Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Rebeka Žeire, LETA
2019. gada 1. janvārī stājas spēkā grozījums Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz, ka Valsts prezidentu turpmāk ievēlēs, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.
Veicot izmaiņas valsts pamatlikumā, grozīts Satversmes 36. pants, kurā mainīts viens vārds – “aizklāti” uz “atklāti”. Grozījumu anotācijā skaidrots, ka izmaiņas nepieciešamas, jo jānodrošina darba procesa caurskatāmība, lai veicinātu sabiedrības lielāku uzticēšanos Saeimai. Balsojums par Valsts prezidentu līdz šim bija pēdējais aizklātais balsojums parlamentā. Proti, visas amatpersonas, piemēram, valsts kontrolieri, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, tiesībsargu, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, Latvijas Bankas prezidentu u. c., Saeima ievēlē atklāti, kā arī informācija par balsojumiem ir pieejama publiski.
Līdz šim arī Valsts prezidenta ievēlēšanas likums noteica, ka Valsts prezidentu ievēlē, balsojot aizklāti. Lai novērstu pretrunu ar grozīto Satversmes 36. pantu, izmaiņas veiktas arī Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma 8. pantā, neminot tajā vairs balsošanas veidu, jo tas ir noteikts jau pamatlikumā. Arī šie grozījumi stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.
Saeimas Juridiskais birojs skaidro, ka arī turpmāk Valsts prezidentu ievēlēs Saeimas balsojumā ar vēlēšanu zīmēm neatkarīgi no izvirzīto kandidātu skaita, tikai – atklāti, nevis aizklāti. Proti, piemēros to pašu kārtību, kāda tā jau ir šobrīd, ievēlot, piemēram, Saeimas Prezidija locekļus un valsts kontrolieri. Minēto kārtību regulē Saeimas kārtības ruļļa 26. pants. LV portāls iepriekš jau ir izklāstījis argumentus “par” un “pret” atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām.
Tāpat Saeimas Juridiskais birojs norāda, ka jaunas Saeimas sanākšana neietekmē prezidenta pilnvaru termiņu. Saskaņā ar Satversmes 35. pantu Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem.
Raimonds Vējonis Valsts prezidenta amatā oficiāli stājās 2015. gada 8. jūlijā, līdz ar to Saeimai par Valsts prezidenta ievēlēšanu būs jālemj 2019. gadā. Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma 6. pants paredz, ka kārtējām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.
Tavs ceļvedis Satversmē
Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums ar augstāko juridisko spēku.
Tā nosaka:
Satversme ir kas vairāk par juridisko aktu – tā ir tautas vēstures liecība un vērtību simbols, kas caurvij mūsu ikdienu.
Satversmes dzimšanas diena ir 1922. gada 15. februāris.
To izstrādāja un pieņēma demokrātiski ievēlēta Satversmes sapulce pēc tam, kad Latvijas brīvība tika nosargāta Neatkarības karā.
Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad darbu sāka pirmais Saeimas sasaukums.
Kopš tās dienas Satversme vienmēr ir bijusi spēkā – pat okupācijas apstākļos tā turpināja juridiski pastāvēt.
Tāpēc 1990. gada 4. maijā savu valsti varējām atjaunot, nevis dibināt no jauna.
Satversme ir viena no īsākajām un ilgāk spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.
Satversme ir ērti pieejama Likumi.lv.Lasi un dalies ar grāmatas jauniešiem “Satversme kabatā” e-versiju!Skaties filmu “Atver Satversmi” ar ekspertu komentāriem!
Domā par Satversmi: 51 eseja par Latvijas konstitūciju žurnālā “Jurista Vārds”!
Šis ceļvedis veidots, lai soli pa solim tev palīdzētu iepazīt Latvijas vēsturi caur būtisku tās identitātes daļu – Satversmi.
