XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos Rīgā piedalīsies Baltijas valstu augstākās izglītības iestāžu studentu kolektīvi – 66 kori, 44 tautas deju ansambļi, 9 pūtēju orķestri.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde uzsver: “ “Gaudeamus” ir unikāla tradīcija, kas aizsākās 1956. gadā Tartu, un kopš tā laika, pārmaiņus notiekot Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, jau 19 reizes ir apliecinājusi Baltijas studentu vienotību un radošo spēku. Tā nav tikai kultūras norise – tā ir vērtība, kas stiprina mūsu akadēmisko kopienu un vienlaikus arī mūsu reģiona solidaritāti. Mēs bieži runājam par sadarbību izglītībā un zinātnē, par kopīgiem pētniecības projektiem un akadēmisko mobilitāti. Taču šie svētki atgādina, ka sadarbībai ir arī kultūras dimensija. Tā ir iespēja studentiem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas satikties ne tikai auditorijās un laboratorijās, bet arī kopkorī, deju laukumā un uz lielās svētku skatuves.”
Svētku sagatavošanas procesu nodrošina LU, koordinējot Baltijas valstu augstskolu kolektīvu līdzdalību un sagatavošanās procesu, svētku programmas īstenošanu, organizējot svētku norises. “Tiesības rīkot “Gaudeamus” mēs uztveram kā augstu novērtējumu un apliecinājumu tam, ka Latvijas Universitāte ir uzticams partneris un spēcīgs organizators šāda mēroga starptautiskam notikumam. Apzināmies ar to saistīto atbildību un esam gatavi ieguldīt savu pieredzi, infrastruktūru un, pats galvenais, cilvēku entuziasmu, lai šie svētki būtu profesionāli noorganizēti, iedvesmojoši un patiesi vienojoši,” uzsver LU attīstības prorektors Enno Ence.
Rīgas pilsēta ir nozīmīgs svētku stratēģiskais partneris. Pilsētas vicemērs Vilnis Ķirsis atklāj: “Rīga ir pierādījusi, ka prot rīkot svētkus, tāpēc esam gandarīti, ka Rīga šovasar kļūs par Baltijas valstu studentu galvaspilsētu. “Gaudeamus”, manā ieskatā, ir skaista dāvana Rīgai tās 825. dzimšanas dienā, ko šogad svinēsim ar vērienu un Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki būs viens no lielajiem Rīgas vasaras notikumiem. No pilsētas puses esam gatavi sniegt visu atbalstu, lai svētki ir izdevušies kā dalībniekiem, tā apmeklētājiem.”
“Gaudeamus 2026” mākslinieciskajā komandā ciešā sadarbībā strādā režisors un svētku mākslinieciskās koncepcijas autors Juris Jonelis, koru programmas mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols, deju programmas mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Bārbale un pūtēju orķestru programmas mākslinieciskais vadītājs Māris Martinsons. Juris Jonelis stāsta: “Svētku programma atspoguļo studentu neatlaidību, nemiera garu un atdevi, kas ir kā bezgalīga enerģijas deva. XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki ir iedvesmojošs process, kas vieno mūžīgās kultūras vērtības ar nākotnes redzējumu par cilvēka vietu pasaulē. Tradīcijas ne tikai tiek saglabātas, bet arī tiek pārveidotas un pielāgotas mūsdienu izpratnei, veidojot kopīgu sinerģiju starp zinātni, mākslu un cilvēka dvēseli.”
Svētku programma plānota daudzveidīga un plaša: 19. jūnijā Doma laukumā sadarbībā ar “Zāļu tirgu” notiks tautas mūzikas un deju programma, plkst. 17.00 Latvijas Universitātes Lielajā aulā skanēs svētku atklāšanas koncerts, plkst. 20.00 Dailes teātrī notiks Tautas deju ansambļu koncerts. 20. jūnijā plkst. 11.00 Vērmanes dārzā uzstāsies pūtēju orķestri, savukārt plkst. 20.00 Doma baznīcā iecerēts Garīgās mūzikas koncerts. Svētku noslēdzošajā dienā, 21. jūnijā plkst. 16.00 svētku dalībnieki dosies gājienā no Vecrīgas līdz Brīvības laukumam, kur plkst. 17.00 notiks lielkoncerts “Līdz Bezgalībai…”.
Ieeja svētku brīvdabas koncertos – bez maksas. Savukārt ieeja koncertos Dailes teātrī un Latvijas Universitātes Lielajā aulā ar bezmaksas ieejas kartēm. Par bezmaksas ieejas karšu saņemšanu informācija sekos.
Par svētkiem
“Gaudeamus” tradīcija sākās 1956. gadā Tartu un kopš tā laika Baltijā svētki notikuši jau 19 reizes. Tie ir nozīmīga Baltijas kultūras un akadēmiskās identitātes sastāvdaļa, veicinot tradīciju saglabāšanu un jauniešu iesaisti tautas kultūrā. Tas ir būtisks posms Dziesmu un deju svētku unikālās tradīcijas saglabāšanā un Baltijas valstu vienotības stiprināšanā. Svētki pārmaiņus notiek kādā no Baltijas valstīm. Svētku organizēšanu nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar LU un Rīgas pašvaldību.
