SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
29. maijā, 2017
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Pašvaldības
5
5

Ko der zināt par vēlēšanu zīmēm?

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika

Latvijā piedalīšanās vēlēšanās ir brīvprātīga. Vēlētājam pašam ir tiesības izlemt, vai to darīt vai nedarīt. Likuma izpratnē piedalīties vēlēšanās vairāk ir pilsoņa tiesības. Taču – jo vairāk cilvēku piedalīsies, jo lielāka iespēja domē būt pārstāvētām dažādu sabiedrības grupu interesēm un vajadzībām. LV portāls skaidro, kāpēc ir svarīgi piedalīties vēlēšanās, ko nozīmē 5% barjera un kas jāzina par vēlēšanu zīmēm.
īsumā
  • 2017. gada pašvaldību vēlēšanās kopumā ir iesniegti 599 deputātu kandidātu saraksti.
  • Ja vēlētāji nepiedalās vēlēšanās, lielāka iespēja uzvarēt ir tiem sarakstiem vai kandidātiem, kurus vēlētājs neatbalsta un nevēlas redzēt domē.
  • Vēlēšanu barjera dažādās valstīs atšķiras, Latvijā tā ir 5%.
  • Lai sadalītu domes deputātu vietas starp kandidātu sarakstiem, Latvijā izmanto Senlaga rezultātu aprēķina metodi – dalīšanu ar nepāra skaitļiem.
  • Vēlēšanu zīmes tiek uzskatītas par nederīgām vairākos gadījumos.
  • Mēdz būt arī gadījumi, kad vēlētāji vēlēšanu zīmēs raksta novēlējumus, savas pārdomas un pat citu, neierakstītu, kandidātu uzvārdus.
  • Ja aploksnē nav derīgas zīmes, mazo partiju sarakstiem samazinās iespēja pārvarēt 5% barjeru.

Kārtējās pašvaldību vēlēšanas ir pavisam tuvu, jau 3. jūnijā. Kopumā ir iesniegti 599 deputātu kandidātu saraksti. Katru kandidātu sarakstu drukā uz savas vēlēšanu zīmes, savukārt iecirknī vēlētāji saņems tik zīmju, cik kandidātu sarakstu ir pieteikts vēlēšanām attiecīgajā pašvaldībā, piemēram, Rīgā un Rēzeknē tie būs katrā pilsētā 11 saraksti, Jūrmalā – 12, Valmierā – 6, Daugavpilī – 13, Liepājā un Jēkabpilī – 10, Ventspilī – 7, Jelgavā – 8. Taču ir arī tādi novadi, kuros ir tikai viens saraksts, piemēram, Rundāles novads.

Svarīgi ir piedalīties

Ja vēlētāji nepiedalās vēlēšanās, lielāka iespēja uzvarēt ir tiem sarakstiem vai kandidātiem, kurus vēlētājs neatbalsta un nevēlas redzēt domē. Tomēr matemātiski vēlēšanās nepiedalījušos vēlētāju balsis rezultātu neietekmē, jo to aprēķina tikai no vēlētāju balsīm, kuri ir nobalsojuši. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa vērš uzmanību, ka pirms vēlēšanām mēdz izplatīties baumas, proti, ja neaiziesi uz vēlēšanām, tavu balsi pieskaitīs citiem, taču tā nav taisnība.

Uz LV portāla jautājumu, kāpēc ir svarīgi piedalīties vēlēšanās, CVK norāda, ka pareizas atbildes nav. Katra pilsoņa motivācija, kāpēc viņš vai viņa piedalās vēlēšanās, var atšķirties. K. Bērziņa skaidro: "Politikas teorijā vēlēšanas ir mehānisms, kas parāda, kā darbojas demokrātiska valsts pārvalde, kā pilsoņi izraugās savus pārstāvjus, kas pārvaldīs valsti vai pašvaldību uz noteiktu laiku. Tas nozīmē: ja es kā vēlētājs gribu piedalīties šajā valsts pārvaldē, tad man vēlēšanās ir jāpiedalās. Taču, ja pavaicāsiet draugiem, kaimiņiem, kāpēc viņi piedalās vēlēšanās, saņemsiet visdažādākās atbildes, un katra no tām būs īstā un pareizā."

Jo vairāk cilvēku piedalās vēlēšanās, jo lielāka iespēja, ka domē vai parlamentā būs pārstāvētas dažādu sabiedrības grupu intereses un vajadzības.

Kas ir 5% barjera?

Vēlēšanu barjera dažādās valstīs atšķiras, Latvijā tā ir 5%. Izmantojot 5% barjeru, nosaka tos kandidātu sarakstus, kuri drīkst pretendēt uz deputātu vietām domē vai parlamentā. 5% barjeru aprēķina no derīgo vēlēšanu aplokšņu skaita vēlēšanu apgabalā un katra kandidātu saraksta saņemtajām derīgajām vēlēšanu zīmēm.

Kā aprēķina vēlēšanu rezultātus?

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 41. pants nosaka kārtību, kādā aprēķina vēlēšanu rezultātus. Līdz ar to deputātu vietu sadalē pašvaldībā nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri šīs pašvaldības vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā 5% no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits.

Lai sadalītu domes deputātu vietas starp kandidātu sarakstiem, Latvijā izmanto Senlaga rezultātu aprēķina metodi – dalīšanu ar nepāra skaitļiem. Izmantojot šo metodi, sākumā ir jāsaskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās derīgās vēlēšanu zīmes.

"Pirms vēlēšanām mēdz izplatīties baumas, proti, ja neaiziesi uz vēlēšanām, tavu balsi pieskaitīs citiem, taču tā nav taisnība."

Minēto skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 utt. tik reižu, cik kandidātu sarakstā ir pieteikto kandidātu. Piemēram, ja par vienu sarakstu ir derīgas 400 balsis un pieteikto kandidātu skaits ir 6, tad attiecīgi skaitli 400 dala 6 reizes ar norādītajiem dalītājiem (400:1; 400:3; 400:5 utt.).

Iegūtos dalījumus par visiem kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā. Deputātu vietas secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi. Piemēram, ja pašvaldībā jāievēl 10 deputāti, mandātus saņem 10 lielākie dalījumi. Detalizētāku informāciju var meklēt CVK mājaslapā.

Grozīt vai negrozīt vēlēšanu zīmi?

Pēc vēlēšanām deputātu mandātus iegūst tie kandidāti, kuri saraksta ietvaros saņem visvairāk balsu. K. Bērziņa norāda, ka "viss ir atkarīgs no tā, vai vēlētājs piekrīt kandidātu izkārtojumam, kādu piedāvā partija, partiju apvienība vai vēlētāju apvienība, vai viņš uzskata, ka labāka būtu cita kandidātu secība".

"Ja aploksnē nav derīgas zīmes, mazo partiju sarakstiem samazinās iespēja pārvarēt 5% barjeru."

Ja vēlētājs atbalsta kandidātu secību sarakstā, tad zīmi var atstāt negrozītu. Savukārt, ja vēlētājs domā, ka tomēr citi kandidāti ir pelnījuši būt pirmie sarakstā, tad šos kandidātus var atbalstīt, pieliekot viņiem "+" zīmi, un pretēji – izsvītrot tos, kurus neatbalsta.

Nederīga vēlēšanu zīme

Vēlēšanu zīmes tiks uzskatītas par nederīgām vairākos gadījumos. Viennozīmīgi nederīgas būs vēlēšanu zīmes, kas balsu skaitīšanas laikā, pirmkārt, neatradīsies vēlēšanu kastē un, otrkārt, neatradīsies derīgā vēlēšanu aploksnē. Piemēram, ja vēlētājs iemetīs zīmi vēlēšanu kastē, neievietojot to aploksnē, tā uzreiz kļūs nederīga.

"Jāvērš uzmanība, ka arī, atverot vēlēšanu aploksnes, mēdz būt gadījumi, kad tajās ir nederīgas zīmes," stāsta K. Bērziņa. Minētie gadījumi ir noteikti Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 40. pantā:

  • ja aploksnē ir vairākas, bet pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes, derīga ir tikai viena, pārējās – nederīgas;
  • ja aploksnē ir vairākas, bet nav vienādas pēc satura vēlēšanu zīmes, tās visas ir nederīgas;
  • ja aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme, tā ir nederīga;
  • ja aploksne ir tukša, tā ir derīga, ja uz tās ir iecirkņa zīmogs. Šāds balsojums netiek pieskaitīts nevienam sarakstam, bet tiek ieskaitīts kopējā derīgo aplokšņu skaitā, no kura aprēķina 5% barjeras slieksni;
  • ja aploksnē ir cita vēlēšanu apgabala zīme, tā ir nederīga.

Nederīgas vēlēšanu zīmes ietekmē rezultātu

Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu izšķir vēlēšanu iecirkņa komisija, izmantojot balsošanu. Gadījumos, ja balsu skaits ir vienāds, komisijas priekšsēdētāja balss ir izšķirošā. Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktā kārtībā sagrupē derīgās vēlēšanu zīmes pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem un saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

"Ja aploksnē nav derīgas zīmes, mazo partiju sarakstiem samazinās iespēja pārvarēt 5% barjeru," norāda K. Bērziņa.

Visi izsvītroti – derīga vēlēšanu zīme

Ja vēlētājs izsvītro visus kandidātus vai pieliek visiem kandidātiem plusu, viņš pauž savas emocijas, taču kandidātu izkārtojumu vēlēšanu zīmē tas nemaina. "Vēlētāji mēdz domāt, ka, izsvītrojot visus kandidātus, viņi nobalso pret sarakstu, taču tā tas nav," skaidro K. Bērziņa.

"Ir valstis, kurās dalība vēlēšanās ir obligāta un par nepiedalīšanos paredzēts administratīvais sods."

Ieliekot vēlēšanu aploksnē zīmi, kurā ir izsvītroti visi deputātu kandidāti, vēlētājs tāpat balso par attiecīgo sarakstu, tikai katram kandidātam tiek pieskaitīts svītrojums. CVK norāda: "Vēlēšanas nav aptauja, kurā noskaidrojam, kurš saraksts mums patīk un kurš nepatīk. Vēlēšanu mērķis ir ievēlēt leģitīmu domi vai parlamentu, tāpēc nav paredzēts balsot pret kādu no sarakstiem, bet ir jābalso par to sarakstu, kura kandidātus vēlamies redzēt, pārstāvot mūsu intereses domē vai parlamentā."

CVK informē, ka mēdz būt arī gadījumi, kad vēlētāji vēlēšanu zīmēs raksta novēlējumus, savas pārdomas un pat citu, neierakstītu, kandidātu uzvārdus. Šāda zīme ir derīga, bet klāt pierakstītais balsu skaitīšanā netiek ņemts vērā – vēlētājs ir nobalsojis par konkrēto sarakstu.

Pienākums vai tiesības?

Republikas pilsētas domes un novada vēlēšanu likums nosaka, kam un kur ir tiesības vēlēt, bet tas nenosaka, kas ir piedalīšanās vēlēšanās – vēlētāja tiesības vai pienākums. K. Bērziņa skaidro, ka Latvijā piedalīšanās vēlēšanās ir brīvprātīga. Vēlētājam pašam ir tiesības izlemt, vai viņš piedalīsies vai nepiedalīsies vēlēšanās.

Likuma izpratnē piedalīties vēlēšanās vairāk ir pilsoņa tiesības. "Ir valstis, kurās dalība vēlēšanās ir obligāta un par nepiedalīšanos tiek paredzēts administratīvais sods," norāda K. Bērziņa. Latvijā tā nav.

Savukārt tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS pētījuma "Vēlētāju attieksmju pētījums 2014" dati liecina, ka lielākā daļa vēlētāju, atbildot uz jautājumu, kāpēc piedalās vēlēšanās, kā galveno argumentu min pilsoņa pienākumu. CVK pārstāve uzskata, ka šāda attieksme ir vērtējama pozitīvi, jo pašvaldība, valsts un sabiedrība kopumā tikai iegūst, ja vēlēšanās ir mazāk vienaldzīgo un vairāk aktīvo pilsoņu, kuri tajās piedalās.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU