Darba likumā netiek lietots jēdziens “slodze” vai “pusslodze”, bet ir normālais darba laiks vai nepilnais darba laiks. Likumā nosauktas konkrētas darbinieku grupas, kurām jānosaka nepilnais darba laiks, ja darbinieks darba devējam to pieprasa. Citos gadījumos tas ir iespējams, abām pusēm vienojoties.

Likumā par darba nedēļas ilgumu vispārēji paredzēts, ka darbiniekam ir noteikta piecu dienu darba nedēļa. Ja darba dēļ nevar noteikt piecu dienu darba nedēļu, tad darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka sešu dienu darba nedēļu (Darba likuma 133. pants). Ja darbiniekam nolīgts nepilns darba laiks, tad puses nav ierobežotas vienoties arī par īsāku nedēļas darba ilgumu, piemēram, divām dienām nedēļā, paskaidrots Valsts darba inspekcijas (VDI) informācijā par darba laiku.

Saskaņā ar Darba likuma 134. panta otro daļu darba devējs nosaka nepilnu darba laiku, ja to pieprasa grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā, darbinieks ar invaliditāti, darbinieks, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, vai darbinieks, kura kā vecāka aprūpē ir tāda pilngadīga persona ar invaliditāti no bērnības, kam nepieciešama īpaša kopšana.

Valsts darba inspekcija LV portālā ir skaidrojusi:

“Atbilstoši arodslimību uzskaites un izmeklēšanas kārtībai, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība”, ārstu komisija atzinumu par arodslimību paziņo personai, kā arī ziņojumu par arodslimības gadījumu nosūta Valsts darba inspekcijai. Ziņojums satur ne tikai informāciju par darba vides riska faktoriem, kuri izraisījuši arodslimību, bet arī ārstu komisijas ieteikumus attiecībā uz darba vides uzlabošanu. Par to Valsts darba inspekcija informē darba devēju, pie kura konkrētais nodarbinātais strādā. Savukārt darba devējam pēc minētās informācijas saņemšanas jāveic darba aizsardzības pasākumi riska novēršanai vai samazināšanai, kā arī jāparedz iespēja norīkot arodslimnieku alternatīvos darbos, kur nepastāv to kaitīgo darba vides faktoru risks, kas izraisa personas veselības traucējumus.

Apstiprinātas arodslimības gadījumā darba devējam ir tiesības turpināt nodarbināt darbinieku līdzšinējā amatā, ja tiek ievēroti ārstu komisijas ziņojumā par arodslimības gadījumu noteiktie norādījumi un ieteikumi. Vienlaikus darba devējam ir pienākums meklēt un īstenot risinājumus, kas samazina arodslimnieka darba slodzi un nepieļauj nodarbinātā veselības stāvokļa pasliktināšanos, īpaši novēršot to darba vides riska faktoru iedarbību, kas izraisījuši arodslimību.

Normatīvie akti neparedz konkrētu obligātu pasākumu kopumu vai vienotu risinājumu darba slodzes samazināšanai. Līdz ar to darba devējam katrā situācijā individuāli jāizvērtē, kādi pasākumi ir iespējami un efektīvi. Jāņem vērā, ka darba slodzes samazināšana ne vienmēr nozīmē tikai darba laika samazināšanu. Atsevišķos gadījumos to var nodrošināt ar citiem tehniskiem un organizatoriskiem darba aizsardzības pasākumiem, piemēram, pielāgojot darba pienākumus nodarbinātā spējām, ieviešot darba rotāciju, nodrošinot biežākus atpūtas pārtraukumus, izmantojot ergonomiskus darba paņēmienus un aprīkojumu, kā arī nodrošinot palīgierīces smagumu pārvietošanai vai citus risinājumus, kas pielāgoti nodarbinātā veselības stāvoklim.”

Atbilstoši Darba aizsardzības likuma 27. panta pirmajai daļai darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā.

Jūs varat lūgt darba devēju rast iespēju pāriet uz nepilnu darba laiku. Ja tāda iespēja pastāv, tad darba devējam jāpiedāvā darba līguma grozījumi atbilstoši Darba likuma 97. pantā (“Darba līguma grozīšana, darbiniekam un darba devējam vienojoties”) noteiktajai kārtībai, proti, darba līgumu var grozīt, darbiniekam un darba devējam savstarpēji vienojoties.

Jāņem vērā: nosakot nepilnu darba laiku, darba alga tiks samazināta proporcionāli darba laika samazinājumam.

Vēl par šo tēmu >>

• Vai arodsaslimšanas gadījumā jārēķinās ar uzteikumu
• Kas notiek ar darba attiecībām, ja darbiniekam noteikta arodsaslimšana
• Arodslimības gadījumā darbinieku var nodarbināt līdzšinējā amatā
• Kā nosaka arodslimību, un vai arodslimība var ietekmēt darba tiesiskās attiecības
• Kas ir nepilns darba laiks