DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno locekļu vēlēšanu rezultāti

Ceturtdien, 20. novembrī, aizklāti balsojot, Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulce par LZA jaunajiem locekļiem ievēlēja astoņus īstenos locekļus, trīs ārzemju locekļus un divus goda locekļus, kā arī desmit korespondētājlocekļus. Sveicam!

Īstenie locekļi

Andris AnspoksDr. phys. (2014). LU Cietvielu fizikas institūta direktors, vadošais pētnieks.

Uldis KalnenieksDr. biol. (1992). LU Medicīnas un Dzīvības zinātņu fakultātes profesors. LZA korespondētājloceklis (2007).

Gunārs Lācis – Ph.D. (2010, Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitāte). Dārzkopības institūta Ģenētikas un biotehnoloģiju nodaļas vadītājs. LZA korespondētājloceklis (2018).

Līga LepseDr. agr. (2004). Dārzkopības institūta vadošā pētniece. LZA korespondētājlocekle (2020).

Remo Merijs-MeriDr. sc. ing. (2006). RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošais pētnieks, RTU profesors. LZA korespondētājloceklis (2021).

Anatolijs ŠarakovskisDr. phys. (2010). LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks, LU profesors. LZA korespondētājloceklis (2018).

Ineta Ziemele – Ph.D. (1999, Kembrižas Universitāte). Eiropas Savienības tiesas tiesnese. LZA korespondētājlocekle (2017).

Raivis Žalubovskis – Ph.D. (Karaliskā tehniskā augstskola, Stokholma). OSI grupas vadītājs, vadošais pētnieks, RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesors. LZA korespondētājloceklis (2022).

Ārzemju locekļi

Santa Jansone-Popova – Ph.D. (2014). ASV Tenesijas štata Oak Ridge National Laboratory (ORNL) pētniece.

Iļja Popovs – Ph.D. (2014). ASV Tenesijas štata Oak Ridge National Laboratory (ORNL) projektu vadītājs.

Ernests Vasiliauskas (Ernestas Vasiliauskas), humanitāro zinātņu doktors (2008). Klaipēdas Universitātes Baltijas Reģiona vēstures un arheoloģijas institūta vecākais pētnieks.

Goda locekļi

Dagnija Baltiņa – Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore.
Juris BindeDr. oec. (2007). SIA Latvijas Mobilais Telefons valdes priekšsēdētājs.

Korespondētājlocekļi

Māris Bērziņš Dr. geogr. (2011). LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas vadītājs, LU profesors.

Māra BleidereDr. agr. (2010). Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece.

Linda DanielaDr. paed. (2009). LU profesore, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāne, studiju programmas “Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai” direktore.

Linda GailīteDr. med. (2014). RSU Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūta direktora vietniece, Molekulārās ģenētikas zinātniskās laboratorijas vadītāja, vadošā pētniece.

Arno JundzeDr. philol. (1996). Žurnāla “LZA Vēstis” atbildīgais redaktors, rakstnieks.

Anda Ķīvīte-UrtāneDr. med. (2013). RSU Sabiedrības veselības institūta direktore, vadošā pētniece.

Andrejs KoliškinsDr. math. (1992). RTU profesors, RTU Lietišķās matemātikas institūta direktors.

Gints KučinskisDr. phys. (2015). LU Cietvielu fizikas institūta laboratorijas vadītājs.

Māris KūlisDr. phil. (2015). LU Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks.

Gints ŠmitsDr. chem. (2015). OSI Centrālās nervu sistēmas laboratorijas vadītājs, RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI