Konferencē, kas notiks Rīgā, Kalpaka bulvārī 4, auditorijā Sapere aude, vairāk nekā 20 pētnieku no Latvijas, Igaunijas, Vācijas, Somijas un ASV pievērsīsies vācbaltiešu vēstures pētniecībā aktuāliem jautājumiem.
Vācbaltiešu vēsture un kultūra ir plaši pētīta vismaz pēdējo gadsimtu. Maz ir tādu tēmu Baltijas vēsturē no viduslaikiem līdz 20. gadsimtam, par kurām varētu rakstīt, neiekļaujot vācbaltiešus. Tomēr pētījumi par daudziem tematiem, kas saistīti ar viņiem, šķiet, zaudē popularitāti. Pat vācbaltiešu definīcijas joprojām ir dažādas. Lai gan terminu Deutschbalten plašākā nozīmē sāka lietot tikai 19. gadsimta nogalē un mēs zinām, ka viņi sevi dažādos apstākļos definēja atšķirīgi, šodien viņu vēsture galvenokārt tiek aplūkota no mūsdienu igauņu, latviešu vai vācu nacionālās perspektīvas.
Lai gan nacionālisms, vācbaltiešu identitāte un rusifikācija ir vieni no visvairāk pētītajiem tematiem Baltijas vēsturē un historiogrāfijā, vācbaltiešu naratīvi ir tikuši analizēti mazāk. Šī konference pievērsīs uzmanību jaunākajiem pētījumiem par šiem jautājumiem un izgaismot radušos jautājumus no jauna skatpunkta. Pētnieki no jauna aplūkos Baltijas vāciešu stāvokli starp Krievijas un Vācijas impērijām no 19. gadsimta beigām līdz starpkaru perioda beigām, kad šīs bijušās impērijas elites bija pārvērtušās par mazākumtautībām neatkarīgajā Igaunijā un Latvijā.
Baltijas vāciešiem bija raksturīga starpposma situācija gan ģeogrāfiskā, gan reliģiskā, gan politiskā, gan etniskā ziņā. To papildina arī zinātniskās pētniecības un populārās zinātnes dihotomijas, kā arī vācbaltiešu profesionālās un politiskās ambīcijas. Mēs esam īpaši ieinteresēti jaunākajos pētījumos par 20. gadsimta sākuma “Baltijas propagandu”, ko vācbaltieši izplatīja par šo reģionu citur Eiropā, tostarp Krievijā, bieži neņemot vērā Baltijas provinču iedzīvotāju vairākumu.
Konferences organizatori ir Ņūheivenas Universitātes profesors un Jeila Universitātes Baltijas studiju programmas vadītājs Bredlijs Vudvorts (Bradley Woodworth), Igaunijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore Kristīna Jēkalda (Kristina Jõekalda), Latvijas Kultūras akadēmijas asociētais profesors Gustavs Strenga, Latvijas Universitātes zinātniskā asistente Ginta Ieva Bikše un Jeila Universitātes pārstāve Kārlija Kēbele (Carly Koebel).
Konferences programma aplūkojama Jeila Universitātes tīmekļvietnē.
