Savvaļas dzīvnieku postījumi – miljonos latu

Lai risinātu samilzušo problēmu – savvaļas dzīvnieku postījumus lauksaimniecības zemē, kas ik gadu pieaug, to ierobežošanu un kompensācijas kārtību – konferencē piedalījās lauksaimnieki un meža īpašnieki, Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas, Latvijas vides aizsardzības fonda, Valsts vides dienesta, Valsts meža dienesta, Lauku atbalsta dienesta, pašvaldību pārstāvji un arī mednieki.

Sējumi –- cilvēkam, ne zvēram

Mežsaimniekiem un lauksaimniekiem lielas raizes dara bebru skaita vairošanās, kas pēdējos gados notiek teju ģeometriskā progresijā. Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis skaidroja, ka bebru skaits nu jau sasniedzis 150 tūkstošus un tuvojas maksimālajai vides ietilpībai*. Nomedīta gan tiek tikai puse no medījamo dzīvnieku limita – ap 20 tūkstošiem gadā. Ar to nepietiek, lai bebru daudzumu ierobežotu. Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētaja vietniece Maira Dzelzkalēja uzsvēra: „Bebri valsts meliorācijas sistēmām un mežam patlaban nodara kaitējumu miljoniem latu vērtībā. Tā vietā, lai ciestu postījumus daudzu miljonu vērtībā, vajadzētu, negaidot ne brīdi, ieguldīt salīdzinoši nelielu summu, lai radītu motivāciju medniekiem bebrus ķert. Kavēties nedrīkst.”

„Ir mainījušies zvēri un viņu uzvedība, bet visvairāk mainījies ir pats cilvēks,” teica zemnieku saimniecības „Sporas” saimnieks Agris Vikmanis no Naukšēnu pagasta. Zemnieki sūdzas par stirnu baru noēstiem rapšu sējumiem un mežacūku nodarījumiem labības laukos, kartupeļos un kukurūzā. „Stirnas nāk baros pa 30 – 40. Viņas izēd rapšiem pašu vidu, un tur nekas nopietns vairs neaug. Bet mežacūkām kukurūza ir gluži kā kaķim baldriāns. Viņām kukurūza garšo tā, ka cūku baru apturēt nevar pilnīgi nekas, viņas nebaidās!” novērojumos dalījās arī Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Taču lauksaimnieki produkciju ražo realizācijai cilvēkam, nevis izbarošanai savvaļas zvēriem, un mūslaikos lauksaimnieciskā ražošana maksā dārgi.

"Bebru skaits Latvijā jau sasniedzis 150 tūkstošus un tuvojas maksimālajai vides ietilpībai."

Arī nemedījamo dzīvnieku un putnu, piemēram, dzērvju, gulbju un zosu bari, var radīt ievērojumus postījumus. Šādos gadījumos zemnieki var pieteikties kompensācijai, kas nav nemaz tik sarežģīti, taču praksē šādu gadījumu neesot daudz, stāstīja Jānis Rudzītis no Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas.

Kūtrumu pie malas!

Neskatoties uz vairākām mutiskām sūdzībām, zemnieku iesniegumu par postījumiem tiešām nav daudz, liecina Valsts meža dienesta informācija. Zemnieku saeimas direktore Rita Sīle uzsver: „Tas skaidrojams ar informācijas trūkumu, kūtrumu un neticību, ka iespējams saņemt kompensāciju vai panākt citu risinājumu. Lauksaimniekiem jāmaina attieksme. Zemniekiem jāraksta iesniegumi Valsts meža dienestam par postījumiem, tikai tā varam radīt skaidru izpratni meža dzīvnieku postījumu milzu apmēriem un dot pamatojumu dzīvnieku skaita samazināšanai.”

Siguldas novada zemnieki veikuši aptauju, kurā piedalījušies 734 lauksaimnieki, par savvaļas dzīvnieku nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniecībā. Vairums zemnieku uzskata, ka vislabāk postījumus ierobežot, medniekiem limitu ietvaros dzīvniekus intensīvi nomedījot. Zemnieku saimniecības „Vecpakaišu” saimnieks Mārtiņš Laiva no Siguldas novada smej par zemniekiem atļautajiem aizsardzības pasākumiem – žogiem, skaņas lielgabaliem un smaržu repelentiem: „Iedomājieties – Siguldas saimniecības katra pie saviem laukiem saliks skaņas lielgabalus. Tad jau Siguldā būs kā karalaukā!”

"Nepieciešams noteikt savvaļas dzīvnieku skaita kritisko apmēru un valsts atbildību gadījumos, kad dzīvnieki pārlieku savairojušies."

Vairāki konferences dalībnieki uzsvēra dažādu iesaistīto cilvēku – lauksaimnieku un mežsaimnieku, mednieku un „zaļo” – atšķirīgo skatījumu uz savvaļas dzīvnieku medīšanu un postījumu ierobežošanu. Sākot no „zaļo” pārmetumiem lauksaimniekiem un medniekiem par vēlmi nogalināt, beidzot ar zemnieku teikto, ka mežacūka uz lauksaimnieka zemes ir noziegums. „Mēs negribam izmedīt dzīvniekus. Mēs neesam pret meža zvēriem. Taču mēs vairs nevaram atļauties barot zvēru barus ar savu produkciju, kuras ražošana vairs nemaksā lēti,” tā Mārtiņš Laiva.

Priekšlikumi ir, nepieciešama arī cieņa

Vairākkārt konferencē izskanēja aicinājums problēmas vispirms risināt vietējā līmenī – sarunās starp zemes apsaimniekotājiem un vietējo mednieku kolektīvu. Tomēr zemnieki ar medniekiem pie viena galda pagaidām sēdušies reti un vēl retāk konstruktīvā sadarbības gaisotnē. Iespēju atrisināt problēmas sarunās ar medniekiem saimnieki visvairāk apšauba gadījumos, kad medībās brauc viesmednieki no Ventspils vai Rīgas, izbraukājot laukus, bez cieņas pret vietējo lauksaimnieku darbu. „Ja mednieki taisa medības komerciālos nolūkos, to interesēs ir medījamo dzīvnieku skaita palielināšana un piebarošana, arī uz zemnieku rēķina, nevis ierobežošana un postījumu kontrole. Nešauj sivēnmātes un kuiļus, tikai sivēnus, un šādi cūkas vairojas lielā ātrumā,” zemnieku sašutumu skaidro Juris Lazdiņš.

Konferences gaitā pārrunāti vairāki iespējamie risinājumi, kas tiks virzīti kā priekšlikumi normatīvo aktu pilnveidošanai Zemkopības un Vides ministrijā. Nepieciešams noteikt savvaļas dzīvnieku skaita kritisko apmēru un valsts atbildību gadījumos, kad dzīvnieki pārlieku savairojušies, kā arī ieviest ierobežošanas pasākumus. Izskanēja priekšlikums motivēt bebru apkarošanu, piemēram, ieviešot finansiālu kompensāciju par nomedītajiem bebriem. Tika pārrunāta iespēja pilnveidot medību licenču sistēmu, daļu no tām paredzot meža zvēru postījumu ierobežošanai. Nepieciešams vienkāršot postījumu apsekošanu lauku teritorijās, pilnveidot zaudējumu aprēķina metodiku un iespējas nodot medību tiesības zemes lietotājam, kā arī pārskatīt minimālo medību platību, postījumu gadījumā nosakot mazāku medību iecirkņu veidošanu lauksaimnieciski apstrādātajā teritorijā.

"Jāpilnveido zaudējumu aprēķina metodika un medību tiesības jānodod zemes lietotājam, kā arī jāpārskata minimālā medību platība. "

Konference notika Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētā projekta „Zemes apsaimniekotāju un savvaļas dzīvnieku līdzāspastāvēšana” noslēgumā. Projekta laikā Zemnieku saeima rīkoja informatīvo semināru ciklu lauksaimniekiem visā Latvijā, uzklausot zemnieku sūdzības un priekšlikumus par savvaļas dzīvnieku postījumiem un sniedzot informāciju par normatīvo aktu nosacījumiem.