2014.gada nogalē PVD kā mājražotāji bija reģistrējušies 1086 uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa ražo augu izcelsmes produktus.
FOTO: Ieva Čīka/ LETA
Normatīvajos aktos mājražošana patlaban nav definēta
Pēdējos gados mājražotāji arvien veiksmīgāk ieņem savu vietu kopējā pārtikas produkcijas ražošanā. Par mājražotājiem ierasti saucam uzņēmumus, kas gatavo pārtikas izstrādājumus mājas apstākļos. Reizēm uz šo nozari tiek attiecināts arī apzīmējums "pārtikas amatniecība".
Šobrīd nedz Latvijas, nedz Eiropas Savienības (ES) normatīvajos aktos nav skaidrots, kas ir mājražotājs un mājražošana. Līdz ar to nav arī atsevišķu normu, kas būtu saistošas tikai mājražotājiem.
Zemkopības ministrijā (ZM) informē, ka tuvākajā laikā nav plānots izstrādāt atsevišķus Ministru kabineta noteikumus vispārējai mājražošanas regulēšanai. Šādi noteikumi nav nepieciešami, jo "pārtikas apriti visā Eiropas Savienībā nosaka Eiropas Savienības normatīvie akti. Un saskaņā ar tiem mājražotājiem nav īpaša statusa vai citādāki nosacījumi. Visā Eiropas Savienībā pārtikas ražošana mājas apstākļos tiek uzskatīta kā mazumtirdzniecības darbība," skaidro ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vecākā referente Irita Lāce.
Ministrijā norāda, ka ir sagatavots un Valsts sekretāru sanāksmē izskatīts noteikumu projekts "Prasības mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas veic papildu, vietēja mēroga un ierobežotas darbības ar dzīvnieku izcelsmes pārtiku", kas tiek saskaņots Eiropas Komisijā.
"Mājražotājiem nav īpaša statusa."
Ja šie noteikumi tiks pieņemti pašreizējā redakcijā, pēc to stāšanās spēkā mājražotājiem, kas ražo dzīvnieku izcelsmes pārtiku, būs iespēja nelielu apjomu no saražotā realizēt citam mazumtirdzniecības uzņēmumam, neveicot uzņēmuma atzīšanu. Tas nozīmē, ka mājas apstākļos gatavotos sierus, desas un citus produktus varēs ieraudzīt veikalu plauktos un nobaudīt ēdināšanas uzņēmumos.
Topošajā normatīvajā aktā ir ietverta arī mājražotāja definīcija. Par mājražotāju uzskatīs pārtikas aprites uzņēmumu, kas mājas apstākļos saražoto dzīvnieku izcelsmes pārtiku realizē tieši gala patērētājam vai 35% no kopējā saražotā dzīvnieku izcelsmes pārtikas apjoma – citam mazumtirdzniecības uzņēmumam, un darbības ar dzīvnieku izcelsmes pārtiku notiek:
Mājražotājam jābūt reģistrētam
Ikvienam, kurš mājas apstākļos gatavotos pārtikas produktus un ēdienu piedāvā pārdošanai ārpus savas ģimenes, jāreģistrējas, izvēloties sev izdevīgāko formu – kā saimnieciskās darbības veicējam, individuālajam komersantam, zemnieku vai zvejnieku saimniecībai vai kā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību. Par mājražotāju var kļūt gan fiziska, gan juridiska persona. Pārtikas ražotājiem obligāti ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), tas jādara arī mājražotājiem, kas paredzējuši nodarboties ar alkoholisko dzērienu ražošanu un tirdzniecību.
Līdz ar reģistrēšanos ražotājs nonāk PVD uzraudzībā, kas iespēju robežās apseko un pārbauda, vai tiek ievērotas normatīvo aktu prasības. Iegādājoties mājas apstākļos ražotus produktus no personas, kas nav reģistrējusies PVD, pastāv zināms risks, jo nav nekādas garantijas par produktu nekaitīgumu un kvalitāti.
"Mājražotājs ir atbildīgs par produkta kvalitāti un nekaitīgumu."
Lielākoties mājražotāji ražošanā izmanto pašu audzētās izejvielas vai tās iegādājas no citām Latvijas saimniecībām. Mājas apstākļos ražotā pārtika būs dārgāka nekā līdzīgi veikalā nopērkamie produkti. Lielās izmaksas galvenokārt nosaka apstāklis, ka ražošanas apjomi ir nelieli. Neskatoties uz to, daļa patērētāju ir gatavi maksāt vairāk, jo zina, ka produkts ir roku darbs, tā gatavošanā izpaužas personīga attieksme un tas reizē apliecina attiecīgā reģiona identitāti un tradīcijas.
Šobrīd normatīvie akti paredz, ka mājražotāji savu produkciju drīkst izplatīt tikai gala patērētājam, piemēram, piegādājot to pircēja dzīvesvietā vai tirgū.
Mājražotājiem jāievēro stingras prasības
Pērnā gada nogalē Pārtikas un veterinārajā dienestā kā mājražotāji bija reģistrējušies 1086 uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa nodarbojas ar augu izcelsmes produktu ražošanu. Latvijas pārtikas mājražotāji pa nozarēm sadalās šādi:
Kļūstot par mājražotāju un piedāvājot patērētājiem savu produkciju, ražotājs ir atbildīgs par produkta kvalitāti un nekaitīgumu. Pārtikas aprites uzraudzības likuma 7.pants nosaka – pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām. Tādēļ jāievēro šo jomu regulējošie vietējie un ES normatīvie akti, kuru nav mazums. Tās ir gan vispārīgās higiēnas prasības, gan noteikumi attiecībā uz preču marķēšanu, gan citi mājražotājiem saistoši normatīvie akti, ar kuriem var iepazīties PVD mājaslapā.
Šobrīd gan nelielai zemnieku saimniecībai, kas, piemēram, nodarbojas ar piena produktu ražošanu, gan lielam piena pārstrādes uzņēmumam attiecībā uz higiēnas prasībām saistoši ir vieni un tie paši normatīvie akti. Atsevišķos gadījumos mājražotājiem paredzēti atvieglojumi – tie attiecas uz telpām, ventilāciju un kanalizāciju.
Pārtikas un veterinārā dienesta skatījumā, visi pārtikas apritē iesaistītie uzņēmumi ir vienādi, un dienests stingri raugās, lai ražošanas process un gala produkts patērētājam būtu drošs.
Alkoholisko dzērienu ražotājiem papildu prasības
Pircēju uzmanību iemantojuši ne tikai mājās gatavoti ievārījumi, žāvētas zivis u.c. produkti, bet arī alkoholiskie dzērieni – alus, vīns un tā saucamā "kandža".
Alkoholisko dzērienu aprites likuma 9.panta pirmā daļa nosaka – alkoholisko dzērienu ražošana mājas apstākļos, izejvielu sagatavošana, iegāde vai uzglabāšana alkoholisko dzērienu izgatavošanai mājas apstākļos, kā arī to ražošanai paredzētu aparātu, ierīču, iepakojuma, etiķešu, korķu un vāciņu izgatavošana vai uzglabāšana ir aizliegta. Šis noteiktais aizliegums neattiecas uz alus, vīna un citu likuma "Par akcīzes nodokli" 3. panta ceturtās daļas 1.punktā minēto raudzēto dzērienu izgatavošanu mājas apstākļos personiskajam patēriņam. Tādēļ PVD tiek reģistrēti alkoholisko dzērienu ražotāji, nevis alkoholisko dzērienu mājražotāji.
"Ražošanā izmanto pašu audzētas vai no Latvijas saimniecībām iegādātas izejvielas."
Pēdējos gados alkoholisko dzērienu ražotāju skaits, kuri savu produkciju gatavo mājas apstākļos, ir pieaudzis. 2010.gadā PVD bija reģistrēti 55 ražotāji (t.sk. arī bezalkoholisko dzērienu ražotāji), savukārt 2013.gadā šādu ražotāju skaits gandrīz dubultojies.
Alkoholisko dzērienu tirdzniecībai ir nepieciešama speciāla atļauja – licence. Ar atvieglotiem nosacījumiem licenci apstiprina noliktavas turētāja darbībai, un atvieglojumus akcīzes nodokļa reģistrēšanai saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likuma 3.pantu var saņemt komersants, kurš pats ražo vīnu, raudzētos dzērienus vai pārējos alkoholiskos dzērienus no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem (neizmantojot spirtu vai citus saražotos alkoholiskos dzērienus). Tiesa gan, ražošanas apjomi ir limitēti. Likums nosaka, ka
Interesentiem pieejams Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra nesen izdotais ceļvedis mājražošanā, kurā jomas profesionāļi sniedz praktiskus padomus ražošanas procesam.