DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 1 minūte
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina uz pavasara pilnsapulci

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pavasara pilnsapulce darbu sāks ceturtdien, 2026. gada 9. aprīlī, plkst. 14.00 LZA Portretu zālē, Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 3. stāvā.

Pilnsapulces darba kārtība:

1.     LZA prezidenta Ivara Kalviņa uzruna.

2.     Dr. habil. phys. Andris Šternbergs. Laudatio LZA Lielās medaļas laureātam akadēmiķim Jurim Purānam.

3.     LZA Lielās medaļas pasniegšana Jurim Purānam.

4.     “Piecdesmit gadi cietvielu fizikas pētījumos – ceļš no mikrometriem līdz femtometriem”, LZA Lielās medaļas laureāta Jura Purāna akadēmiskā lekcija.

5.     Akadēmijas balvu pasniegšana.*

6.     LZA ģenerālsekretāres Baibas Rivžas pārskats par LZA darbību 2025. gadā.

7.     LZA Uzraudzības padomes priekšsēdētāja Jura Krūmiņa ziņojums.

Informācija par pilnsapulces norisi pa tālruni 26781545 (Vera Hohlova) vai rakstot senats@lza.lv.

Publicitātes attēls.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI