AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
11. decembrī, 2017
Lasīšanai: 10 minūtes
2
2

“Par” un “pret” atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām

Juridiskās komisijas vairākums ir atbalstījis iniciatīvu par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām, taču komisijas sēdē izskanēja arī deputātu argumenti, kāpēc ir jāatstāj līdzšinējā kārtība.

FOTO: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja

Vienīgais aizklātais balsojums Saeimā ir balsojums par Valsts prezidenta kandidatūru. Daļa uzskata, ka atklātas prezidenta vēlēšanas vairotu sabiedrības uzticību, citi – ka tāda kārtība novedīs pie nevajadzīga šova un jau iepriekš ir paredzams, kāds būs balsojuma pamatojums. Šobrīd iniciatīvu par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām ir atbalstījis Juridiskās komisijas vairākums. Paredzēts, ka šo un citus priekšlikumus par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību un pilnvarām deputāti apspriedīs jaunizveidotajā darba grupā, kurā vērtēs Satversmes grozījumu iniciatīvu iespējas saņemt nepieciešamo balsu vairākumu Saeimā.
īsumā
  • Saeimā ir nonācis Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās, kuru ir parakstījuši 11 442 iedzīvotāji.
  • Šobrīd Satversmē kā vienīgais aizklātais balsojums ir palicis balsojums par Valsts prezidentu.
  • Juridiskās komisijas vairākums ir atbalstījis iniciatīvu par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām, taču komisijas sēdē izskanēja arī deputātu argumenti, kāpēc ir jāatstāj līdzšinējā kārtība.
  • Runājot par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, tiek minēta arī pavisam cita problēma, proti, ir noteikts pārāk niecīgs deputātu skaits, kas var ievēlēt Valsts prezidentu.
  • Šobrīd pietiek ar 51 deputāta balsi, lai ievēlētu Valsts prezidentu, bet tām vajadzētu būt vismaz 70–75 deputātu balsīm.
  • Padziļinātas diskusijas par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās, kā arī par citiem sniegtajiem priekšlikumiem turpinās jaunā darba grupa.

Saeimā ir nonācis Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās, kuru portālā "manabalss.lv" ir parakstījuši 11 442 iedzīvotāji. Pašlaik Satversmes 36. pants paredz, ka "Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu". Savukārt iniciatīvas atbalstītāji rosina, mainot vienu vārdu, šo pantu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka Valsts prezidentu ievēlē, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Jāatgādina, ka šobrīd Valsts prezidenta ievēlēšana ir vienīgais aizklātais balsojums Saeimā. Pārējie balsojumi, piemēram, par Saeimas priekšsēdētāju, Ministru prezidentu, Augstākās tiesas un Satversmes tiesas tiesnešiem, valsts kontrolieri, Latvijas Bankas prezidentu, Centrālās vēlēšanas komisijas priekšsēdētāju u. c. amatpersonām, ir atklāti.

"Atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas ir nepieciešamas, jo tās liktu deputātiem paskaidrot savu izdarīto izvēli. Protams, arī patlaban viņiem ir šāda iespēja, bet to nevar nekādā veidā pārbaudīt, proti, vai deputāts tiešām ir balsojis tā vai citādi," skaidro "Sabiedrības par atklātību "Delna"" jurists Jānis Veide. Savukārt Saeimas deputāts Gunārs Kūtris vērš uzmanību, ka "atklātā balsošanā deputāti balsos, kā partija liks, respektīvi, ja kāds no frakcijas pārstāvjiem nobalsos citādi, nav zināms, kā pēc tam pret šo deputātu izturēsies frakcijas vadītājs, – vai viņu pēc tam no partijas neizstums".

Kāpēc Valsts prezidentu ir nepieciešams ievēlēt atklāti?

Saeima jau kopš tās 11. sasaukuma ir pozicionējusi, ka mēs kā valsts virzāmies uz atklātu balsojumu amatpersonu ievēlēšanā, atgādina J. Veide. Tāpat "Sabiedrības par atklātību "Delna"" pārstāvis norāda, ka aizklāts balsojums grauj uzticību gan Saeimas deputātiem, gan valsts augstākajai amatpersonai.

"Nespēja vai nevēlēšanās paskaidrot savu izdarīto izvēli rada šaubu ēnu par patiesajiem prezidenta ievēlēšanas iemesliem, līdz ar to atklātas prezidenta vēlēšanas vairotu sabiedrības uzticību Saeimai un tās darbam," atsaucoties uz pētījumu aģentūras SKDS veiktu aptauju,  norāda J. Veide. Proti, minētās aptaujas dati par oktobri liecina, ka parlamentam uzticas 14,1%, bet valdībai – 17,1% iedzīvotāju. Tāpat J. Veide atsaucas arī uz pētījumu kompānijas "Kantar TNS" pētījumu "Latvijas iedzīvotāju viedoklis par Valsts prezidenta ievēlēšanu", kura dati liecina, ka 86% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā.

"Šobrīd Satversmē kā vienīgais aizklātais balsojums ir palicis balsojums par Valsts prezidentu."

Manipulēt var gan ar aizklātiem, gan ar atklātiem balsojumiem. "Ja salīdzinām riskus, manuprāt, atklāti balsojot, būs mazāk problēmu," pārliecināts ir Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins. Proti, ir deputāti, kuri baidās balsot pretēji frakcijas nostājai, un ir deputāti, kuri ir gatavi tirgot savas balsis, par to saņemot attiecīgus labumus. A. Judins uzskata, ka lielāks risks pastāv tajos gadījumos, kad deputāti pārdod savas balsis, savukārt atklātās vēlēšanās tās tirgot ir daudz grūtāk.

Savukārt Saeimas deputāts Ritvars Jansons norāda, ka "viena no demokrātijas pamatiezīmēm ir caurspīdība un atklātums, proti, atklāts balsojums sekmētu kvalitatīvu Valsts prezidenta ievēlēšanu". Arī Saeimas deputāts Aleksandrs Jakimovs atbalsta minēto iniciatīvu, norādot, ka mērķis ir parādīt skaidru un saprotamu balsojumu tautai, kā arī palielināt katra deputāta apzinīgi pieņemto lēmumu. Tāpat par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām ir Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere: "Ar atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu mēs sabiedrībai parādītu briedumu, jo tieši aizklātie balsojumi ir noveduši līdz neesošai politiskās atbildības kapacitātei – tās vienkārši nav."

Kāpēc ir jāatstāj līdzšinējā kārtība?

Juridiskās komisijas vairākums ir atbalstījis iniciatīvu par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām, taču komisijas sēdē izskanēja arī deputātu argumenti, kāpēc ir jāatstāj līdzšinējā kārtība.

Saeimas deputāts Gundars Daudze uzskata, ka tieši atklātais deputāta balsojums ir vairāk ietekmējams nekā aizklātais, jo deputāts ir spiests pakļauties kopējam viedoklim, kuru izveido publiski vai uzspiež partija, un, negribot, iespējams, riskēt ar savu politisko karjeru, savām attiecībām ar partijas biedriem, balso pretēji tam, ko viņš patiesībā domā. Proti, aizklātā balsojumā var nobalsot patstāvīgi, nevis saskaņā ar to, kā uzskata vairākums Saeimā pārstāvētajā frakcijā, neriskējot ar minētajām sekām.

"Manipulēt var gan ar aizklātiem, gan ar atklātiem balsojumiem."

"Tas, ka atklātas vēlēšanas noved pie pozitīvāka rezultāta, ir naivs viedoklis sabiedrībā," uzskata G. Kūtris. Arī viņš norāda uz to, ka deputāti būs spiesti balsot, kā liks partija, turklāt, atbildot uz žurnālistu jautājumiem intervijās pēc atklātā balsojuma, skaidrojums jau ir zināms – tā ir mūsu partijas disciplīna, balsoju par kandidātu, par kuru esmu pārliecināts. "Kāds no tā būs rezultāts? Nekāds! Kāpēc pasaulē tik strikti prasa aizklātās parlamenta vēlēšanas? Kāpēc tiesnešu apspriedes ir noslēpums? Šīs situācijas ir apzināti aizklātas," uzdodot virkni jautājumu, pārliecināts ir G. Kūtris.

Savukārt Saeimas deputāts Ringolds Balodis vērš uzmanību, ka J. Veides minētās "Kantar TNS" aptaujas datus nevar vērtēt kā nopietnus argumentus, jo jebkura pret parlamentu vērsta aptauja, piemēram, vai jāatlaiž parlaments, viņaprāt, sasniegtu 90% iedzīvotāju balsu "par". "Deputātu skaidrojumi pēc atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām ir jau iepriekš paredzami – mēs frakcijā lēmām, par diskusijām sīkāk pastāstīt nevaram, viedokļi bija dažādi," pārliecināts ir R. Balodis, norādot, ka šādā veidā labāku prezidentu mēs neiegūsim, tikai tautai būs garantēts lielāks deputātu šovs. Turklāt deputāts uzskata, ka problēma Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā ir pavisam cita, proti, ir noteikts pārāk niecīgs deputātu skaits, kas var ievēlēt Valsts prezidentu. Kā zināms, šobrīd pietiek ar 51 deputāta balsi.

Priekšlikumos figurē arī pašvaldību iesaiste

"Es noteikti atbalstītu atklātību prezidenta ievēlēšanā, bet tā latiņa ir jāceļ augstāk, proti, ir jāparedz 70–75 deputātu vairākums, kas ievēl prezidentu," uzskata R. Balodis, vēršot uzmanību, ka tādā gadījumā nedrīkst aizmirst arī otro kārtu, arī tajā nosakot lielāku nepieciešamo deputātu balsu vairākumu. Savukārt, ja nesanāk ievēlēt prezidentu arī otrajā kārtā, ir jāseko Igaunijas piemēram, kura ir apmierināta ar savu modeli un kura agrāk vai vēlāk ieviesīs tautas vēlētu prezidentu, proti, jāiesaista Valsts prezidenta vēlēšanās pašvaldības.

LV portāla publikācijā "Apspriež Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību un pilnvaras" jau tika minēti darba grupas Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai atzinumā sniegtie priekšlikumi, kā arī par tiem paustie Saeimas pārstāvēto frakciju viedokļi.

"Ir noteikts pārāk niecīgs deputātu skaits, kas var ievēlēt Valsts prezidentu."

Minētajā atzinumā kā viens no priekšlikumiem ir norādīts, ka pašreizējā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība ir jāmaina, proti, Valsts prezidents ir jāievēlē Latvijas tautai tiešās, vispārējās, vienlīdzīgās un aizklātās vēlēšanās. Taču saskaņā ar Saeimas Juridiskās komisijas secinājumiem šo priekšlikumu nav vērts izskatīt, jo šobrīd Saeimas pārstāvēto frakciju izteiktais viedoklis liecina – šajā Saeimā minētajai iniciatīvai nav divu trešdaļu deputātu atbalsta. Taču atzinumā ir minēts arī starprisinājums – Valsts prezidenta ievēlēšanas uzticēšana speciālai kolēģijai, kurā būtu 100 Saeimas un 100 pašvaldību deputāti.

Tādējādi Juridiskajā komisijā tika nolemts, ka padziļinātas diskusijas par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās, kā arī par citiem sniegtajiem priekšlikumiem turpinās jaunajā darba grupā, kurā vērtēs, kurām Satversmes grozījumu iniciatīvām ir iespējams saņemt nepieciešamo balsu vairākumu Saeimā.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI