DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes

Latvijas zinātnieces aicinātas pieteikties “Baltijas valstu stipendijai sievietēm zinātnē 2026”

Publicitātes attēls.

Baltijas valstu zinātņu akadēmijas sadarbībā ar UNESCO nacionālajām komisijām izsludina trešo kopīgo stipendiju konkursu zinātniecēm “Baltijas stipendija sievietēm zinātnē 2026”. Deviņas izcilas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zinātnieces katra saņems stipendiju 7000 eiro apmērā, novērtējot viņu līdzšinējo sniegumu un sekmējot tālākos pētījumus.

Stipendijas mērķis ir nacionālajos konkursos izvērtēt un sniegt atbalstu labākajām Baltijas valstu jaunajām zinātniecēm to virzībā uz izcilību zinātnē, kā arī popularizēt jauno zinātnieču sasniegumus un iedrošināt talantīgākās studentes izvēlēties zinātnieces profesiju.

Pieteikumus aicinātas iesniegt gan jaunās zinātnieces, kuras pašlaik studē doktorantūrā vai izstrādā promocijas darbu Latvijas augstskolās vai pētniecības iestādēs, gan arī zinātnieces, kuras jau ir ieguvušas doktora grādu pēdējo septiņu gadu laikā un strādā kādā no Latvijas augstskolām vai pētniecības iestādēm.

Latvijā tiks piešķirtas divas stipendijas dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības zinātņu, kā arī lauksaimniecības zinātņu un veterinārmedicīnas jomā – viena zinātņu doktora grāda kandidātei un viena zinātņu doktorei –, kā arī viena stipendija zinātņu doktorei sociālo un humanitāro zinātņu jomā.

Stipendiju konkursu Latvijā rīko Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālu atbalstu.    

Stipendijas pretendentes aicinātas iesniegt pieteikumus līdz 2026. gada 30. aprīlim. Pieteikumi jāapstiprina ar derīgu elektronisko parakstu un jānosūta uz e-pasta adresi: BVstipendija@lza.lv.

Stipendijas dokumentācija, ieskaitot Nolikumu un pieteikuma anketu, pieejama Latvijas Zinātņu akadēmijas tīmekļvietnē.

Stipendiju līdz šim saņēmušas sešas Latvijas zinātnieces: Dr. philol. Anne Sauka, Dr. chem. Daniela Godiņa unMg. phys. Līga Ignatāne 2024. gadā, Dr. art. Jana Kukaine, Dr. biol. Monta Brīvība unMg. phys. Elīna Pavlovska 2025. gadā.

2025. gada stipendiāšu apbalvošanas ceremonijas videoieraksts

Par UNESCO

UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas apvieno 194 valstis visā pasaulē savstarpējai sadarbībai izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas jomā, lai sekmētu mieru, sabiedrības labklājību un ilgtspējīgu attīstību. Latvija pievienojās UNESCO 1991. gadā, bet kopš 1994. gada izveidotā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija nodrošina UNESCO programmu īstenošanu Latvijā un rūpējas par Latvijas interešu un pieredzes pārstāvniecību UNESCO darbības jomās starptautiski. Plašāk: www.unesco.lv un Facebook.com/UNESCOLNK.

Par Latvijas Zinātņu akadēmiju

Zinātņu akadēmija Latvijā tika izveidota 1946. gadā. 1990. gada 15. martā tika izveidota LZA – Eiropas valstīm raksturīga klasiska tipa personālakadēmija, kas darbojas kā ievēlētu izcilu zinātnieku un citu gara darbinieku kopums. LZA ir nacionālas un starptautiskas nozīmes daudznozaru zinātnes un inovācijas izcilības, ekspertīzes un popularizēšanas centrs, kā arī Latvijas zinātnes pārstāve starptautiskā vidē. Plašāk: www.lza.lv un Facebook.com/latvijaszinatnuakademija.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI