Radies jautājums par vienistabas dzīvokli, kas mums, divām personām, ir nonācis īpašumā – katram ½ domājamā daļa. Otrs kopīpašnieks pastāvīgi dzīvo dzīvoklī, un mums nekādi nesanāk vienoties par to, kā rīkosimies tālāk. Es gribētu kādus piecus mēnešus gadā tur dzīvot viens, un atlikušo laiku varētu dzīvot otrs kopīpašnieks, jo vienistabas dzīvoklī jau diviem īsti nesanāk un arī negribas dzīvot. Vienoties par to mums nesanāk. Ja otrs kopīpašnieks visu laiku dzīvo dzīvoklī viens, vai es varu prasīt par to īres maksu, jo mana īpašuma daļa tiek izmantota un es to nevaru lietot? Kaut vai simbolisku maksu, lai pats sev varētu noīrēt uz tiem vēlamajiem pieciem mēnešiem kaut ko citu. Vai mums būtu jāslēdz īres līgums? Ja otrs kopīpašnieks negrib par manu domājamo daļu slēgt īres līgumu, vai tad jāsniedz prasība tiesā? Vai tiesa var uzspiest slēgt īres līgumu? Kā man saņemt kādu maksu sakarā ar to, ka pats pie savas domājamās daļas šobrīd netieku?
Saskaņā ar Civillikuma pantu 1067. pantu īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet gan tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.
Tādējādi katram kopīpašniekam ir tiesības lietot visu kopīpašumu samērīgi ar savu domājamo daļu. Vienam kopīpašniekam nav tiesību vienpersoniski pārņemt visu lietu ekskluzīvā lietošanā, ja nav otra kopīpašnieka piekrišanas vai nav noteiktas lietošanas kārtības.
Ja viens kopīpašnieks lieto visu dzīvokli un otram faktiski liedz izmantot viņa īpašuma daļu, tad tiesu praksē ir atzīta iespēja prasīt atlīdzību par kopīpašuma daļas lietošanu. Tomēr šāda iespēja nerodas tikai tāpēc, ka otrs dzīvo dzīvoklī, bet jūs tajā nedzīvojat. Jums jāspēj pierādīt, ka jums nav ļauts dzīvoklī dzīvot vai nav bijusi reāla iespēja to darīt.
Norādāms, ka šāda situācija arī nav saistīta ar īres attiecībām, bet gan ar kopīpašuma lietošanu, tāpēc īres līgums nebūtu slēdzams.
Jūs varat ar otru kopīpašnieku labprātīgi noslēgt vienošanos, kurā noteikts, ka otrs lieto dzīvokli visu gadu un jums maksā noteiktu atlīdzību. Tāpat tiek atrunāta komunālo maksājumu un citu izdevumu maksāšanas kārtība. Vai arī jūs varat noslēgt vienošanos par citu kopīpašuma lietošanas kārtību (jūsu minēto īpašuma lietošanu 5 mēnešus gadā vai tml.).
Ja labprātīgi vienošanos par kopīpašuma lietošanu noslēgt neizdodas, tad jāvēršas tiesā. Jums ir tiesības lūgt tiesu noteikt kopīpašuma lietošanas kārtību, piedzīt atlīdzību par kopīpašuma daļas lietošanu, ja otrs kopīpašnieks izmanto visu dzīvokli, vai prasīt kopīpašuma izbeigšanu, ja kopīpašnieku sadzīvošana un kopīga īpašuma izmantošana nav iespējama.
Tiesu prakse virzās uz to, lai cilvēki nedzīvotu kopīpašumā. Ja kopīpašnieki nevar vienoties par kopīpašuma sadalīšanas veidu, tad Civillikuma 1075. pants noteic piecus risinājumus, ko izmanto tiesa:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
