Noslēdzot darba līgumu, darba devējs norāda darbinieka nodarbinātības laiku, proti, cik stundu nedēļā darbiniekam ir jāstrādā.

Darbinieks pamatā ir nodarbināts pilna laika darbā, ko dēvē par normālo darba laiku (40 h nedēļā), kā arī nepilna laika darbā – darbiniekam ir jāstrādā mazāk nekā 40 h nedēļā, piemēram, 30, 20  10 vai pat 2 h nedēļā.

Darba likuma 134. pants neliedz darba devējam nodarbināt darbinieku nepilnu laiku. Ja  darbiniekam noteikts nepilns darba laiks, viņa nodarbināšana virs šā darba laika ir pieļaujama, pamatojoties uz darba devēja un darbinieka rakstveida vienošanos.

Normatīvie akti uzliek par pienākumu darba devējam maksāt vismaz minimālo darba algu, ja darbinieks strādā normālo darba laiku (40 h nedēļā). Taču, ja ir nolīgts nepilnais darba laiks, tad darba samaksa ir proporcionāli mazāka par noteikto amatalgu normāla darba laika gadījumā.

Nolīgtais darba laiks neietekmē darbinieka darba stāžu.