Jautājums par personām, kurām ir noteikts invaliditātes cēlonis “arodslimība”. Iestādē, kurā es strādāju (VAS “X”), ir daudzi darbinieki, kuriem ir noteikta arodslimība. Viņi saņem gan apdrošināšanas atlīdzību par darbspējas zaudējumu, gan pilnu darba algu. Kā iespējams, ka viņi var strādāt 100% apmērā un vēl saņemt papildu atlīdzību par arodslimību, ja viņi ir slimnieki? Starp viņiem ir arī tādi, kuri strādā papildu virsstundas. Zinu, ka, piemēram, Norvēģijā, ja esi 15% vai 50% apmērā tāds slimnieks, tu darbā arī vari strādāt tikai 85% vai 50% apmērā, jo tu taču esi slimnieks. Norvēģijā 100% apmērā strādāt nedrīkst. Kāpēc Latvijā ir tā, ka tādi darbinieki saņem dubultā naudu un vēl strādā virsstundas? Domāju, nākot pretī darba devējam, saprotams, ka dažkārt ir situācijas, kad vajadzīgi darbinieki, jo nepieciešams aizvietot, bet tad pārstrādātās stundas vajadzētu kompensēt ar brīvdienām vai kā tml., kā tas ir, piemēram, autovadītājiem. Ja vien nedēļā pārstrādā noteiktās stundas, tad nākamajā periodā tās jākompensē. Tas nozīmē, ka nebūtu tiesību vienlaikus saņemt atlīdzību par darbspēju zaudējumu un pilnu algu, un vēl jo vairāk – virsstundu darba apmaksu. Vai šis jautājums nebūtu paceļams valsts līmenī? Kur vērsties?
Atbilstoši arodslimību uzskaites un izmeklēšanas kārtībai, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība”, ārstu komisija atzinumu par arodslimību paziņo personai, kā arī ziņojumu par arodslimības gadījumu nosūta Valsts darba inspekcijai. Ziņojums satur ne tikai informāciju par darba vides riska faktoriem, kuri izraisījuši arodslimību, bet arī ārstu komisijas ieteikumus attiecībā uz darba vides uzlabošanu. Par to Valsts darba inspekcija informē darba devēju, pie kura konkrētais nodarbinātais strādā. Savukārt darba devējam pēc minētās informācijas saņemšanas jāveic darba aizsardzības pasākumi riska novēršanai vai samazināšanai, kā arī jāparedz iespēja norīkot arodslimnieku alternatīvos darbos, kur nepastāv to kaitīgo darba vides faktoru risks, kas izraisa personas veselības traucējumus.
Tādējādi jāpaskaidro, ka apstiprinātas arodslimības gadījumā darba devējam ir tiesības turpināt nodarbināt darbinieku līdzšinējā amatā, ja tiek ievēroti ārstu komisijas ziņojumā par arodslimības gadījumu noteiktie norādījumi un ieteikumi. Vienlaikus darba devējam ir pienākums meklēt un īstenot risinājumus, kas samazina arodslimnieka darba slodzi un nepieļauj nodarbinātā veselības stāvokļa pasliktināšanos, īpaši novēršot to darba vides riska faktoru iedarbību, kas izraisījuši arodslimību.
Normatīvie akti neparedz konkrētu obligātu pasākumu kopumu vai vienotu risinājumu darba slodzes samazināšanai. Līdz ar to darba devējam katrā situācijā individuāli jāizvērtē, kādi pasākumi ir iespējami un efektīvi. Jāņem vērā, ka darba slodzes samazināšana ne vienmēr nozīmē tikai darba laika samazināšanu. Atsevišķos gadījumos to var nodrošināt ar citiem tehniskiem un organizatoriskiem darba aizsardzības pasākumiem, piemēram, pielāgojot darba pienākumus nodarbinātā spējām, ieviešot darba rotāciju, nodrošinot biežākus atpūtas pārtraukumus, izmantojot ergonomiskus darba paņēmienus un aprīkojumu, kā arī nodrošinot palīgierīces smagumu pārvietošanai vai citus risinājumus, kas pielāgoti nodarbinātā veselības stāvoklim.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība” ievērošanu attiecībā uz darba devēja veiktajiem pasākumiem kontrolē Valsts darba inspekcija. Tātad par gadījumiem, kad darba devējs neveic pienākumus, kas izriet no minēto noteikumu prasībām, iespējams ziņot Valsts darba inspekcijai.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
