Bebrs – vai vēlams Rīgas kanāla iemītnieks?

Kas ir bebrs un no kā tas pārtiek?

Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš skaidro, ka bebri ir izteikti nometnieki, kuriem ir spēcīga saite ar reiz aizņemto teritoriju. Bebri ziemas guļā nedodas un ir aktīvi visu gadu, taču īpaši rosīgi kļūst pavasarī. Aprīlī vai maijā dzimst bebru mazuļi, kas kopā ar vecākiem nodzīvos vēl pāris gadus.

Mazuļu dzimšanas laiks ietekmē periodu, kad dzīvniekus aizliegts medīt. Atbilstoši MK noteikumu Nr.113 "Medību noteikumi" 3.punktam bebrs uzskatāms par medījamu dzīvnieku ar medību termiņu no 1.augusta līdz 30.aprīlim.

Valsts mežu dienesta Medību daļas vadītāja vietnieks un bebru speciālists Jānis Ozoliņš apgāž mītu par to, ka Rīgas kanālā varētu dzīvot vairāk nekā divas bebru ģimenes. Viena ģimene var apdzīvot līdz pat trīs kilometriem garu krastu posmu un tajā var būt vairāk nekā desmit indivīdu no dažādām paaudzēm.

"Lai mehāniski aizsargātu kanālmalas stādījumus no bebru ietekmes, jau ir uzstādītas 42 sētiņas dažāda izmēra kokiem."

Barību dzīvnieks parasti meklē 20 m attālumā no ūdens malas, reti kad aizejot tālāk par 100 metriem. Lai iegūtu barību, bebri pārsvarā grauž koku mizu un tievos zariņus ar pumpuriem. Nepareizs ir uzskats par to, ka bebrs grauž, lai diltu tā zobi. Ja ir pieejama tikai mīksta barība, zobus dzīvnieki spēj nodeldēt, trinot citu pret citu. 

Tiesa, cita situācija ir rudenī, kad bebrs, kā skaidro zoologs Ingmārs Līdaka, sāk gatavot zaru krājumus ziemai. Šajā laikā dzīvnieks var nograuzt pat prāvus kokus un nodarīt nevēlamu postījumu pilsētas zaļajām teritorijām.

Bebru radīto problēmu risinājumi

A.Kļaviņš neslēpj, ka laika gaitā Rīgas dome ir izvērtējusi dažādus bebru problēmas risinājuma variantus – gan bebru izķeršanu, gan bebru saglabāšanu. Tomēr, ņemot vērā bebru dzīvesveida specifiku, tika izlemts, ka pilsētas kanāls bebriem ir pievilcīgs kā dzīvesvieta, bebru izķeršana dotu īslaicīgu rezultātu un izķerto dzīvnieku vietā pilsētā ienāktu citi indivīdi.

A.Kļaviņš uzsver: sabiedrībai būtu jāsaprot, ka pavisam noslēgt bebru iekļūšanu pilsētā tehniski nav iespējams. Arī slazdu izmantošana bebru izķeršanai pilsētas teritorijā negarantētu izvairīšanos no dažādiem potenciāli bīstamiem negadījumiem, un, ņemot vērā to, ka kanālmala ir iecienīta rīdzinieku un pilsētas viesu pastaigas vieta, radītu virkni morāli ētiskas dabas jautājumu.

"Bebri rok alas, tie var parakties zem kokiem un apgrauzt to saknes, arī alas ar laiku iebruks. Tas nozīmē, ka vajadzēs līdzināt kanāla krastus."

RD pārstāvis arī norāda: lai pieņemtu atbilstošāko modeli bebru problēmas risinājumam, 2010.gadā tika organizēts konkurss par labāko ideju bebru problēmas atrisināšanai. Tolaik konkursa priekšlikumu vērtēšanas komisijā piedalījās pašvaldības pārstāvji, kanālmalas apsaimniekotāji, kā arī Valsts mežu dienesta pārstāvis.

Vērtējot iesniegtos priekšlikumus, kā galvenais kritērijs tika izvirzīta idejas piemērotība realizēšanai konkrētajā vietā un situācijā – kanālā Rīgas pilsētas centrā, ņemot vērā visus no tā izrietošos apstākļus. Konkursa rezultātā par labākajiem tika atzīti ierosinājumi, kas paredzēja kompleksu pieeju – mehāniski pasargāt kanālmalas stādījumus ar barjerām, kā arī piebarot bebrus mākslīgi.

Lai mehāniski aizsargātu kanālmalas stādījumus no bebru ietekmes, jau 2010.gadā tika uzsākta barjeru – metāla sētiņu – uzstādīšana kanālmalas kokiem. Šobrīd ir ierīkotas 42 sētiņas.

Arī šogad Rīgas dome turpinās aizsākto rīcības modeli, kas nozīmē, ka arī 2013.gada vasaras un rudens sezonā ir paredzēta pilsētas kanālā mītošo bebru piebarošana un uzraudzība un šim mērķim ir atvēlēti vairāk nekā 2000 latu.

I.Līdaka uzskata, ka līdzšinējā Rīgas domes darbība bijusi adekvāta, taču ne pilnībā precīza. Zoologs uzteic koku nožogojumus, taču piebilst, ka bebru piebarošanai jābūt rūpīgi pārdomātai, īpašu uzmanību pievēršot tam, kāds ir gadalaiks; cik, kur un kādu barību izvietot. Jo, tiklīdz bebrs pie barības netiks, tā cietīs vai nu apkārt augošie koki, vai arī parka koka soliņi.

Būt vai nebūt savvaļas zvēriem pilsētā?

Kamēr Rīgas dome ir samierinājusies ar bebru klātbūtni Rīgā, Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas vides inspektors un zoologs Vilnis Skuja pauž viedokli, ka situācija ir atrisināta tikai uz neilgu laiku. Viņš domā, ka ir jāalgo speciālisti, lai bebrus no kanāla pilnībā izķertu, un to atgriešanos pilsētvidē pēc tam pieļaut nedrīkst.

Bebrs raksturojams kā ļoti destruktīvs dzīvnieks, kura darbībai ir kumulatīvs raksturs, tātad - bojājumu apjoms sakrājas pakāpeniski. Līdztekus nograuztajiem kokiem ir jāpievērš uzmanība arī citiem dzīvnieku darbošanās blakusefektiem. Bebri rok alas, tie var parakties zem kokiem un apgrauzt to saknes, alas ar laiku iebruks, un tas nozīmē, ka vajadzēs līdzināt kanāla krastus. Lai cik pozitīvi arī attiektos pret dzīvniekiem, bebriem tomēr būtu jādzīvo ārpus pilsētas.

"Ja bebru padarītu par atraktīvu un unikālu mūsu galvaspilsētas tēla sastāvdaļu, tad ļaudis ne tikai pierastu pie to klātbūtnes, bet arī ar to lepotos."

Savukārt J.Ozoliņš uzsver: kamēr dzīves vietu dzīvnieki izvēlas paši, tikmēr cilvēkam jābūt tam, kas izvērtē konkrētās situācijas un izlemj – cīnīties vai ne. Valsts mežu dienesta speciālists aicina pilsētniekus samierināties ar domu, ka pilsētvidē nāksies pieņemt aizvien jaunas un jaunas savvaļas sugas, tikai pašlaik netiek veikts pietiekams darbs, lai iedzīvotājus izglītotu par bebriem un to nozīmi dabā, kā arī par pilsētvides piemērotību savvaļas sugām, kas citur pasaulē tiek augstu vērtēta.

Zoologs I.Līdaka uzskata: ja bebru padarītu par atraktīvu un unikālu galvaspilsētas tēla sastāvdaļu – un tas nav grūti izdarāms –, tad ļaudis ne tikai pierastu pie tā klātbūtnes, bet arī ar to lepotos.

Milzu uzmanību varētu piesaistīt, piemēram, tiešraides kameru uzstādīšana pie barotavām ar translāciju internetā Rīgas pilsētas mājaslapā, jo nav šaubu, ka bebru vakariņu "galda klāšanu" un mielastu vēlētos noskatīties ne tikai Rīgā un Latvijā.

Arī A.Kļaviņš ir pārliecināts, ka pilsētas viesi un liela daļa rīdzinieku bebru dzīvi pilsētas centrā labprāt vēro arī klātienē.

Bebru situācija, tāpat kā citas vides problēmas, līdz galam droši vien nekad nebūs nokārtota, pauž J.Ozoliņš. Šādi jautājumi no cilvēka prasa ikdienas rūpes un arvien jaunus risinājumus, jo spēja pielāgoties un mainīties ir dzīvās dabas, tostarp cilvēka, pamatpazīme un lielākā vērtība.