Interaktīvā karte pieejama šeit vai LPS mājaslapā, sadaļā “Informācijas sistēma BLIS”.
Interaktīvās kartes prezentācijas videoierakstu var noskatīties šeit.
LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Dr.sc.admin. Ināra Dundure un LPS sistēmu analītiķis Mg.sc.comp. Jānis Upenieks akcentē, ka ar kartes palīdzību iespējams analizēt izglītības iestādes pēc pašvaldībām, iestāžu veidiem, klašu grupām, izglītojamo skaita un daudziem citiem parametriem. Proti, LPS izstrādātais risinājums vienuviet apkopo un telpiski attēlo informāciju par izglītības iestādēm, to izglītības programmu īstenošanas vietām, izglītojamo skaitu, izglītības pakāpēm u. c.
Tas ļauj ne tikai skatīt datus tabulās vai atsevišķos pārskatos, bet arī saprast, kur izglītības pakalpojums faktiski atrodas, kāda ir tā pieejamība un kā tas izskatās Latvijas teritorijā kopumā. Šis risinājums var palīdzēt pašvaldībām pamatot savu redzējumu par izglītības pieejamību un skolu tīkla attīstību. Minētais rīks palīdz atrisināt līdzšinējo izaicinājumu – izglītības dati bieži ir pieejami dažādās datu kopās, tabulās vai institūciju pārskatos, taču tie nav vienkārši uztverami telpiskā un salīdzināmā veidā. Karte padara šos datus redzamus, salīdzināmus un izmantojamus lēmumu pieņemšanā.
Interaktīvā rīka izstrāde bija nepieciešama, jo diskusijas par izglītības tīklu, skolu pieejamību un pedagogu darba samaksas finansēšanu nedrīkst balstīties tikai uz atsevišķiem skaitļiem vai vispārīgiem pieņēmumiem. Izglītības iestāžu izvietojums, izglītojamo skaits dažādās klašu grupās, pirmsskolas un vispārējās izglītības īstenošanas vietas, kā arī attālums līdz pakalpojumam ir jautājumi, kas būtiski ietekmē gan pašvaldību darbu, gan ģimeņu ikdienu, gan kopienu attīstību.
Interaktīvā karte sniedz vairākus būtiskus ieguvumus:
- sabiedrībai – pārskatāmu un saprotamu informāciju par izglītības iestāžu tīklu Latvijā;
- pašvaldībām – datos balstītu instrumentu skolu tīkla plānošanai, sarunām ar valsti un lēmumu pamatošanai;
- skolēniem – iespēju labāk novērtēt izglītības pieejamību dažādās teritorijās;
- vecākiem – vieglāk uztveramu informāciju par izglītības iespējām tuvāk dzīvesvietai;
- vietējām kopienām – argumentētu pamatu sarunām par skolas nozīmi konkrētajā teritorijā;
- politikas veidotājiem un medijiem – vizuālu un pārbaudāmu rīku, kas palīdz skaidrot sarežģītus izglītības politikas jautājumus plašākai sabiedrībai.
LPS uzsver, ka izglītības iestāde daudzviet Latvijā nav tikai mācību vieta. Tā ir arī vietējās kopienas centrs, teritorijas attīstības priekšnoteikums un būtisks faktors ģimeņu lēmumiem par dzīvesvietu. Tāpēc, vērtējot skolu tīklu un finansēšanas nosacījumus, īpaši svarīgi ir redzēt ne tikai kopējos skaitļus valstī, bet arī konkrēto teritoriālo situāciju – kur atrodas skolas, cik daudz izglītojamo tajās mācās, kādas klašu grupas tiek īstenotas un kāda ir šo iestāžu loma izglītības pieejamības nodrošināšanā. Tāpat, vai skola atbilst, neatbilst normatīvos noteiktiem kritērijiem.
Karte veidota, balstoties uz Ministru kabineta 2026. gada 14. aprīļa noteikumiem Nr. 204 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē”. Noteikumi nosaka izglītības pieejamības kritērijus, klašu grupu sadalījumu un kvantitatīvos rādītājus, kas ir būtiski skolu tīkla, izglītības kvalitātes un valsts finansējuma jautājumu izvērtēšanai. Interaktīvo rīku pozitīvi novērtējusi arī Izglītības un zinātnes ministrija.
