Nesenais raidījums "Aizliegtais paņēmiens", aktualizējot matemātiskās trauksmes tēmu, vēlreiz atgādināja, ka daudziem bērniem un jauniešiem matemātika saistās ar stresu, neveiksmes sajūtu un pārliecību, ka tas nav man. Nereti šo attieksmi neapzināti nostiprina arī pieaugušie. Cik bieži vecāki ir izteikuši frāzi: "Man matemātika skolā nepadevās, tāpēc nav brīnums, ka arī tev nepadodas."
Tomēr arvien vairāk šķiet, ka problēma nav bērnu spējās.
Fonda AUGT šogad veiktā Latvijas jauniešu karjeras izvēļu aptauja rāda, ka daudzi jaunieši sevi biežāk saredz radošajās profesijās nekā STEM jomās. Tajā pašā laikā starptautiskie PISA pētījumi apliecina, ka Latvijas jaunieši ir starp radošākajiem pasaulē.
Tas liek uzdot būtisku jautājumu – vai mēs pārāk bieži nenoliekam pretstatā radošumu un tehnoloģijas, vai mēs palīdzam jauniešiem ieraudzīt saikni starp radošumu, tehnoloģijām zinātni un inženierzinātnēm?
Bērni reti iemīl teoriju, pirms ir izmēģinājuši darbošanos praksē un ieraudzījuši reālu rezultātu. Tieši caur praktisko pieredzi rodas interese, kas arī rada motivāciju mācīties dziļāk. Ja bērns piedzīvo brīdi, kurā saprot, ka ar matemātiku var aprēķināt īstas lietas, ar programmēšanu radīt savu projektu vai ar tehnoloģijām atrisināt reālu problēmu, STEM vairs nešķiet abstrakta un sveša pasaule.
Tāpēc ir tik svarīgi radīt iespējas bērniem un jauniešiem tehnoloģijas piedzīvot klātienē – redzēt, izmēģināt, eksperimentēt un satikt cilvēkus, kuri ar tām strādā ikdienā. Liela nozīme ir interešu jeb neformālajai izglītībai, kur jaunieši var padziļināti attīstīt savas intereses, atrast domubiedrus un eksperimentēt bez atzīmju spiediena. Nereti tieši šāda pieredze kļūst par pirmo soli tālākai interesei: varbūt kāds vasarā izvēlas piedalīties tehnoloģiju nometnē, bet rudenī pievienojas robotikas, programmēšanas vai inženierzinātņu pulciņam.
Tomēr negribētos radīt priekšstatu, ka viss interesantais notiek tikai ārpus skolas.
Arī skolai jābūt vietai, kur rodas interese, zinātkāre un vēlme eksperimentēt. Skolas videi un tās kultūrai ir ļoti liela nozīme. Svarīga ir arī skolēna piederības sajūta skolai. Jo interesantāka, dzīvāka un iesaistošāka ir dzīve mācību iestādē, jo vairāk skolēns jūtas tai piederīgs. Un tas savukārt ietekmē ne tikai emocionālo labbūtību, bet arī motivāciju mācīties un uzlabot savu sniegumu. Latvijā jau ir daudz labu piemēru.
To labi redzam fonda AUGT atbalstītajā "Start(IT) tehnoloģiju bibliotēkā", kur skolēni var strādāt ar robotiem, mikrodatoriem un citām tehnoloģijām ikdienas mācību procesā. Skolotāji stāsta, ka tieši šādās situācijās bērnos rodas īstā interese – viņi turpina eksperimentēt arī pēc stundām, uzdod vairāk jautājumu un sāk skatīties uz tehnoloģijām kā uz iespēju radīt, nevis tikai patērēt. Tas vēlreiz apliecina, ka interese par STEM visbiežāk sākas nevis ar teoriju, bet ar pieredzi.
Kad bērns ierauga simtiem citu jauniešu, kuri ar aizrautību būvē robotus, programmē, eksperimentē un rada, mainās arī priekšstats par to, kam STEM ir domāts. Piemēram, Saldus novadā skolotāji kopā ar uzņēmējiem veido mācību uzdevumus, kuru pamatā ir reālas situācijas no uzņēmumu ikdienas. Matemātikas un fizikas uzdevumi kļūst par praktisku problēmu risināšanu, nevis tikai teorētisku vingrinājumu izpildi. Šogad līdzīga pieeja tiek attīstīta arī ķīmijā un bioloģijā. Tieši šādas iniciatīvas palīdz skolēniem saprast, kā mācību priekšmeti mijiedarbojas ar reālo dzīvi.
Labs piemērs ir Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas pedagogi, kuri ne tikai mācību gada laikā rada interesi par STEAM jomām, bet arī meklē iespējas, kā apvienot tehnoloģijas ar radošo mācību stundās. Nozīmīgs ir arī gada izskaņas pasākums, ko organizē paši pedagogi ar bērniem - Bērnu un jauniešu Tehnoloģiju festivāls, kas ļauj svinēt zinātkāri, radošumu un paveikto. Šādi pasākumi atgādina – interese par tehnoloģijām neveidojas vienā dienā. Tā aug soli pa solim, pateicoties aizrautīgiem skolotājiem, atbalstošam skolām, ģimenēm un iespējām bērniem pašiem piedzīvot radīšanas prieku.
Latvijas bērniem netrūkst ne talanta, ne potenciāla. Jautājums ir tikai viens – vai spējam pietiekami agri radīt viņos interesi un palīdzēt saglabāt zinātkāri arī tad, kad mācību viela kļūst sarežģītāka.
Varbūt mūsu uzdevums nav panākt, lai visi bērni kļūst par inženieri, bet gan dot katram bērnam iespēju laikus atklāt, ka tehnoloģijas, radīšana un zinātne var būt arī aizraujoša, radoša un viņam piemērota pasaule?
Varbūt kāds bērns vasarā piedalīsies tehnoloģiju nometnē un rudenī izlems pievienoties robotikas pulciņam, vēlāk izvēlēsies studijas inženierzinātnēs vai IT.
Aicinu ģimenes ar bērniem 6. jūnijā apmeklēt Bērnu un jauniešu Tehnoloģiju festivālu Jelgavā – vietu, kur zinātne satiekas ar radošumu.
