Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) izdots apliecinājums, kurā norādītas jūsu veselības problēmas un nespēja veikt nolīgto darbu, jums pēc saņemšanas ir jāiesniedz darba devējam. To var izdarīt gan darbnespējas laikā, gan pēc tās beigām.

Valsts darba inspekcijas (VDI) Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte Laura Akmentiņa skaidro: “Saņemot šādu apliecinājumu, darba devējam jārēķinās, ka arodslimības un darbspēju zuduma dēļ darbinieka nodarbināšana iepriekšējā amatā var nebūt iespējama. Tiesības darbinieku turpināt nodarbināt iepriekšējā amatā ir tad, ja tiek nodrošināta ekspertīzes komisijas ziņojumā par arodslimības gadījumu doto norādījumu izpilde, jo nav pieļaujams, ka darbinieks tādā pašā apjomā turpina darbu to kaitīgo darba vides faktoru ietekmē, kas izraisīja personas veselības traucējumus.

Tas nozīmē, ka darba devējam ir jāvērtē ekspertīzes komisijas norādījumi. Normatīvajos aktos nav noteikts slodzes samazināšanas piemērs. Darba devējam ir jāmeklē risinājumi, kā atvieglot arodslimnieka slodzi, nepieļaut darbinieka veselības stāvokļa pasliktināšanos, tādējādi ir svarīgi izvairīties no to darba vides riska faktoru iedarbības, kas bija izraisījuši slimību. Darba devējam (darba aizsardzības speciālistam) jācenšas rūpīgi izvērtēt šāda darbinieka pienākumi, konkrētajā gadījumā īpaši pievēršot uzmanību psihoemocionālajam riskam darba pienākumu izpildē.

Darba devējam tāpat ir jāvērtē, kādi pasākumi konkrētā riska faktora novēršanai vai samazināšanai atbilstoši apstākļiem ir iespējami, piemēram, nepilna darba laika noteikšana, biežāku pārtraukumu nodrošināšana, darba slodzes (kvantitatīvās un kvalitatīvās) plānošana un pielāgošana nodarbinātā iespējām (piemēram, darbinieka darba spēju un īpatnību apzināšanās un atbilstoša darbu plānošana). Tāpat arī norādāms, ka psihoemocionālā riska mazināšanai var būt veicami arī tādi preventīvie pasākumi kā dažādu atbalsta programmu ieviešana (piemēram, sporta aktivitāšu atbalstīšana, veselīga dzīvesveida popularizēšana u. c.), stresa vadības mācību organizēšana.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 26. punktam darba devējam ir jāparedz iespēja norīkot darbinieku, kam noteikta arodslimība, alternatīvos darbos, kur nav kaitīgo darba vides faktoru, kas izraisa veselības traucējumus, un cita riska. Līdz ar to darba devējam jāizvērtē, vai iespējams nodarbināt darbinieku citā amatā atbilstoši nodarbinātā izglītībai un prasmēm. Šāds darba devēja pienākums izriet arī no Darba likuma 101. panta 4. daļas. Darba devējam jāinformē darbinieks par brīvajām darbavietām, kurās darbinieks varētu tikt nodarbināts, ja šāda iespēja uzņēmumā pastāv.

Ja darbinieka veselības stāvoklis atļauj veikt citu darbu un viņš tam piekrīt, tad atbilstoši Darba likuma 97. pantam darbinieks un darba devējs vienojas grozīt darba līgumu, nodrošinot darbiniekam jaunu darbu.

Darbiniekam, izvērtējot darba devēja piedāvātos darba līguma grozījumus, ir tiesības atteikties no darba līguma grozīšanas. Ja darbinieks nepiekrīt darba devēja piedāvātajiem darba tiesisko attiecību noteikumu grozījumiem, tad darba devējs ir tiesīgs uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā Darba likuma 101. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos.

Saskaņā ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktu darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ un to apliecina ārsta atzinums. Šādā gadījumā darbiniekam ir izmaksājams atlaišanas pabalsts Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā. Jāņem vērā, ka uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktu, ir atļauts, ja darba devējam nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā tai pašā vai citā uzņēmumā. Tādējādi tikai gadījumā, ja uzņēmumā objektīvi pastāvošo apstākļu dēļ nav iespējams veikt darba aizsardzības pasākumus riska novēršanai vai samazināšanai vai ja nav iespējams arodslimnieku pārcelt citā piemērotā darbā, kur nepastāv to kaitīgo darba vides faktoru risks, kas izraisīja personas veselības traucējumus, darba devējs ir tiesīgs darbiniekam uzteikt darbu.”

Tas nozīmē, ka darbiniekam pašam uzteikums nav jāraksta.

Ja jums ir izsniegta darbnespējas lapa B, tad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) jāiesniedz iesniegums par slimības pabalsta saņemšanu. Slimības pabalstu var saņemt darba ņēmējs, kurš savas darbnespējas dēļ zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus un kuram ārsts izsniedzis darbnespējas lapu B.

Taču atlīdzību par darbspēju zaudējumu izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kurai nelaimes gadījuma darbā vai konstatētās arodslimības dēļ VDEĀVK noteikusi darbspēju zaudējuma apjomu, sākot no 25%. Tas noteikts likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”.

Savukārt, ja darbspēju zaudējums noteikts robežās no 10% līdz 24%, tad personai ir tiesības saņemt papildu izdevumu kompensāciju par ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumiem sakarā ar arodslimību, ja tādi radušies. VSAA atlīdzina izdevumus par ārstēšanu un rehabilitāciju, kā arī citus izdevumus (piemēram, medikamentus, ceļa izdevumus), kas saistīti ar arodslimības ārstēšanu.

VSAA kompensē papildu izdevumus, kas personai radušies sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību tad, ja ārstēšanās izdevumi netiek segti no veselības aprūpes pakalpojumu minimuma vai sociālās palīdzības valsts programmas. Papildu izdevumu kompensācijas apmēru nosaka, ņemot vērā VSAA iesniegtos izdevumu apliecinošos dokumentus.