SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
speciāli LV portālam
17. septembrī, 2014
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Veselība
1
1

Pašpatēriņam paredzēto cūkgaļu kontrolēs stingrāk

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Īpaši liels risks saslimt ar trihinelozi, lietojot uzturā laboratoriski nepārbaudītu cūku gaļu, ir vasaras periodā, kad ir grilēšanas sezona un gaļa nereti netiek kārtīgi izcepta. Mājās nokautai cūkai analīzes veic tikai retais.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Drīzumā personai, kas savā saimniecībā pašpatēriņam audzē cūkas, lai tās lietotu savas ģimenes un tuvinieku uzturā, būs noteikta atbildība par obligātu analīžu veikšanu trihinelozes noteikšanai šo cūku gaļā. Ministru kabinets ir sagatavojis grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, tādējādi paredzot novērst vairākas problēmas pārtikas aprites uzraudzībā. Plašāk par iecerēto prasību lasiet LV portāla rakstā.
īsumā
  • Likumā tiks definēta "pārtika patēriņam savā uzturā".
  • Pašpatēriņam paredzētajai cūkgaļai būs jāveic analīzes trihinelozes ierosinātāja noteikšanai.
  • Gaļu uzturā drīkstēs lietot tikai pēc analīžu rezultātu saņemšanas.
  • Mājas apstākļos audzētu cūkgaļu būs atļauts nodot savas ģimenes locekļiem un personām, ar kurām tiek dalīta saimniecība.
  • Mājas apstākļos kautu cūku gaļu tirgot nedrīkstēs arī turpmāk.

Lietojot uzturā mājas apstākļos nokautu cūku vai nomedītu mežacūku gaļu, kurai nav veiktas pārbaudes uz trihinellu klātbūtni, pastāv risks inficēties ar trihinelozi. Nonākot cilvēka organismā, trihinellu kāpuri savairojas un ar asinīm izplatās pa visu ķermeni. Tie apmetas muskuļu šķiedrās, kur iekapsulējas, saglabājot dzīvotspēju līdz 25 gadiem, reizēm pat visu cilvēka mūžu. Smagākos gadījumos un laikus neārstēta, trihineloze bojā sirdi, asinsvadus, nieres un nervu sistēmu, slimība var izraisīt pat nāvi.

Slimību un profilakses centra dati liecina, ka ar trihinelozi 2012.–2013.gadā saslimuši 56 cilvēki. Kopējais saslimušo skaits varētu būt lielāks, jo ne visos gadījumos cilvēki vēršas pie ārsta, turklāt vairāki šīs slimības simptomi ir raksturīgi arī citām slimībām, piemēram, gripai, un ārsts var uzstādīt nepareizu diagnozi.

"Ar trihinelozi 2012.–2013.gadā saslimuši 56 cilvēki."

Pārtikas aprites uzraudzības likumā tiks iestrādāta norma, kas noteiks – persona, kura audzē vai medī pret trihinellu uzņēmīgus dzīvniekus, kuru gaļu patērē savā uzturā, nodrošina tās uzskaiti un izsekojamību un gaļu lieto uzturā tikai pēc tās laboratoriskas izmeklēšanas trihinelozes ierosinātāja noteikšanai. Kā arī personai būs jānodrošina, lai pārtika patēriņam savā uzturā atbilstu nekaitīguma prasībām saskaņā ar normatīvajiem aktiem pārtikas aprites jomā.

Šobrīd normatīvajos aktos nav definēts termins "pārtika patēriņam savā uzturā", tādēļ to iecerēts izdarīt, tādējādi izvairoties no iespējamām interpretācijām. Ar terminu "pārtika patēriņam savā uzturā" tiks saprasta pārtika, ko persona iegūst un audzē savā saimniecībā, lai lietotu savā uzturā, kā arī nodotu savas ģimenes locekļiem un personām, ar kurām tiek dalīta saimniecība.

Cer mazināt cūkgaļas "pelēko tirgu"

Ne viens vien cūkgaļas ēdienu cienītājs apgalvos, ka no piemājas saimniecībā audzēta rukša gaļas pagatavotas kotletes vai karbonādes ir gardākas nekā no veikalā vai tirgū pirktās gaļas. Tomēr ir jāatceras, ka, iegādājoties cūkgaļu nezināmā vietā no nezināmiem pārdevējiem, tiek riskēts ar veselību un pat dzīvību. Šādai cūkgaļai nav veiktas analīzes, un nav garantijas, ka tajā nav trihinelozes ierosinātāju kāpuri.

Turklāt cūku īpašnieki, kas audzē dzīvniekus pašpatēriņam un tos kauj mājas apstākļos, saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nedrīkst šo gaļu tirgot vai dot to lietošanai citiem patērētājiem. Mājas apstākļos kautu cūku gaļu tirgot nedrīkstēs arī turpmāk, bet būs atļauts to nodot savas ģimenes locekļiem un personām, ar kurām tiek dalīta saimniecība.

Ar grozījumiem likumā līdztekus plānots arī mazināt cūkgaļas "pelēko tirgu", paredzot gaļas uzskaiti un izsekojamību. Zemkopības ministrijas (ZM) sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte atzīmē: "Lielais pašpatēriņam nokauto dzīvnieku skaits rada pamatotas šaubas par to, ka visi nokautie dzīvnieki tiešām tiek izlietoti savam uzturam. Gaļas izsekojamībai, ja analīzes uzrāda trihinellu klātbūtni gaļā, ir ļoti liela nozīme, lai laikus sāktu to cilvēku ārstēšanu, kuri lietojuši konkrētā dzīvnieka gaļu."

Pārbaudes nemaksā dārgi

Iecerētā prasība cūku īpašniekiem radīs papildu izmaksas, kuras veidos gan maksa par parauga izmeklēšanu, gan resursi, kas iztērēti parauga nogādāšanai līdz tā pieņemšanas vietai. Tomēr maksa par analīžu veikšanu nav tik liela, lai būtu vērts riskēt un lietot uzturā nepārbaudītu cūkgaļu.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijā viena parauga izmeklējuma cena trihinellu noteikšanai gaļā ir 13,89 EUR, viena kopparauga no divām līdz piecdesmit mājas cūkām izmeklējuma cena ir 15,77 EUR. Maksimālais parauga testēšanas laiks ir divas darbdienas.

"Gaļas izsekojamībai ir ļoti liela nozīme, lai laikus uzsāktu ar trihinelozi saslimušo cilvēku ārstēšanu."

Arī šobrīd ikviens cūku īpašnieks pašpatēriņam paredzētā dzīvnieka gaļai var veikt analīzes. Tomēr šāda iespēja tiek izmantota ļoti reti. Zinātniskajā institūtā "BIOR" norāda, ka šobrīd nav precīzas statistikas par iesniegtajiem paraugiem pašpatēriņam domātajai cūkgaļai, tomēr gadā tiekot iesniegts ne vairāk par 10 paraugiem. Daudz biežāk tiekot pārbaudīta pašpatēriņam paredzētā meža cūku gaļa. "BIOR" pārstāve Dr. biol. Gunita Deksne komentē: "2013.gadā izmeklējumi veikti 2284 meža cūku gaļas paraugiem un 23 gadījumos tika konstatēti trihinelozes ierosinātāju kāpuri. Tas sastāda invāzijas ekstensitāti 1% apmērā. Lai gan procentuāli tas izskatās maz, tomēr, salīdzinot ar situāciju citās Eiropas valstīs, kur invāzijas ekstensitāte ir zemāka par 0,01%, Latvijas situācija kopumā nav iepriecinoša."

ZM Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vecākā referente Irita Lāce norāda, ka iedzīvotāji apzinās risku, lietojot uzturā nepārbaudītu meža cūku gaļu, savukārt mājas cūku gaļas pārbaudei tik liela uzmanība netiek pievērsta.

Var saslimt no viena kumosa

Trihineloze ir viena no pasaulē izplatītākajām infekcijas slimībām, ar kuru slimo gan cilvēki, gan dzīvnieki. Slimību ierosina trihinella – parazītisks tārps. Ar slimību cilvēks var inficēties, lietojot uzturā svaigu vai termiski nepietiekami apstrādātu mājas vai meža cūkas gaļu, ja tā inficēta ar trihinellām. Ar trihinelozi slims cilvēks nerada draudus apkārtējiem. Nav nozīmes, vai tiek apēst viens kumoss vai gaļa uzturā tiek lietota vairākas dienas, saslimt var jebkurā gadījumā.

Parazītus pārnēsā savvaļas dzīvnieki, kā mežacūkas, peles, žurkas, eži u.c. Mājas cūka ar slimību var inficēties, apēdot dzīvnieka gaļu, kurā ir trihinellas. Nereti mājas cūkas pašpatēriņa vajadzībām tiek barotas ar pārtikas atkritumiem, kaušanas un medījumu blakusproduktiem, arī šādā veidā mājas cūka var inficēties. Tāpat cūku aizgaldā var iekļūt grauzējs, kuru cūka var apēst.

"Iecerētā prasība cūku īpašniekiem radīs papildu izmaksas."

Pēc inficēšanās 2–3 dienu laikā parādās pirmie trihinelozes simptomi – slikta dūša, vemšana, caureja, nogurums un sāpes vēderā. Šīm saslimšanas pazīmēm parasti 8-15 dienu laikā pievienojas slimībai raksturīgākie simptomi:

  • drudzis,
  • sāpes muskuļos,
  • plakstiņu un sejas tūska,
  • acu gļotādas iekaisums,
  • niezoši alerģiski izsitumi uz ādas,
  • sāpes elpojot (ja trihinellu kāpuri lokalizējas diafragmā vai starpribu muskuļos),
  • stipra svīšana,
  • vispārējs vājums,
  • sāpes locītavās.

Kā no slimības izvairīties

Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti iesaka ievērot vairākus ieteikumus, lai izvairītos no saslimšanas:

  • nelietot uzturā nezināmas izcelsmes gaļu, kā arī gaļu, kas nav pārbaudīta veterinārajā laboratorijā un atzīta par veselībai nekaitīgu;
  • uzturā lietot tikai termiski pareizi apstrādātu cūkas un meža dzīvnieku gaļu. Svarīgi, lai temperatūra sasniegtu vismaz 71°C, apstrādes ilgums būtu aptuveni 2 līdz 2,5 stundas vai kamēr gaļa izmaina krāsu no sārtas uz pelēku (arī gaļas dziļumā);
  • ēdienus ieteicams gatavot, gaļu sagriežot nelielos gabaliņos, lai arī dziļākajos slāņos tiktu sasniegta trihinellu iznīcināšanai nepieciešamā temperatūra;
  • trihinellas efektīvi iznīcina gaļas pilnīga sasaldēšana (cūkgaļas uzglabāšana līdz 15 cm biezos gabalos -15°C temperatūrā 30 dienas vai -25°C temperatūrā 10 dienas. Biezāki gaļas gabali -25°C temperatūrā jāuzglabā vismaz 20 dienas);
  • meža dzīvnieku gaļas sasaldēšana zemās temperatūrās, atšķirībā no mājas cūku gaļas, trihinellas pilnībā neiznīcina;
  • cūkgaļu malt atsevišķi no citu dzīvnieku gaļas vai rūpīgi iztīrīt maļamo mašīnu pirms un pēc citas gaļas apstrādāšanas;
  • gaļas sālīšana, žāvēšana, kūpināšana vai gatavošana mikroviļņu krāsnī pilnībā neiznīcina trihinellas.

ZM referente I.Lāce norāda, ka īpaši liels risks saslimt ar trihinelozi, lietojot uzturā laboratoriski nepārbaudītu cūku gaļu, ir vasaras periodā, kad ir grilēšanas sezona un gaļa nereti netiek kārtīgi izcepta.

Likumprojekts "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā" vēl jāskata Saeimai. Pieņemot plānotos grozījumus, būs jāizstrādā kontroles mehānisms, kā atbildīgās iestādes pārliecināsies, vai pašpatēriņam paredzēto cūku īpašnieki gaļai veikuši analīzes. Viens no variantiem varētu būt, ka Lauksaimniecības datu centram informāciju par veiktajām pārbaudēm nodos laboratorija. Attiecīgi kontrolējošās iestādes varēs pārbaudīt, vai pašpatēriņa vajadzībām nokautās cūkas gaļai ir veikta pārbaude uz trihinellu klātbūtni, un ierosināt sankcijas, ja pārbaude nav veikta.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI