Valsts prezidenta tiesības atlaist Saeimu – bez termiņa ierobežojuma

Kopš 13. Saeimas vēlēšanām apritējuši divi mēneši, bet parlamentā ievēlētie politiskie spēki nav spējuši vienoties par valdības izveidi. Tas novembra beigās lika Valsts prezidentam Raimondam Vējonim nākt klajā ar paziņojumu, ka viņam ir “plāns B”, kas “partijām varētu nepatikt”, tādējādi dodot mājienu, kuru var saprast arī kā nodomu atlaist jaunievēlēto Saeimu, paverot ceļu jaunām parlamenta vēlēšanām kā izejai no eventuālās krīzes.

Jāatgādina, ka R.Vējonis, 26. novembrī aicinot partijas “KPV LV” premjerministra amata kandidātu Aldi Gobzemu veidot valdību, šim uzdevumam noteicis termiņu – līdz 10. decembrim. 

Pēc Valsts prezidenta vai vēlētāju iniciatīvas

Latvijas Republikas Satversme paredz Saeimas atlaišanu, ko rosina Valsts prezidents, un Saeimas atsaukšanu pēc vēlētāju iniciatīvas. Abos gadījumos sarīkojama tautas nobalsošana.

Saskaņā ar pamatlikuma 48. pantu Valsts prezidentam ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu, sarīkojot tautas nobalsošanu. Taču nav noteikts, kādos gadījumos un cik ilgā laikā šīs tiesības īstenojamas.

Ja vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc parlamenta atlaišanas. Ja Saeima ir atlaista, tad tās locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlētās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc.

Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotajām balsīm ir pret Saeimas atlaišanu, tad saskaņā ar Satversmes 50. pantu Valsts prezidents uzskatāms par atlaistu un Saeima ievēlē jaunu valsts galvu uz atlaistā prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.

Savukārt Satversmes 14. pants nosaka tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju, kas ir apmēram 150 000 pilsoņu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu.

Taču tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.

Ierobežojumi motivē rīkoties atbildīgāk

Ierobežojums, nosakot termiņu, kurā vēlētāji var atsaukt Saeimu, ir noteikts vairāku iemeslu dēļ. Apzināšanās, ka nesen ievēlēta parlamenta atsaukšana nav iespējama, motivē vēlētājus izdarīt savu izvēli Saeimas vēlēšanās atbildīgi, pamatīgāk pārdomājot, par ko atdot savu balsi, skaidro Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis. Otrkārt, gads, kas noteikts kā minimālais termiņš, lai rosinātu jaunievēlētas Saeimas atlaišanu, pasargā to no tūlītējas ar vēlēšanu rezultātiem neapmierināto pilsoņu un politisko spēku iniciatīvas sarīkot jaunas vēlēšanas, cerot uz drīzu sev labvēlīgāku iznākumu.

Savukārt Saeimas atsaukšanas uzsākšana gadu pirms tās pilnvaru beigām, ņemot vērā šim procesam nepieciešamo laiku un nākamo kārtējo parlamenta vēlēšanu tuvumu, padarītu to nelietderīgu, norāda konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.

Valsts prezidenta tiesības rosināt Saeimas atlaišanu jebkurā laikā, paļaujoties uz viņa atbildību Satversmes priekšā, saistāmas ar iespēju nodrošināties pret gadījumiem, kad parlaments kļūst “neadekvāts” – rīcībnespējīgs vai vairs neizsaka tautas gribu, pieņem sabiedrības vairākuma viedoklim un interesēm pretējus lēmumus, skaidro E. Pastars, kā piemēru minot lēmumu atteikties no Latvijas dalības NATO.

Arī Valsts prezidenta iespējas ir ierobežotas

Tomēr arī Valsts prezidenta Satversmē noteiktās iespējas iniciēt Saeimas atlaišanu jebkurā laikā faktiski ir ierobežotas, norāda jurists. Proti, arī valsts galvas rosinātai tautas nobalsošanai un ārkārtas vēlēšanu sarīkošanai ir nepieciešams noteikts laiks. Tas var prasīt trīs līdz piecus mēnešus, šādu plebiscītu padarot nelietderīgu parlamenta pilnvaru termiņa beigu posmā.

Jāatgādina: Valsts prezidents Valdis Zatlers rīkojumu par 10. Saeimas atlaišanas ierosināšanu izdeva 2011. gada 28. maijā, bet 11. Saeima uz savu pirmo sēdi sanāca tikai 17. oktobrī. Paša V. Zatlera pilnvaru termiņš Valsts prezidenta amatā bija beidzies jau 2011. gada 8. jūlijā, savukārt tautas nobalsošana par viņa ierosināto Saeimas atlaišanu notika krietni pēc tam – tikai 23. jūlijā.

“Zatlera precedents, kurš tika vispārēji akceptēts, norāda, ka uz Valsts prezidenta tiesībām rosināt Saeimas atlaišanu neattiecas termiņa ierobežojumi. Būtu vēlams, lai Valsts prezidents, kurš rosinājis Saeimas atlaišanu, varētu nodrošināt Saeimas darba nepārtrauktību un sagaidīt jauno Saeimu. Satversmes 48. panta līdzšinējā piemērošanas prakse gan liecina, ka tas nav juridiski saistoši,” norāda konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps.

Ja Valsts prezidenta pilnvaru termiņš izbeigtos līdz jaunievēlētās Saeimas sanākšanai un Saeima nebūtu paspējusi ievēlēt jaunu prezidentu, varētu būt apgrūtināta Satversmes 49. panta piemērošana. Bez Valsts prezidenta atlaistā Saeima nevarētu sanākt uz sēdēm, kas varētu radīt konstitucionālus riskus un sarežģīt parlamenta iespēju pieņemt lēmumus.

Ja Saeima atlaista vai atsaukta, tad saskaņā ar Satversmes 49. pantu šādas Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlētās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām parlamenta sēdēm dienaskārtību nosaka Valsts prezidents.