NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
18. martā, 2011
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Vide
2
13
2
13

Kā kļūt par mednieku un citi mednieku stāstiņi

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Mednieka tiesības apliecinošs dokuments ir Valsts meža dienesta izsniegta mednieka apliecība.

FOTO: www.sxc.hu

Saistībā ar medībām jāmin divas cilvēku grupas: tie, kuri ir vai vēlas kļūt par medniekiem; tie, kuri paši nemedī, bet ar medniekiem saskaras, piemēram, zemes īpašnieki.
Par to, kāda ir mednieka saistība ar zemes īpašnieku, pieredzē dalās Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš. Bet vispirms par to, kā kļūt par pirmās grupas pārstāvi jeb pilntiesīgu mednieku.

Mednieka tiesības apliecinošs dokuments ir VMD izsniegta mednieka apliecība, ja pēc vienotas sistēmas ir nokārtots mednieka eksāmens teorijā un praktiskajā daļā - šaušanā. Eksāmenu pieņem VMD apstiprināta komisija, kas darbojas virsmežniecībās. Pirms eksāmena kārtošanas mednieka kandidātam ir iespēja iepazīties ar teorijas jautājumiem, kas ir publicēti arī VMD mājaslapā. Teorijas eksāmens ir testa veidā – 60 jautājumi ar atbilžu variantiem, eksāmena ilgums - 90 minūtes. Tas ir nokārtots, ja pareizi atbildēts vismaz uz 54 jautājumiem, t.i., pieļautas ne vairāk kā sešas nepareizas atbildes. Līdztekus jānokārto arī eksāmena praktiskā daļa – šaušana šautuvē. Ja kandidāts nav nolicis eksāmenu, ir iespējas to pārlikt.

Pirms eksāmena - apmācības

Pirms kārtot eksāmenu, pretendentam ir jāiziet mednieku apmācības: to paredz normatīvie akti – Ministru kabineta (MK) 2004. gada 2. marta noteikumi Nr. 110 "Noteikumi par mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību".

"Atjaunojoties Latvijas valstiskajai neatkarībai, mēs pārņēmām mednieku apliecību izsniegšanu un sākām eksaminēt mednieku kandidātus. Eksaminējot sapratām, ka viņu zināšanu līmenis ir stipri nevienmērīgs, tādēļ pirms gadiem desmit tika ieviesta mednieku apmācība," stāsta Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš. "Tie, kas māca topošos medniekus, nepakļaujas akreditācijai, jo tādas prasības valstī nav. Vienīgais – apmācītājiem par to ir oficiāli ir jāinformē. Mednieku kandidātu sagatavošana jāveic pēc programmas, ko nosaka "Noteikumi par mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību". Prasības topošajiem medniekiem tiešām ir minimālas, ja salīdzina ar tām, kādas ir topošajiem autovadītājiem."

Cik maksā kļūšana par mednieku

Apmācību maksu nosaka tirgus situācija, valsts šajā procesā neiejaucas. Cena ir aptuveni 100 līdz 150 latu atkarībā no tā, cik kursā iekļauts praktisko nodarbību šaušanā un cik labiekārtotas ir mācību telpas. Teorētiskajām apmācībām ir noteikts stundu skaits, cik ilgā laikā var apgūt mācību programmu, un tās ir 40 stundas. Pēc apmācību beigšanas mednieka kandidātam izsniedz izziņu par kursa noklausīšanos.

Pēc teorētiskā kursa beigšanas topošajam medniekam ir jāsaņem izziņa no Valsts policijas par to, ka viņš drīkst iegūt gludstobra ieroča lietošanas atļauju. Ja policija šādu izziņu nedod, tad VMD nav tiesīgs izsniegt medību apliecību.

"Arī ārvalstu medniekam, tāpat kā vietējiem medniekiem, jāiegādājas medību sezonas karte."

"Pēc tam mednieka kandidāts ar izziņām nāk uz VMD un mēs kopīgi izvēlamies eksāmena dienu un vietu – virsmežniecību, kur visizdevīgāk kārtot eksāmenu. Vietas un datumi visam gadam ir apskatāmi VMD mājaslapā, eksāmenu vienlaikus kārto ap 20-30 kandidātu," stāsta Medību daļas vadītājs.

Taču, pirms doties uz VMD kārtot eksāmenu, ir jāsamaksā valsts nodeva par teorētisko eksāmena daļu – un arī valsts nodeva par šaušanu – 10 latu. Līdztekus jāmaksā arī par šautuves izmantošanu, samaksu nosaka pati šautuve. Kad eksāmens veiksmīgi nokārtots un tiek saņemta mednieka apliecība, tad jāsamaksā viens lats valsts nodeva par apliecības izsniegšanu. Bet, pirms doties medībās, ir jāizņem sezonas medību karte, kas izmaksā vēl 10 latu.

Vienā gadā VMD jaunajiem medniekiem izsniedz vairāk nekā 1000 mednieku apliecību.

Atļautie medību ieroči

Pats vienkāršākais ir gludstobra ierocis jeb bise (vienstobra, divstobru), kas arī ir ierastais medību ierocis. Bise ir mazāk bīstama, jo tās izraisītās nāvējošās briesmas aprobežojas pēc apmēram 100 metriem. Gludstobra medību šaujamierocis (bise) ir ierocis, kas piemērots medībām tikai no tuvas distances.

Pēdējos gados medībās izmanto arī garstobra vītņstobra medību šaujamieročus (karabīnes). Šā ieroča šāviena trajektorija ir ļoti tāla, un lodes trieciena spēks saglabājas līdz pat kilometram. Tādēļ šo ieroču iegādei un lietošanai ir pastiprinātas prasības.

"Vītņstobra ieroča eksāmenu drīkst likt tikai pēc tam, kad ir veiksmīgi nokārtots gludstobra ieroča eksāmens," skaidro J. Ozoliņš. "Te iemaņām jābūt vēl labākām, tādēļ arī prasības ir daudz stingrākas, un šo papildu eksāmenu kārto pavisam cita veida šautuvēs."

Latvijā kā medību ieročus aizliegts lietot vītņstobra īsstobra ieročus, piemēram, pistoles un revolverus. Protams, medībās nedrīkst izmantot arī automātiskos ieročus.

Ja Latvijā medī ārzemnieks

Ja Latvijā vēlas medīt persona ar citas valsts izsniegtu mednieku apliecību, tam jāsaņem speciāla VMD izsniegta atļauja ārvalstu medniekam. Lai atļauju saņemtu, nepieciešams tā vietējā mednieka vai mednieku kolektīva iesniegums, kurš ārzemnieku ir uzaicinājis.

"Tātad – uzaicinātāji uzņemas atbildību par ārvalstu mednieku, tajā skaitā arī par ārzemnieka iepazīstināšanu ar medību nosacījumiem Latvijā," teic J. Ozoliņš.

Arī ārvalstu medniekam jāiegādājas medību sezonas karte, kas, tāpat kā vietējiem medniekiem, maksā 10 latus. Toties valsts nodeva ārzemniekam ir daudzkārt lielāka. Ja viņš medī

  • visu sezonu, nodeva ir 70 lati,
  • 10 dienas, nodeva ir 25 lati,
  • vienu dienu, nodeva ir 10 lati.

VMD gadā izsniedz ap 1000 medību atļauju ārvalstu medniekiem.

Medību veidi

Pastāv individuālās medības un kolektīvās medības – medības ar dzinējiem. Individuālajās medībās var doties jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kuram ir medību platība un mednieka apliecība. Piemēram, zemes īpašnieks, kurš savu zemes īpašumu ir reģistrējis VMD kā medību iecirkni, var nodarboties ar individuālajām medībām. Šajās medībās parasti nepastāv iespēja medīt lielos dzīvniekus, kuri pārvietojas lielās teritorijās, piemēram, lielie pārnadži – aļņi, staltbrieži, stirnas, mežacūkas, jo tie apdzīvo daudzu īpašnieku zemi. Lai tos medītu, medību iecirknim jāsasniedz noteikta minimālā platība, vismazākā tā ir stirnām – 200 hektāru, bet aļņu medīšanai jau nepieciešami vismaz 2500 hektāri meža platības. Individuālais medību veids ir arī medības ar slazdiem, piemēram, bebru ķeršana.

"Latvijā pašlaik ir 20-25 tūkstoši mednieku un apmēram 1000 medību kolektīvu."

Otrs medību veids – kolektīvās medības ar dzinējiem. Šajās medībās obligāti jābūt medību vadītājam, kurš koordinē un atbild par visiem konkrēto medību medniekiem un dzinējiem.

Lai medībās ietu tikai par dzinēju, nav vajadzīga pat mednieka apliecība, vien mednieku piekrišana. Par dzinēju izglītošanu un instruēšanu ir atbildīgs medību vadītājs.

Lai kļūtu par medību vadītāju un saņemtu speciālu medību vadītāja apliecību, ir jāliek papildu eksāmens VMD. Medību vadītāja apliecības saņemšanai valsts nodeva par teorētiskā eksāmena kārtošanu ir 10 lati, jāmaksā arī valsts nodeva par apliecības saņemšanu - viens lats.

Mednieku kolektīvi – kā paipalu olas

"Mednieku kolektīvi ir brīvprātīgas mednieku apvienības, kas jāreģistrē Uzņēmumu reģistra Sabiedrisko organizāciju reģistrā. Katram medību klubam ir savi iekšējie noteikumi," stāsta J. Ozoliņš. "Latvijā pašlaik ir 20-25 tūkstoši mednieku un apmēram 1000 mednieku kolektīvu. Nelielu daļu kolektīvu apvieno mednieku asociācija. Joprojām vēl pastāv dažas mednieku biedrības, kādas tās bija padomju laikos, piemēram, Daugavpils mednieku biedrība, kas aptver visu kādreizējo Daugavpils rajonu. Šī biedrība arī apvieno sava rajona mednieku grupas."

Vienas vienojošas "jumta organizācijas" medniekiem nav. Asociācija apvieno tikai kādus 5% no visiem mednieku kolektīviem, arī apvienība "Medniekiem.lv" cenšas apvienot mednieku kolektīvus. Pašlaik ar tādu pašu mērķi veidojas Latvijas mednieku savienība.

Ko un kad ļauts medīt

No zīdītājdzīvniekiem visu gadu drīkst medīt lapsas un mežacūkas, arī Amerikas ūdeles un jenotsuņus. Medību laiku katrai sugai var izlasīt MK noteikumos Nr. 760 "Medību noteikumi", kas pieņemti 2003. gada 23. decembrī.

Pretēji sabiedrībā valdošajam uzskatam, ka putni netiek aizsargāti, ikkatram putnam ir noteikts saudzēšanas laiks, arī vārnām un žagatām. Arī tas viss ietverts medību noteikumos.

Nāvējošās nejaušības

Portālā "Medniekiem.lv" lasāms: "Četru mēnešu ilgās medību sezonas laikā Itālijā nogalināti 34 mednieki un viens sēņotājs, ziņo The Guardian. Visus medniekus netīšām nogalinājuši pašu draugi vai medību partneri. Arī sēņotāja nošaušana bijusi nejaušība. Vēl 74 cilvēki tikuši ievainoti; no tiem – 61 mednieks un 13 cilvēki, kas vienkārši pastaigājušies mežā. Turklāt statistika var kļūt vēl biedējošāka, jo medību sezona vēl nav noslēgusies." Vai medībām ir raksturīgi cilvēka upuri?

"Jāatceras, ka visur un vienmēr, kur izmanto šaujamieročus, ir iespējami upuri. Arī policijā un armijā," saka Medību daļas vadītājs. "Mednieki salīdzinājumā ar profesionālajiem dienestiem ir ieroču "svētdienas lietotāji" un, protams, ka prasmes apieties ar ieroci ir salīdzinoši mazas un ļoti nevienmērīgas."

"Arī zemes īpašnieks nedrīkst savā zemē medīt, kamēr to VMD nav deklarējis kā medību iecirkni."

Latvijā no 2 miljoniem iedzīvotāju mednieku ir 1 procents. Itālijā šis procents ir augstāks, ap 10% no gandrīz 59 miljoniem iedzīvotāju. Tātad absolūtos skaitļos cietušo skaits Itālijā, protams, ir lielāks nekā Latvijā. Latvijā laimīgā kārtā pēdējos gados nav cietis neviens "nemednieks".

J. Ozoliņš stāsta, ka kļūmes pārsvarā gadās ļoti paviršu un muļķīgu pārkāpumu rezultātā. Piemēram, medības beidzot, laikus nav izlādēts ierocis un, kāpjot pāri kritušam kokam, notiek šāviens. Vai, izjaucot ieroci, tiek aizmirsts, ka tas pielādēts, un – sašauj mašīnā sēdošo medību biedru. Gadās pat, ka medību suns ar ķepu nospiež neizlādēta ieroča mēlīti...

Kas jāzina zemes īpašniekam

Tikmēr, kamēr zemes īpašnieks nav devis atļauju viņam piederošajā teritorijā medīt, tajā neviens šaudīties vai slazdus izlikt nedrīkst. Savukārt arī pats zemes īpašnieks, ja ir mednieks, nedrīkst tajā medīt, kamēr savu zemi nav deklarējis VMD kā medību iecirkni. Tas ir pamatnosacījums – medību iecirkņa deklarēšana un medīšanas atļauja.

"Deklarējot savu īpašumu kā medību iecirkni, ir jāuzraksta iesniegums VMD par vēlēšanos savu zemi apsaimniekot kā medību iecirkni. Protams, īpašumtiesības jāapliecina ar dokumentu – zemesgrāmatas, zemes robežu plāna – kopijām. Šos datus VMD ievada vienotajā datubāzē, lai medību inspektori zina, kur atļauts medīt," skaidro J. Ozoliņš. "Privātajā medību iecirknī drīkst medīt pats īpašnieks un tas mednieks, kuram īpašnieks ir devis atļauju."

Tomēr zemes īpašniekam jāzina, ka, nododot medību tiesības citam, pats zemes īpašnieks uz nolīgto laiku savas medību tiesības zaudē. Ja viņš vēlas daļu tiesību sev paturēt, piemēram, medīt zaķus vai bebrus, tas ir jāparedz līgumā.

Ja zemes īpašums vien pāris hektāru

VMD deklarētais medību iecirknis var būt arī pāris hektāru liels – ja tik liels ir zemes īpašums. Tomēr Latvijā vairāku sugu dzīvniekiem ir noteikts minimālais medību iecirkņa lielums, kurā tos atļauts medīt. Piemēram, mežacūkām medību iecirknis ir 1000 hektāru. Toties vairākos tūkstošos hektāru mērāms medību iecirknis aļņiem un staltbriežiem.

Tik lielu zemes īpašumu vienam īpašniekam Latvijā ir ļoti maz. Tas nozīmē, ka mazajiem zemes īpašniekiem ir jāvienojas ar kādu medību kolektīvu, kam īpašumam piegulošajās teritorijās jau ir medīšanas tiesības, lai šis medību kolektīvs pasargātu īpašumu no, piemēram, mežacūkām.

"Ja dzīvniekos nebūs baiļu no cilvēka, tad grūti prognozējams, kā cilvēks ar dzīvniekiem sadzīvos."

"Jāpiebilst, ka mežacūka ir limitētais medījamais dzīvnieks un katra dzīvnieka nomedīšanai nepieciešama atsevišķa atļauja. Šīs atļaujas saņem medību kolektīvi, ne zemes īpašnieki," uzsver J. Ozoliņš.

Ar lapsu uz parka sola

Visdažādāko iemeslu dēļ piektajā daļā Latvijas platības medības nenotiek. Nemedī pārsvarā tajā zemē, kuras īpašniekam par medībām nav intereses, un zvēri šajās vietās mēdz slēpties. Aizliegts medīt arī apdzīvotās vietās – pilsētās, ciemos un, protams, kapos.

"Man šķiet, ka nākotnē mēs sadzīvosim ar lapsām un bebriem pilsētās, no tiem nebaidoties. To rāda arī pasaules prakse," pārdomas dalās J. Ozoliņš. "Bet – kāpēc cilvēks vispār medī? Manuprāt, ir divi iemesli. Pirmais – daļā cilvēces saglabājies mednieka instinkts. Otrs – ja cilvēks nemedīs, zvēri zaudēs bailes no cilvēka. Ja baiļu nebūs, tad ir grūti prognozējams, kā mēs ar dzīvniekiem sadzīvosim. Tāpēc varbūt labāk, ka mednieki ir nekā viņu nav."

Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU