Ārkārtas vēlēšanas – pēc prezidenta vai iedzīvotāju iniciatīvas

Vēlētāju aptaujas liecina, ka to simpātijas pirms 13. Saeimas vēlēšanām ir sadrumstalotas starp virkni politisko partiju, kurām varētu būt grūti vienoties par sadarbību. Ja Saeimā iekļuvušie politiskie spēki nespēj izveidot koalīciju un valdību, par to vienojoties ar vismaz 51 deputāta atbalstu, vai ja vismaz šādu mandātu skaitu nav ieguvusi kāda viena partija vai to apvienība, ir iespējama Saeimas ārkārtas vēlēšanu rīkošana. Uz to jau norādījuši atsevišķi politiķi un politologi. Šādu varbūtību ziņu aģentūrai LETA aizvadītajā nedēļā pieļāvis arī premjerministrs Māris Kučinskis.

Saeimas ārkārtas vēlēšanas var notikt divos gadījumos – ja Valsts prezidents izsludina tautas nobalsošanu par parlamenta atlaišanu, vai arī tiek savākts tām nepieciešamais pilsoņu balsu skaits, skaidro Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretārs Ritvars Eglājs. Kamēr nav izveidota jauna valdība, darbu turpina iepriekšējā.

Prezidents rosina, pilsoņi izvēlas

Valsts prezidentam tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu, sarīkojot tautas nobalsošanu, paredz Satversmes 48. pants. Taču nav noteikts, kādos gadījumos un cik ilgā laikā šīs tiesības īstenojamas. Ja vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc parlamenta atlaišanas. Ja Saeima ir atlaista, tad tās locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlētās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc.

Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotajām balsīm ir pret Saeimas atlaišanu, tad saskaņā ar pamatlikuma 50. pantu Valsts prezidents uzskatāms par atlaistu un Saeima ievēlē jaunu valsts galvu uz atlaistā prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.

Ņemot vērā, ka tradicionāli Latvijā Valsts prezidenta institūcija ir populārāka par parlamentu, ir lielāka iespējamība, ka tautas balsojuma iznākums būtu Saeimas atlaišana, kā tas jau notika 2011. gadā, kad Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja referendumu par 10. Saeimas atlaišanu, skaidro R. Eglājs. Ja tautas nobalsošanā iedzīvotāji tomēr ir pret parlamenta atlaišanu, amatu zaudējušā Valsts prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēl jaunu Valsts prezidentu. Tiesa, nav noteikts, cik ilgā laikā tas jāizdara.

Pēc pilsoņu iniciatīvas

Tiesības atlaist Saeimu Satversme paredz arī tautai. Taču procedūra, kas ļauj vēlētājiem atlaist Saeimu, prasa lielu atbalstītāju skaitu un paredz virkni ierobežojumu attiecībā uz iniciatīvas īstenošanai paredzēto laiku.

Saskaņā ar Satversmes 14. pantu tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu ir ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju, kas patlaban ir ap 155 000 pilsoņu. Parakstu vākšanai par ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu jāizveido iniciatīvas grupa.

Ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu, kā to nosaka likums “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, var iesniegt 12 mēnešu laikā no dienas, kad iniciatīvas grupa reģistrēta CVK. Tātad parakstu savākšanai dotais laiks ir viens gads. Turklāt minētais Satversmes pants nosaka, ka tiesības rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot:

• gadu pēc Saeimas sanākšanas;
• gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām;
• Valsts prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā;
• agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.

Tātad tautas rosinātu nobalsošanu par šā gada 6. oktobrī ievēlamās 13. Saeimas atlaišanu varētu sarīkot ne ātrāk kā 2019. gada oktobrī.

Ja tautas nobalsošana par Saeimas atsaukšanu notiek, Saeima uzskatāma par atsauktu, ja par to nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita jeb 608 994 balsstiesīgie. Pēc tautas nobalsošanas, kurā parlaments atlaists, CVK divu mēnešu laikā jāsarīko jaunas parlamenta vēlēšanas.