SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
21. novembrī, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Politika
28
28

Parakstu vākšana par Saeimas atsaukšanu. Kā un kad

FOTO: LETA

Tiek vākti paraksti tautas nobalsošanai par Saeimas atsaukšanu. LV portāls skaidro, kā noris parakstu vākšanas process, kad Saeima uzskatāma par atsauktu un kādos gadījumos rīkojama tautas nobalsošana.

īsumā
  • Lai tauta varētu nobalsot par Saeimas atsaukšanu, ir jāreģistrē iniciatīvas grupa un jāsavāc vismaz desmitās daļas balsstiesīgo paraksti.
  • Parakstu vākšanai paredzētais laiks – viens gads. Taču tā var notikt arī ātrāk.
  • Saeima uzskatāma par atsauktu, ja par tās atsaukšanu nobalso vairākums balsotāju un vismaz divas trešdaļas vēlētāju, kuri piedalījušies pēdējās Saeimas vēlēšanās.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ceturtdien, 14. novembrī, reģistrējusi iniciatīvas grupas – biedrību “Varu Latvijas tautai” un politisko partiju “Centra partija” –, kuras uzsākušas vākt parakstus tautas nobalsošanai par 13. Saeimas atsaukšanu.

Vismaz desmitā daļa vēlētāju, reģistrējot iniciatīvas grupu

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 14. pantu, lai īstenotu tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu, tā jāierosina vismaz vienai desmitajai daļai (154 865) vēlētāju. Nepieciešamo vēlētāju skaitu aprēķina, par pamatu ņemot balsstiesīgo skaitu iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.

Lai izmantotu tiesības atsaukt Saeimu, saskaņā ar likuma “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” 23. pantu CVK jāpiereģistrē iniciatīvas grupa, kurai 12 mēnešu laikā jāsavāc un jāiesniedz CVK ne mazāk kā vienas desmitās daļas (154 865) vēlētāju paraksti. Reģistrēt iniciatīvas grupu parakstu vākšanai par Saeimas atsaukšanu var likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta partija vai partiju apvienība, vai ne mazāk kā 10 vēlētāju reģistrēta biedrība.

Tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.

Vēlētāji iesniegt parakstus iniciatīvai par Saeimas atlaišanu var:

  • elektroniski portālā www.latvija.lv;
  • apliecinot parakstu pie zvērināta notāra;
  • dzīvesvietas deklarēšanas vietā jebkurā pašvaldībā un bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības;
  • novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja.

Izvēloties pašvaldību kā paraksta iesniegšanas vietu, jārēķinās, ka iesniedzējam pašam ir pienākums nogādāt veidlapu parakstu vākšanas iniciatīvas grupai, skaidro CVK sekretārs Ritvars Eglājs. Ja paraksta iesniedzējs pārdomā un vēlas to paņemt atpakaļ, portālā www.latvija.lv tas nav tehniski iespējams. Parakstu, kurš nonācis iniciatīvas grupas rīcībā, var atsaukt, vienojoties paraksta iesniedzējam un iniciatīvas grupai, taču tai nav pienākuma parakstu izņemt – šādos gadījumos likums nenosaka konkrētas tiesības un pienākumus, skaidro CVK pārstāvis.

Paraksti par Saeimas atsaukšanu jāsavāc viena gada laikā – līdz 2020. gada 14. novembrim. Taču process var noritēt arī ātrāk, ja nepieciešamais parakstu skaits ir savākts un iniciatīvas grupa to iesniedz CVK.

No iniciatīvas grupas saņemto parakstu atbilstību pārbauda CVK. Likums nenosaka, cik ilgā laikā tam jānotiek, taču tas varētu ilgt apmēram nedēļu, skaidro R. Eglājs. Ja tiešām savākts tautas nobalsošanai nepieciešamais derīgu parakstu skaits, CVK pieņem lēmumu par tautas nobalsošanas rīkošanu, kurai jānotiek divu mēnešu laikā. Konkrētu nobalsošanas datumu nosaka Saeima. Saskaņā ar līdzšinējo praksi nobalsošana notiek iepriekšējā sestdienā, pirms apritējuši pilni divi mēneši kopš CVK lēmuma pieņemšanas.

Saeima uzskatāma par atsauktu, ja par tās atsaukšanu nobalso vairākums balsotāju un vismaz divas trešdaļas vēlētāju, kas piedalījušies pēdējās Saeimas vēlēšanās, jeb aptuveni 563 000 balsstiesīgo.

Satversmē paredzēti vēl seši gadījumi, kad paredzēta tautas nobalsošana:

  • Saeima pieņem labojumus Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77. pantā. Šajā gadījumā grozījumi stājas spēkā, ja tautas nobalsošanā tos atbalsta vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.
  • Valsts prezidents ierosina Saeimas atlaišanu. Saeima uzskatāma par atlaistu un jārīko jaunas Saeimas vēlēšanas, ja tautas nobalsošanā Saeimas atlaišanu atbalsta vairāk nekā puse balsotāju. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no balsotājiem ir pret Saeimas atlaišanu, tad par atlaistu uzskata Valsts prezidentu un Saeima ievēl jaunu Valsts prezidentu uz atlaistā prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.
  • Valsts prezidents uz diviem mēnešiem aptur likuma stāšanos spēkā, un parakstu vākšanā vismaz viena desmitā daļa vēlētāju pieprasa nodot likumu tautas nobalsošanai. Likums ir atcelts tautas nobalsošanā, ja tajā piedalās vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums balso par likuma atcelšanu.
  • Saeima nepieņem bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegtu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Šajā gadījumā Satversmes grozījumu projekts būs pieņemts, ja tautas nobalsošanā to atbalstīs vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem. Savukārt tautas nobalsošanai nodotais likuma projekts būs pieņemts, ja tautas nobalsošanā piedalīsies vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums balsos par likumprojekta pieņemšanu.
  • Izlemjams jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā tiks pieņemts, ja balsotāju skaits būs vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums balsos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā.
  • Tautas nobalsošana jārīko arī par būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas deputātu. Likumprojekts vai lēmums par būtiskām izmaiņām dalības nosacījumos tautas nobalsošanā tiks pieņemts, ja balsotāju skaits būs vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums balsos par likumprojektu vai būtiskām izmaiņām dalības nosacījumos.

Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļu tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm. Tāpat tautas nobalsošanai nevar nodot likumus, kas pieņemti kā steidzami ar ne mazāk kā divu trešdaļu Saeimas deputātu balsu vairākumu. 

Kopš 1990. gada Latvijā ir tikušas sarīkotas astoņas tautas nobalsošanas.

Labs saturs
28
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU