Topošie Medību noteikumi sakārtos medību tiesību apriti

Plānots atļaut medīt Latvijai neraksturīgas sugas

Klimatisko un citu faktoru ietekmē Latvijā arvien biežāk tiek novērotas mūsu ģeogrāfiskajam novietojumam neraksturīgas dzīvnieku un augu sugas. Var priecāties par bioloģiskās daudzveidības palielināšanos, bet tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst, ka jaunu sugu parādīšanās var radīt draudus jau esošajām.

Medību noteikumu projekts paredz papildināt medījamo dzīvnieku sugu sarakstu, tajā iekļaujot Latvijas faunai neraksturīgās un invazīvās sugas. Tās ir jau šobrīd medīt atļautās Amerikas ūdeles un jenotsuņi, sarakstu plānots papildināt ar dambriežiem, mufloniem, Sika briežiem, jenotiem, zeltainajiem šakāļiem un nutrijām. Šos dzīvniekus varēs medīt visu cauru gadu.

Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas vecākais referents Jānis Bārs skaidro: "Jebkura jauna suga ietekmē esošās un attiecīgi arī ekoloģisko stabilitāti. Vienmēr pastāv risks iegūt vienu sugu, bet zaudēt desmit. Papildus tam jaunas sugas nes sevī citus riskus, piemēram, reizē ar jenotsuņiem ieguvām ērces – Laima slimību un encefalītu."

Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Valters Lūsis norāda, kādu kaitējumu nodara šo sugu pārstāvji: "Amerikas ūdeles, kuras dabā nokļuvušas, izbēgot no zvēraudzētavām, kaitē ūdensputniem, postot to ligzdošanas vietas, savukārt jenotsuņi apēd uz zemes ligzdojošo putnu perējumus, tie ietekmē arī citus zīdītājus, piemēram, zaķu populāciju."

Par Latvijas dabai neraksturīgo dzīvnieku nokļūšanu mežos turpina V.Lūsis. Dambrieži, mufloni, Sika brieži mežos nonākuši pēc izbēgšanas no iežogotām teritorijām. Šie dzīvnieki ir ļoti līdzīgi un grūti atšķirami no mežos mītošajām sugām, un medību laikā var gadīties, ka tiek medīts staltbriedis, bet pēc tam konstatēts, ka nošauts ir Sika briedis. Savukārt šāda situācija medniekam var radīt lielas nepatikšanas no likuma viedokļa, jo ir nošauts nemedījams dzīvnieks. Lai izskaustu šādas situācijas, šie dzīvnieki iekļauti Latvijas faunai neraksturīgo un invazīvo sugu sarakstā.

"Jebkura jauna suga ietekmē ekoloģisko stabilitāti."

V.Lūsis norāda, ka jenoti pagaidām Latvijā nav manīti, tie ir novēroti netālu esošajā Vācijā un Polijā. Tomēr nevar izslēgt varbūtību, ka tuvākajos gados jenoti varētu nonākt līdz Latvijai, tāpēc medījamo sugu sarakstā iekļauti profilaktiskos nolūkos.

Gada sākumā sabiedrību saviļņoja ziņa par Jelgavas pusē nomedīto zeltaino šakāli. VMD Medību daļas vadītājs norāda, ka apstiprinājuma tam pagaidām neesot, jo dzīvniekam vēl nav veikta DNS analīze. Tomēr ir aizdomas, ka Latvijā varētu būt šo dzīvnieku mikropopulācija. Zeltaino šakāļu klātesamība nelabvēlīgi ietekmētu vilku un lapsu populācijas, iespējama zeltaino šakāļu krustošanās ar vilkiem un klaiņojošiem suņiem. Arī zeltainie šakāļi iekļauti medījamo sugu sarakstā profilaktiskos nolūkos, lai neveidotos situācija, ka tiek medīts vilks, bet tiek nošauts pēc ārējām pazīmēm medījamam dzīvniekam līdzīgs nemedījams dzīvnieks.

Nelimitēto medījamo dzīvnieku sarakstā plānots atjaunot mērkaziņas un iekļaut jūraskraukļus.

Noteikumu projekts paredz mainīt vairākām sugām medību termiņus atbilstoši sugas fizioloģiskajai un faktiskajai situācijai. Piemēram, spēkā esošie Medību noteikumi bebrus atļauj medīt no 1.augusta līdz 30.aprīlim, savukārt Medību noteikumu projekts paredz, ka bebrus būs atļauts medīt no 15.jūlija līdz 15.aprīlim.

Medību noteikumi risinās lauksaimniekiem aktuālas problēmas

Medību noteikumu projektā iestrādāts punkts, kas paredz – zīdītāju medīšana ārpus noteiktajiem medību termiņiem pieļaujama gadījumos, kad tas nepieciešams postījumu novēršanas nolūkā, kā arī sabiedrības drošības un interešu aizsardzības nolūkā.

Lauksaimniekiem lielus postījumus, piemēram, nodara bebri. To veidotie dambji aizsprosto ūdens krātuves, tādējādi appludinot laukus. Saskaņā ar topošajiem Medību noteikumiem bebrus šādās situācijās varēs medīt arī ārpus noteiktā medību termiņa, bet tikai faktiskajās postījumu vietās.

Atvieglos medniekiem praktiskās darbības

Medību noteikumu projekts paredz vairākus jauninājumus, kuri medniekiem atvieglos gatavošanos medībām un praktiskās darbības mežā. Būtiskākās iecerētās izmaiņas attiecībā uz medību pieteikšanu un pašu norisi komentē ZM vecākais referents J.Bārs: "Medības turpmāk nebūs jāpiesaka Valsts meža dienestā, bet gan medību tiesību lietotāja noteiktai atbildīgajai personai, kura medību laikā ir atbildīga par mednieku atrašanās vietas koordinēšanu medību iecirknī. Medību tiesību lietotājs Valsts meža dienesta uzraugošajā struktūrvienībā iesniegs informāciju par atbildīgo personu, kura medību laikā koordinēs mednieku atrašanās vietu medību iecirknī, — tās vārdu, uzvārdu, adresi un tālruņa numuru. Pēc kontrolējošo institūciju pieprasījuma atbildīgā persona sniegs informāciju par medībām attiecīgajā medību iecirknī."

Saskaņā ar Medību likumu medību tiesības pieder zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Medīšanas tiesības var izmantot viņš pats vai nodot citai personai. Jaunajos noteikumos paredzēts, ka zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, medību tiesības nododot citai personai, būs jāslēdz rakstveida līgums. Līguma slēgšanas minimālajam termiņam būs jābūt vismaz vienam gadam. Noslēgto līgumu būs jāreģistrē Valsts meža dienestā.

Vēl tiek plānots atteikties no individuālo medību pārskata, ja vien medībās netiks izmantoti ierobežotas izmantošanas rīki, palīglīdzekļi vai ierīces, kā arī nenotiks ieroča nodošana lietošanā citai personai.

"Medniekiem neērtības rada medību atļaujas papīra formātā."

Šobrīd medniekiem neērtības rada medību atļaujas papīra formātā, kuras var sabojāt sals un nokrišņi, vai vienkārši nerakstošas pildspalvas dēļ medību karstumā var nebūt iespēja atļauju aizpildīt. Tās vietā plānota nomedītā dzīvnieka marķēšana ar īpašu Valsts meža dienesta izsniegtu marķieri, kurā būs attiecīgās medību atļaujas numurs. Medniekam marķieris (plastmasas savilcēja lenta) redzamā veidā būs jānostiprina nomedītā dzīvnieka liemenī. Marķieri nebūs iespējams noņemt, to nesabojājot.

Latvijas Mednieku asociācijas izpilddirektors Haralds Barviks atzīmē, ka marķieris pierādīs legālu nomedīšanu un novērsīs iespēju medniekiem kļūt par likumpārkāpējiem, kad, piemēram, nosalušo roku vai nozaudētās pildspalvas dēļ uz vietas nav iespējams aizpildīt medību atļauju. Paredzētā kārtība būs ērtāka ne tikai medniekiem, bet arī samazinās Valsts meža dienesta struktūrvienību administratīvo slogu atļauju sagatavošanā.

Noteikumu projekts paredz, ka medībās izmantojamajiem šķirnes medību suņiem medību laikā obligāti būs jābūt apzīmētiem ar spilgtas krāsas elementu vismaz divu centimetru platumā. Šāds punkts ietverts, lai medību suņi būtu labāk pamanāmi, atpazīstami un samazinātos to ievainošanas risks.

Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 16.pants paredz, ka medībās atļauts izmantot lielas enerģijas pneimatiskos ieročus. Šobrīd medības reglamentējošajos normatīvajos aktos nav attiecīga tiesiskā regulējuma, kas garantētu medībās iesaistīto personu drošību un dzīvnieku aizsardzības principu ievērošanu medībās ar šiem ieročiem. Tāpēc topošajos Medību noteikumos paredzēts uz šiem ieročiem attiecināt pilnvērtīga šaujamieroča lietošanas drošības prasības. Noteikumu projektā noteiktas arī sugas, kuru medībās drīkstēs izmantot lielas enerģijas pneimatiskos ieročus.

"Marķieri novērsīs iespēju medniekiem kļūt par likumpārkāpējiem."

Medības ierobežojošās normas plānots papildināt ar tiesībām Valsts meža dienestam pieņemt lēmumu par medību organizēšanas ierobežošanu un tiesībām saīsināt vai pagarināt medību termiņus atbilstoši attiecīgās sugas dzīvnieku populācijas stāvoklim, meteoroloģiskajiem apstākļiem un gadalaiku maiņai. Noteikumu projektā paredzēts, ka turpmāk VMD nedos atļauju ievainotu dzīvnieku izsekošanai ārpus medību iecirkņa.

Medību noteikumu projektā iekļauts tiesiskais regulējums medību trofeju apritei un izvešanai no valsts. Tas noteiks – no Latvijas medību trofejas izved saskaņā ar normatīvajiem aktiem par savvaļas dzīvnieku tirdzniecību un par dzīvnieku blakus izcelsmes produktiem, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam.

Mednieku pārstāvis H.Barviks norāda, ka pašreizējā noteikumu projekta versija ir darba grupas kompromisa variants un ir nonākts pie kopsaucēja, kas apmierina iesaistītās puses. H.Barviks piezīmē: ja Medību noteikumi tiks apstiprināti pašreizējā variantā, tad no mednieku pozīcijām tas ir optimāls variants šī brīža situācijai.

Noteikumu projekts vēl tiks skatīts Ministru kabinetā.