Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Likumprojekti, kuri novērstu situāciju, ka pēc jebkuras domes atlaišanas pagaidu administrācijas darbības termiņš ir nesamērīgi ilgs (līdz pat 15 mēnešiem), un kuri, visticamāk, izstrādāti iespējamās Rīgas domes atlaišanas dēļ, Saeimā tika virzīti steidzamības kārtībā. Pēc ilgām diskusijām Saeima tomēr atbalstīja izmaiņas pašvaldības ievēlēšanas kārtībā, kuras būtu aktuālas gadījumos, kad dome tikusi atlaista. Kāda šobrīd ir jaunas domes ievēlēšanas kārtība ārkārtas situācijās un kādu to vēlas noteikt, skaidro LV portāls.
LV portāls norāda, ka likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” un “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” izskatīšana uz otro un galīgo lasījumu Saeimas 19. decembra sēdē notika neparastā manierē. Proti, trešdien, 18. decembrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija plānotās izmaiņas negaidīti neatbalstīja virzīšanai uz otro un galīgo lasījumu Saeimā.
Tikmēr Saeimas sēdē 19. decembrī izraisījās asa diskusija, vai likumprojekti vispār būtu jāskata, jo, no vienas puses, tehniski atbildīgā komisija nav lūgusi tos izslēgt no Saeimas darba kārtības, bet, no otras puses, rodas jautājums, vai to izskatīšana nepārkāpj Saeimas Kārtības rulli. Līdz ar to daļa deputātu pauda bažas, ka konkrēto likumprojektu izskatīšana un pieņemšana notiek prettiesiski.
LV portāls apkopojis likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” un “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” izskatīšanas gaitu:
2019. gada 28. novembrī Valsts prezidents Egils Levits gan Saeimai, gan Ministru kabinetam nosūtīja vēstuli. Kaut gan vēstule tapusi saistībā ar budžeta un budžeta paketes veidošanu un apspriešanu Saeimā, tās saturu var attiecināt uz likumprojektu apspriešanu kopumā.
Vēstulē Valsts prezidents norādīja: “Iedzīvotāju uzticēšanos Saeimai un likumdevēja autoritāti vairo ne tikai pieņemto likumu kvalitāte, bet arī pienācīga to apspriešana Saeimas un komisiju sēdēs. Satversme un Saeimas kārtības rullis nodrošina pietiekamu ietvaru cieņpilnai un jēdzīgai likumprojektu apspriešanai, iesniegto priekšlikumu izvērtēšanai un Saeimas deputātu diskusijai par nepieciešamajiem lēmumiem.”
Atbilstoši pašreizējā likuma “Par pašvaldībām” 92. panta trešajai daļai 15 mēneši ir maksimālais iespējamais termiņš, cik ilgi atlaistās domes vietā administratīvajā teritorijā var darboties pagaidu administrācija. LV portāls jau iepriekš rakstīja, ka pagaidu administrācija ir Saeimas iecelta valsts pārvaldes institūcija, kura terminēti darbojas attiecīgās pašvaldības vārdā un tās kompetences ietvaros.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” paredz no šībrīža regulējuma izslēgt nosacījumu, ka jaunas domes vēlēšanas nenotiek, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām palikuši mazāk nekā 15 mēneši. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka tādā veidā tiek samazināts iespējamais pagaidu administrācijas darbības laiks, kas praksē var būt pilni 15 mēneši. Likumprojekta iesniedzēju ieskatā tas esot nesamērīgi ilgi.
Savukārt plānotās izmaiņas par to, kad notiek jaunas domes vēlēšanas, kā nosaka jaunās domes pilnvaru termiņu, kādos gadījumos jaunas domes vēlēšanas nenotiek un pašvaldības funkcijas nodrošina pagaidu administrācija, paredzēts noteikt likumprojektā “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”.
Pašreizējā Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma redakcija neregulē kārtību, kādā notiek jaunas pašvaldības ievēlēšana, ja dome ir atlaista. Tā 1. pants nosaka tikai to, ka “republikas pilsētas domi un novada domi ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem”.
Likumprojekts “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” paredz paplašināt likuma 1. pantu ar otro un trešo daļu, nosakot – ja līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām palikuši:
Stājoties spēkā izmaiņām, netiktu likvidēts pagaidu administrācijas institūts, bet tiktu noteikts, ka tā maksimālais darbības termiņš ir 9, nevis – kā šobrīd – 15 mēneši.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka izmaiņas veicinās lietderīgu finanšu līdzekļu izlietošanu, jo gadījumos, kad domi atlaidīs 9–24 mēnešus līdz kārtējām vēlēšanām, jauno domi ievēlēs vienu reizi jaunās domes vēlēšanās, savukārt kārtējās vēlēšanās attiecīgā dome vēlreiz nepiedalīsies, bet turpinās 4 gadu pilnvaru termiņu.
Saeimas Juridiskais birojs, nevērtējot apstākļus, kādā veidā likumprojekti uz otro lasījumu tika skatīti Saeimas sēdē 19. decembrī un kāpēc tie iesniegti tieši šobrīd, iepriekš VPPK sēdē vērsa uzmanību, ka tie paredz divas lietas:
Saeimas Juridiskā biroja ieskatā minētās izmaiņas ir iespējams noregulēt tā, kā tās sākumā piedāvātas likumprojektos. Biroja vecākais juridiskais padomnieks Edvīns Danovskis norādīja, ka paši likumprojekti nerada problēmas ne no Satversmes, ne no tiesību sistēmas viedokļa: “Tas, vai likumprojekti jāpieņem šobrīd, ir politisko debašu priekšmets.”
Daļa Saeimas VPPK deputātu iepriekš pauduši arī bažas par to, ka viens vēlētājs varēs piedalīties pašvaldību vēlēšanās divas reizes (piemēram, kārtējās vēlēšanās pēc dzīvesvietas, bet domes atlaišanas gadījumā jaunās domes vēlēšanās – pēc īpašumtiesībām). E. Danovskis skaidro, ka šāda kārtība nepārkāpj principu “Vienam vēlētājam viena balss”, jo minētais princips darbojas vienu vēlēšanu ietvaros.
Proti, domes atlaišanas gadījumā jaunas domes vēlēšanas ir vienas vēlēšanas, savukārt kārtējās vēlēšanas – citas vēlēšanas. Turklāt E. Danovskis norāda, ka teorētiski šāda iespēja pastāv arī līdzšinējā regulējumā.
Pieņemot attiecīgos grozījumus, Saeimas Juridiskais birojs nesaskata problēmas arī vēlēšanu sistēmas stabilitātes kontekstā.
Pirms priekšlikuma par likumprojektu virzīšanu steidzamības kārtībā Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps komisijas deputātiem norādīja, ka komisijā notiekošā diskusija ir politiskas debates starp izmaiņu iesniedzējiem un pilnveidotājiem par likumprojekta saturisko kvalitāti, pamatojumu pietiekamību un konsekvencēm.
“Domes atlaišana nav brīvs politisks lēmums. Likums paredz konkrētus tiesiskos pamatus, kuriem iestājoties var atlaist konkrētās pašvaldības domi,” uzsvēra J. Pleps.
Gan J. Pleps, gan E. Danovskis vērsa uzmanību, ka svarīgs ir rezultāts, proti, likumprojekta apspriešanas kvalitāte un nopietnība, kā arī skaidri formulēta likumdevēja griba, kas izslēdz tiesību normas dažādu tulkošanu un, to piemērojot, nodrošina skaidrību un kvalitāti.
Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs vērš uzmanību – atsaucot, piemēram, parlamentu, tā vietā līdz jaunas Saeimas ievēlēšanai nedarbojas nekāda pagaidu administrācija: “Tam tā vajadzētu būt arī attiecībā uz pašvaldībām.”
S. Dolgopolovs skaidro, ka domes atlaišana ir izņēmuma gadījums, jo patiesībā tas pārkāpj demokrātijas principus. Kā norāda Saeimas deputāts, domi neievēlē ne Ministru kabinets, ne Saeima, domi ievēlē cilvēki. S. Dolgopolovs pieļauj, ka pagaidu administrācija varētu darboties ārkārtas situācijās, taču uz ļoti īsu termiņu un ar ierobežotām tiesībām, piemēram, vadīt tikai izpildmehānismus, lai nodrošinātu saimniecisko darbību pašvaldībā.
Tāpat Saeimas deputāts norāda – situācijā, kad likumā noteikts, ka dome tiek ievēlēta uz četriem gadiem, nevar būt tā, ka domes pilnvaras tiek paplašinātas pat par vienu dienu: “Tie ir vēlēšanu sistēmas pamati.”
Kā norāda S. Dolgopolovs, likumprojekti paredz būtiskus grozījumus vēlēšanu sistēmā, savukārt, balstoties uz Venēcijas komisijas (Eiropas Padomes komisija “Demokrātija caur tiesībām”) ieteikumiem, vēlēšanu sistēmu var mainīt ne ātrāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām, lai veiktās izmaiņas vispār varētu iedarbināt. “Izmaiņu nepieciešamībai jābūt motivētai un pamatotai, taču, tikai uzsākot diskusiju, radās ļoti daudz jautājumu, arī jautājums, vai, izskatot iespēju atlaist domi, vajadzētu piesaistīt tiesu varu,” tā S. Dolgopolovs.
Viņaprāt, pieņemot tik būtiskus grozījumus, svarīgi ir apspriest visu vēlēšanu sistēmu kopumā, nevis tikai izmaiņas jaunas domes ievēlēšanas kārtībā atsevišķi.
