Noteikumi atrisinās konfliktsituācijas
Līdz šim Latvijā nepastāvēja vienots tiesiskais regulējums savvaļas dzīvnieku piebarošanas jomā. Jautājumi saistībā ar savvaļas dzīvnieku piebarošanu tika atrunāti dabas aizsardzības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos. Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta Meža resursu medību nodaļas speciālists Jānis Bārs norāda: "Latvijā mednieku veiktie pasākumi dzīvnieku piebarošanā vēsturiski vērtējami pozitīvi. Tomēr reizēm tika konstatēti atsevišķi lokāli izņēmumi, kas veicināja postījumu rašanos lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, kā arī netieši ietekmēja satiksmes drošību uz ceļiem."
ZM informē, ka vidēji gadā tiek konstatēti ap 500 savvaļas dzīvnieku radītie postījumi, kas nodara kaitējumu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm. Latvijā pieaug aļņu veiktie postījumi, saistībā ar intensīvo lauksaimniecību atsevišķos reģionos pieaug meža cūku un staltbriežu postījumu skaits. Savukārt bebru radītie postījumi samazinās.
J.Bārs stāsta, ka dzīvnieku piebarošana pastāv jau gadiem, tomēr laika gaitā mainās zināšanas un izpratne par labas piebarošanas prakses pamatprincipiem. Līdz šim nereti veidojās konfliktsituācijas starp dažādām interešu grupām, piemēram, lauksaimniekiem un medniekiem.
"Mednieki jaunos noteikumus kopumā vērtē atzinīgi."
Ar noteikumiem plānots mazināt meža dzīvnieku nodarītos kaitējumus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. ZM speciālists J.Bārs norāda, ka Savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumi paredz vien pašas minimālākās prasības un MK noteikumus ir iecerēts papildināt ar izglītojošu materiālu – labas prakses vadlīnijām.
Biedrības "Latvijas Mednieku savienība" valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis jaunos noteikumus kopumā vērtē atzinīgi, atzīmējot, ka tie mazinās diskusijas un strīdus piebarošanas jautājumos.
Uz vaicāto, vai jaunie noteikumi radīs papildu apgrūtinājumus medniekiem, J.Bārs atbild: nekādus papildu apgrūtinājumus tiem medniekiem, kas piebarošanu veic pārdomāti, respektējot sava medību iecirkņa īpatnības un citu interešu grupu tiesības, jaunie noteikumi neradīs. No 1.janvāra spēkā esošā kārtība daļu mednieku mudinās mainīt savu piebarošanas vietu un veidu izvēli.
Savukārt mednieku pārstāvis J.Baumanis norāda, ka jaunie noteikumi medniekus tomēr apgrūtinās. Dzīvnieku barotavu izvietošana būs jāsaskaņo ar zemes īpašniekiem, kurus ne vienmēr ir viegli satikt un dabūt vajadzīgo atļauju. Varētu rasties arī situācijas, kad līgumi par medību tiesībām ir noslēgti pirms vairākiem gadiem, barotavas ierīkotas, bet tagad zemes īpašniekiem varētu rasties kādi iebildumu vai tikt prasīta papildu maksa.
Noteiks barotavu atrašanās vietas
Jaunie MK noteikumi Nr.1483 nosaka: savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošana ir barības izvietošana speciāli ierīkotās barotavās vai uz zemes, uzglabāšana vai audzēšana savvaļas dzīvniekiem pieejamās vietās šo noteikumu 4.punktā minētajos gadījumos.
Dzīvnieku piebarošana pieļaujama, ja nepieciešams apzināti ietekmēt dzīvnieku uzvedību, pārvietošanos vai uzturēšanos noteiktās vietās, lai mazinātu postījumus lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, infrastruktūras un dabas aizsardzības objektiem, kā arī lai uzlabotu dzīvnieku populāciju, veselības stāvokli vai regulētu dzīvnieku skaitu.
Mednieks J.Baumanis norāda uz vairākiem piebarošanas mērķiem – tā var būt gan vēlme dzīvniekiem palīdzēt smagos klimatiskajos apstākļos, kad ir liels sals, dziļš sniegs un dzīvniekiem ir grūti iegūt barību. Piebarošana atvieglo arī medības, padara tās prognozējamākas, jo dzīvnieki vairāk uzturas konkrētajā teritorijā. Trešais piebarošanas pozitīvais aspekts – dzīvniekiem tā var iedot nepieciešamās minerālvielas, kas, piemēram, veicina ragu attīstību, palīdz mātītēm labāk iznēsāt mazuļus, vai arī sniegt nepieciešamās vakcīnas.
Ar janvāri savvaļas dzīvnieku piebarošanas vietas drīkst izvietot saskaņā ar Savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumiem, nepieciešama arī rakstiska zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja piekrišana.
"Dzīvnieki iegaumē barības vietas un tajās atgriežas."
Ja no zemes īpašnieka piekrišana nav saņemta, barotavas nedrīkst ierīkot vietās, kur tās var traucēt vai ierobežot meliorācijas sistēmu darbību, zemes apstrādi, tehnikas pārvietošanos, infrastruktūras objektu uzturēšanu vai ugunsapsardzības funkciju veikšanu; tuvāk par 100 metriem no priežu, egļu un bērzu jaunaudzēm, kas nav sasniegušas piecu metru augstumu, un apšu jaunaudzēm, kas nav sasniegušas 10 metru augstumu, kā arī šajās audzēs; tuvāk par 250 metriem no lauksaimniecības kultūrām.
MK noteikumi arī nosaka vietas, kurās barotavas ierīkot aizliegt. Barotavas nedrīkst atrasties tuvāk par 250 metriem no valsts galvenajiem autoceļiem; tuvāk par 250 metriem no medību iecirkņa robežām bez saskaņošanas ar piegulošo platību medību tiesību lietotāju; pilsētu administratīvajās teritorijās un tuvāk par 500 metriem no tām; teritorijās, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā valsts reģistrā ir reģistrētas kā īpaši aizsargājami biotopi un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes.
Konstatējot pārkāpumus barotavu ierīkošanā, vainīgajiem tiks piemērots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa regulējums.
Dzīvnieku piebarošana – palīdzība dzīvniekiem
Dzīvnieku piebarošana tiek veikta ar mērķi nodrošināt meža iemītniekiem papildu pārtikas rezerves, kad barības ieguve dabā ir apgrūtināta. Savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanu apzināti veic mednieki par saviem līdzekļiem. Savukārt neapzināti reizēm dzīvniekus piebaro lauksaimnieki, nenovācot lauksaimniecības produkciju un atstājot tās savvaļas dzīvniekiem pieejamās vietās, kā arī cilvēki aiz līdzjūtības mēdz atstāt zvēriem barību pie mežiem vai tajos.
J.Bārs uzsver, ka dzīvnieku piebarošana ir veids, kā, prasmīgi to darot, var sasniegt visiem pieņemamus mērķus, bet, nemākulīgi piebarojot, sekas ir nelabvēlīgas.
Slīteres nacionālā parka zoologs Vilnis Skuja skaidro, ka dzīvniekiem dabā vienmēr ir ierobežojumi, kas regulē dabisko populāciju, viens no tiem ir pārtikas resursi. Viņš pastāsta sīkāk: "Ja nav pietiekoši daudz barības, dzīves telpā var uzturēties ierobežots dzīvnieku skaits. Liels dzīvnieku skaits traucē arī ekosistēmai, tiek nograuztas lapas, dzinumi, mizas. Veicot piebarošanu, dzīvnieks tiek piesaistīts. Tiek dots signāls, ka konkrētajā vietā barība būs pieejama un tajā varēs atgriezties." Dzīvnieki iegaumē barības vietas un tajās atgriežas arī tad, kad cilvēks vairāk neveic piebarošanu. Piemēram, ziemā uz lauka stirnām tiek atstāta barība, tās nāks uz šo vietu baroties arī pavasarī un noēdīs izdīgušo labību.
Nereti cilvēkiem aiz žēluma un līdzcietības pret meža zvēriem ziemā rodas vēlme tos piebarot. Tomēr ir jāsaprot, ka ar šādu rīcību meža dzīvniekiem var nodarīt arī kaitējumu. Par vēlmi palīdzēt meža iemītniekiem J.Bārs komentē: "Līdzcietība ir slavējama īpašība, bet bez pietiekamām zināšanām tā var tikai kaitēt. Lai no tā izvairītos, ļoti ieteicams pirms jebkādu aktivitāšu veikšanas savus rīcības plānus saskaņot ar attiecīgās zemes īpašnieku, konsultēties ar Valsts meža dienesta vai Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem, kā arī sazināties ar vietējiem medniekiem."
"Dzīvnieku piebarošanai ir vairāki mērķi."
Mednieks J.Baumanis atgādina: ja aiz līdzcietības sākta dzīvnieku piebarošana, tā jāturpina visu ziemu līdz pavasarim. Nereti ir situācijas, kad barošana tiek uzsākta rudenī vai ziemas pirmajā pusē, kad dzīvniekiem vēl dabā ir pietiekamas barības rezerves. Savukārt, kad iestājas bargāki apstākļi un mazinās pārtikas krājumi, cilvēki barošanu pārtrauc – beidzas siens, kartupeļi, ir kādi citi iemesli. Bet dzīvnieki jau ir pieraduši pie cilvēku izveidotajām pārtikas ieguves vietām.
V.Skuja iezīmē būtiskāko problēmu, kas rodas, dzīvniekus piebarojot – tā rezultātā vairojas dzīvnieku skaits. Savukārt lielais dzīvnieku skaits nodara postījumus mežam un arī lauksaimniekiem, tādēļ to skaitu nepieciešams samazināt, dzīvniekus medījot.
Ar 1.janvāri spēkā ir stājušies arī grozījumi Medību likumā. Ir pieņemti jauni MK noteikumi Nr.1482, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi zaudējumi, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot medību jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības un to apmēru, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas kārtību un apmēru. Savukārt jaunajos MK noteikumos Nr.1194 noteikta kārtība, kādā nosakāma maksa par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās.
