Jaunievēlētie un pārvēlētie domes priekšsēdētāji

Vēlēšanu rezultātā 118 pašvaldībās domes vadītāja amatu saglabāja 87 pašvaldību priekšsēdētāji, bet 31 pašvaldībā ir ievēlēts jauns domes priekšsēdētājs.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) 2017. gada lēmums Nr. 27 paredz atkārtotu balsošanas izsludināšanu Ķekavas novada vēlēšanu iecirknī Nr. 785. Atkārtota balsošana minētajā iecirknī notiks šī gada 22. jūlijā, pamatojoties uz Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā Nr. A43008617 un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 45.⁵ panta pirmo un otro daļu.

Neskaitot Ķekavas novadu, 31 pašvaldībā šajās pašvaldību vēlēšanās ir ievēlēts jauns domes priekšsēdētājs:

1. Aglonas novadā – Ingūna Barkeviča;
2. Aizputes novadā – Juris Grasmanis;
3. Alsungas novadā – Daiga Kalniņa;
4. Baldones novadā – Andrejs Požarnovs;
5. Baltinavas novadā – Sarmīte Tabore;
6. Balvu novadā – Aigars Pušpurs;
7. Burtnieku novadā – Guntars Štrombergs;
8. Dagdas novadā – Aivars Trūlis;
9. Daugavpilī – Andrejs Elksniņš;
10. Dundagas novadā – Aldis Felts;
11. Gulbenes novadā – Andris Vējiņš;
12. Iecavas novadā – Aivars Mačeks;
13. Jēkabpils novadā – Aivars Vanags;
14. Jēkabpilī – Raivis Ragainis;
15. Kandavas novadā – Inga Priede;
16. Krimuldas novadā – Linards Kumskis;
17. Ķeguma novadā – Ilmārs Zemnieks;
18. Lielvārdes novadā – Santa Ločmele;
19. Ludzas novadā – Edgars Mekšs;
20. Madonas novadā – Agris Lungevičs;
21. Mālpils novadā – Solvita Strausa;
22. Mērsraga novadā – Jānis Budreika;
23. Ogres novadā – Egīls Helmanis;
24. Ozolnieku novadā – Dainis Liepiņš;
25. Pļaviņu novadā – Aigars Lukss;
26. Priekuļu novadā – Elīna Stapulone;
27. Saldus novadā – Reinis Doniņš;
28. Stopiņu novadā – Vita Paulāne;
29. Talsu novadā – Edgars Zelderis;
30. Vecumnieku novadā – Guntis Kalniņš;
31. Viesītes novadā – Alfons Žuks.

LV portāla sagatavotajā infografikā (skatīt zemāk) ir iespēja iepazīties ar republikas pilsētu un dažu novadu domes priekšsēdētāju amata termiņiem hronoloģiskā secībā. Jāvērš uzmanība, ka atšķirībā no avotu sniegtās informācijas var atšķirties norādītā partija pie attiecīgā pašvaldības deputāta, proti, vieni minēja pārstāvniecību tagadējā partijā, citi norādīja partiju, no kuras attiecīgajā laika periodā tika ievēlēti kā domes priekšsēdētāji. Savukārt Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laila Ivāna norāda, ka Andris Teikmanis sākotnēji 1990. gadā tika ievēlēts par Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētāju un tikai 1992. gadā, kad norisinājās pašvaldību reforma un tika izveidota Rīgas dome, kļuva par tās priekšsēdētāju.

Beztermiņa pašvaldības vadītāja amata ieņemšana kā iespējams noteiktā tiesiskā regulējuma pārskatīšanas vērts jautājums pirms notikušajām pašvaldību vēlēšanām politiskajā dienaskārtībā izskanēja, tomēr līdz priekšlikumu formulēšanai politiķiem vēl jānobriest.