dienas, ieskaitot sestdienas, svētdienas un svētku dienas. Parakstu vākšanas vietas Latvijā būs atvērtas 4 stundas dienā pašvaldību vēlēšanu komisiju noteiktajā darba laikā, informē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Kur varēs parakstīties?

Pilsētu un novadu domju noteiktajās parakstu vākšanas vietās Latvijā, kā arī ārvalstīs – Latvijas Republikas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos. Pašvaldībās parakstu vākšanas vietas tiks iekārtotas ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta. Iespēja piedalīties parakstu vākšanā jānodrošina arī karavīriem un zemessargiem starptautisko operāciju rajonos. Parakstu vākšanas vietas Latvijā būs atvērtas 4 stundas dienā pašvaldību vēlēšanu komisiju noteiktajā darba laikā.

Parakstu vākšanā varēs piedalīties arī vēlētāji ieslodzījuma vietās. Informācija par parakstu vākšanas vietām no 15. janvāra būs pieejama CVK mājaslapā www.cvk.lv.

Kas drīkst piedalīties parakstu vākšanā?

Balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, sākot no 18 gadu vecuma.

Kāds dokuments jāuzrāda, piedaloties parakstu vākšanā?

Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa personas apliecība.

Vai jāparakstās par visiem likumiem reizē, vai arī varēs parakstīties tikai par vienu likumu?

Ņemot vērā, ka apturēta divu dažādu likumu publicēšana, parakstu vākšana notiek par katru likumu. Vēlētājs pēc savas izvēles drīkst parakstīties tikai par vienu likumu vai abiem likumiem. Parakstu vākšanas lapā katram likumam ir atvēlēta atsevišķa paraksta aile.

Kā piedalīties parakstu vākšanā, ja veselības stāvokļa dēļ nav iespējas ierasties parakstu vākšanas vietā?

Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties parakstu vākšanas vietā, būs iespēja pieteikties parakstu vākšanai savā atrašanās vietā. Parakstu vākšana vēlētāju atrašanās vietās tiks organizēta pēdējā parakstu vākšanas dienā, 2020. gada 14. februārī.

Pieteikties parakstu vākšanai atrašanās vietā iespējams, uzrakstot un nosūtot iesniegumu vai ar uzticības personas starpniecību nogādājot to pašvaldības vēlēšanu komisijā vai parakstu vākšanas vietā.

Vai ir iespējams parakstīties arī internetā?

Nē, šādu iespēju likums “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” neparedz. Iespēja parakstīties internetā ir paredzēta tikai par vēlētāju rosinātiem likumprojektiem vai Saeimas atsaukšanu.

Cik parakstu jāsavāc?

Lai notiktu tautas nobalsošana par apturēto likumu atcelšanu, parakstu vākšanā jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita jeb 154 868 vēlētājiem.

154 868 vēlētāju paraksti ir nepieciešami par katru apturēto likumu. Ja par kādu likumu tiks saņemts mazāks parakstu skaits, šis likums stāsies spēkā un par to tautas nobalsošana netiks rīkota.

Kad tiks paziņoti parakstu vākšanas rezultāti?

Pēc parakstu vākšanas beigām CVK saskaitīs parakstus, rezultātu paziņos Valsts prezidentam un publicēs izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Parakstu vākšanas rezultātus plānots paziņot 2020. gada 21. februārī.

Kad notiks tautas nobalsošana par apturētajiem likumprojektiem?

Ja parakstu vākšanā būs parakstījušies vismaz 154 868 vēlētāju, CVK trīs dienu laikā būs jāizsludina tautas nobalsošana, kurai jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc izsludināšanas. Satversme paredz, ka tautas nobalsošana par apturētu likumu tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šiem grozījumiem un tos pieņem ar ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visu deputātu balsīm.

Cik izmaksās parakstu vākšana?

Parakstu vākšanai nepieciešami 914 870 eiro. Izmaksas ietver parakstu vākšanas lapu izgatavošanu, atalgojumu vēlēšanu komisijām un parakstu vācējiem, informatīvo materiālu sagatavošanu, uzziņu tālruņa darbības nodrošināšanu, vēlēšanu komisiju apmācību, kā arī transporta un sakaru izdevumus parakstu vākšanas sarīkošanai gan Latvijā, gan arī ārvalstīs.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU