Nepilngadīgā kriminālatbildības īpatnības ir noteiktas Krimināllikuma (KL) VII nodaļā. Minētās nodaļas 66.⁵ panta ceturtā daļa paredz, ka persona, kas pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, pēc soda izciešanas atzīstama par nesodītu.

Vienlaikus KL VII nodaļas “Nepilngadīgā kriminālatbildības īpatnības” 64. panta otrajā daļā ir noteikts, ka uz nepilngadīgo ir attiecināmi citi KL vispārīgās daļas nosacījumi, ja VII nodaļā nav noteikts citādi.

Tātad, ja probācijas uzraudzība nepilngadīgajam tika piemērota par kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, tad uzreiz pēc probācijas uzraudzības soda izciešanas persona atzīstama par nesodītu.

Savukārt, ja probācijas uzraudzība piemērota nepilngadīgajam par smagu noziegumu vai sevišķi smagu noziegumu, tad persona par nesodītu tiks atzīta saskaņā ar KL 63. panta trešo daļu:

“Par nesodītām atzīstamas:

1) personas, kas atbrīvotas no soda ar tiesas spriedumu vai attaisnotas;

2) personas, kurām iestājies likumā paredzētais notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums;

3) nosacīti notiesātas personas – gadu pēc pārbaudes laika beigām, bet papildsoda piemērošanas gadījumā – gadu pēc papildsoda izciešanas laika beigām. Ja nosacīti notiesātajai personai tiek izpildīts piespriestais sods, sodāmības dzēšanas termiņu aprēķina, ņemot vērā faktiski izciesto sodu;

4) pēc viena gada – personas, kas izcietušas īslaicīgu brīvības atņemšanu, sabiedrisko darbu vai naudas sodu;

5) pēc diviem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ne ilgāku par trim gadiem, vai probācijas uzraudzību;

6) pēc pieciem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem;

7) pēc astoņiem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem;

8) pēc desmit gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par desmit gadiem.”

Atbilstoši personas vai sabiedrības interešu apdraudējuma raksturam un kaitīgumam noziedzīgi nodarījumi iedalāmi kriminālpārkāpumos un noziegumos. Noziegumi iedalāmi šādi: mazāk smagi noziegumi, smagi noziegumi un sevišķi smagi noziegumi.

Saskaņā ar KL 7. pantu:

• kriminālpārkāpums ir nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no piecpadsmit dienām, bet ne ilgāku par trim mēnešiem (īslaicīga brīvības atņemšana), vai vieglāka soda veids;
• mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par trim gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par astoņiem gadiem;
• smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par astoņiem gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem;
• sevišķi smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem, vai mūža ieslodzījums.

Piemēram, atbilstoši KL 126. panta pirmajai daļai par vidēja smaguma miesas bojājuma tīšu nodarīšanu paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Tas nozīmē, ka saskaņā ar KL 7. pantu minētais noziegums tiek klasificēts kā mazāk smags noziegums, jo par attiecīgo noziegumu brīvības atņemšanas sodu var piemērot uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem.

Savukārt KL 125. panta pirmajā daļā noteiktais noziegums – smaga miesas bojājuma izdarīšana – tiek klasificēts kā smags noziegums, jo par šo noziedzīgo nodarījumu personai var piemērot sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem.

KL 27. pantā ir noteikts, ka noziedzīga nodarījuma recidīvu veido personas izdarīts jauns tīšs noziedzīgs nodarījums pēc šīs personas notiesāšanas par agrāk izdarītu tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to jaunā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā.

Ja sodāmība nav dzēsta (persona vēl nav atzīta par nesodītu), tad, izdarot jaunu noziedzīgu nodarījumu, veidosies noziedzīgu nodarījumu recidīvs (skat. KL 48. pantu), kas tostarp ir viens no atbildību pastiprinošiem apstākļiem.

Ja sodāmība ir dzēsta un tiek izdarīts jauns noziedzīgs nodarījums, tas neveidos noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Respektīvi, noziedzīgu nodarījumu recidīvs nav saistīts ar agrāk piespriestā soda izciešanu, bet ar sodāmības noņemšanu vai dzēšanu.

Vienlaikus nav tā, ka dzēsta sodāmība pilnīgi neko neietekmē turpmākajā dzīvē.

Sodāmība ir izdarītā pārkāpuma sekas, kas personu var vajāt visu mūžu. Proti, tā atkarībā no izdarītā pārkāpuma smaguma pēc attiecīga laika perioda tiek uzskatīta par dzēstu, taču Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Sodu reģistrā glabājas ziņas gan par dzēstu, gan par spēkā esošu sodāmību. Tas nozīmē, ka pagātnē izdarītās muļķības var būt iemesls, piemēram, atteikumam strādāt kādā konkrētā profesijā tagadnē.

Plašāka informācija pieejama LV portālā:

• Sodāmība neatkarīgi no tās dzēšanas var ietekmēt profesijas izvēli nākotnē
• Kriminālatbildība par jaunības kļūdu. Vai to var labot?
• Dzēsta sodāmība saglabājas Sodu reģistrā