FOTO: Valsts kanceleja.
30. janvārī Saeimā notiks ikgadējās ārpolitikas debates. To pamatā ir ārlietu dienesta ziņojums par paveikto un iecerēto ārpolitikā. Kas šoreiz, laikā, kad norisinās grūti prognozējamas ģeopolitiskas pārmaiņas, ziņojumā ietverts, bet kas – palicis nepateikts.
Ikgadējās ārpolitikas debatēs deputāti pirmoreiz uzklausīs ārlietu ministri Baibu Braži un apspriedīs viņas vadībā tapušo ziņojumu par paveikto 2024. gadā un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2025. gadā.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 118.³ pantu ārlietu ministrs šādu ziņojumu ne vēlāk kā 16. janvārī iesniedz Saeimai, iepriekš to saskaņojot ar Ministru kabinetu. Savukārt debates, kuru pamatā ir minētais ziņojums, tradicionāli notiek Saeimas sēdē pēc iespējas tuvāk 26. janvārim – Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas dienai.
Turpinoties Krievijas plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, arī šogad ārlietu ziņojumā ir akcentēta drošība. Aizvadītā gada ārlietu ziņojumā, kas tapa iepriekšējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa vadībā, tika secināts: “Līdz ar Krievijas agresiju Ukrainā reģionālā un globālā drošības vide ir neatgriezeniski mainījusies.”
Jaunākajā ziņojumā ārlietu ministre B. Braže uzsver: “Krievijas politika ir karš, tuvākajos gados tā nemainīsies. Tas nozīmē, ka ilgtermiņa saspīlējums ar Krieviju, tās draudi un vēlme gūt iekšpolitisku ietekmi ir jaunā “normalitāte”, kas attiecas uz pilnīgi visiem Latvijā un sabiedrotajās valstīs – uzņēmējiem, valsts un pašvaldību iestādēm, visiem iedzīvotājiem.”
|
IESKATS ZIŅOJUMĀ PAR PAVEIKTO UN IECERĒTO DARBĪBU VALSTS ĀRPOLITIKĀ 2025. GADĀ Drošība, ekonomika, sabiedrības iesaiste Pieaugošas ģeopolitiskās spriedzes apstākļos Latvijas ārpolitikas trīs galvenie virzieni, tāpat kā pirms gada, būs:
“Mūsu nostāja ir skaidra – turpināsim stiprināt savu drošību un gatavību atvairīt draudus, ierobežot Krieviju, vairot atbalstu Ukrainai, darīsim to visā pasaulē, izmantojot visas diplomātiskā darba iespējas,” norāda B. Braže. Atbalsts Ukrainai Kā vēstīts ziņojumā, Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai var iedalīt divos lielos virzienos. Pirmais ir politiskais un diplomātiskais atbalsts Ukrainai starptautiskajā arēnā, turpretī otrais – praktiskais, galvenokārt materiālais atbalsts Ukrainas valsts un sabiedrības noturības stiprināšanai pret agresiju. Sniedzot politisko atbalstu starptautiskajās vizītēs, tikšanās, politikas iniciatīvās ES, NATO, daudzpusējos forumos, ANO Drošības padomes kampaņā un citur, Latvija ir iestājusies un turpinās iestāties par atbalstu Ukrainai un taisnīga miera panākšanu šajā valstī. 2024. gada aprīlī Latvija ar Ukrainu parakstīja vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām. Latvija apņēmās sniegt Ukrainai militāro atbalstu 0,25% apmērā no IKP un 15 miljonu eiro atbalstu rekonstrukcijai no 2024. līdz 2026. gadam. Tāpat iezīmētas konkrētas militārā atbalsta jomas, tai skaitā darbs Latvijas virzītajā Dronu koalīcijā, militārā ekipējuma, bruņojuma piegāde un karavīru apmācība. Krievijas iegrožošanas politika Latvija, kā minēts ziņojumā, līdz šim ir atbalstījusi arvien jaunu starptautisko sankciju noteikšanu pret Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju un turpinās to darīt. “Latvijas prioritātes nākamajās sankciju kārtās pret Krieviju ir turpmāka Krievijas militāro spēju mazināšana, turpinot spiedienu uz Krievijas enerģētikas sektoru, divējāda lietojuma preču tirdzniecību, finanšu sfēru, kā arī propagandas mašinērijas darbību,” pausts dokumentā. Vienlaikus Latvija turpinās darbu, lai novērstu Krievijai noteikto sankciju apiešanu un veicinās atbalstu Ukrainas uzņemšanai ES un NATO kā efektīvākajam veidam ilgtermiņa miera nodrošināšanai Eiropā. Ziņojumā ietverta apņemšanās veicināt Krievijas turpmāku iegrožošanu, starptautisko izolāciju un saukšanu pie atbildības par agresijas un citiem kara noziegumiem pret Ukrainu. Sadarbība militārajai drošībai Krievijas iegrožošana un atbalsts Ukrainai ir arī būtisks Latvijas drošības priekšnosacījums, secināts ziņojumā. Līdztekus paredzēts vairot Latvijā un NATO Austrumu flangā izvietoto citu NATO sabiedroto spēku klātbūtni un spējas. Palielinot aizsardzības finansējumu līdz 3,45% no IKP, tiks stiprināts arī Latvijas ieguldījums kolektīvajā aizsardzībā un Eiropas militāro spēju attīstībā. Pausti nodomi attīstīt NATO un ES spēju saderību, padziļināt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionālo sadarbību un turpināt pilnveidot visu Baltijas jūras NATO un ES valstu kopdarbu mūsu reģiona drošības sekmēšanā. Tāpat plānots stiprināt sadarbību ar Ziemeļamerikas stratēģiskajiem partneriem – ASV un Kanādu.
“Ņemot vērā pastāvošo drošības situāciju un draudus, aktuālie spēju mērķi ir ļoti ambiciozi un to izpildei visiem sabiedrotajiem būs nozīmīgi jāpalielina investīcijas aizsardzībā,” akcentēts ziņojumā. 2024. gadā Latvija bija iesaistījusies un plāno turpināt dalību deviņās ANO, ES un NATO starptautiskajās misijās un operācijās, proti, Armēnijā, Gruzijā, Irākā, Izraēlā, Kosovā, Libānā, Ukrainā, Vidusjūras reģionā, kā arī divās daudznacionālajās koalīcijās – Irākā un Hormuza šaurumā, minēts ziņojumā. Starptautiskā kārtība un ANO Tā kā Latvijas un starptautiskās drošības pamatā ir noteikumos balstīta starptautiskā kārtība, ziņojumā izklāstīti nodomi tās stiprināšanai. Pērn uzsākta gatavošanās Latvijas prezidentūrai ES Padomē, kas norisināsies 2028. gada otrajā pusē. Arī jaunākajā ziņojumā izcelts viens no Latvijas ārpolitikas ilgtermiņa mērķiem – dalība ANO Drošības padomē (ANO DP) nepastāvīgās locekles statusā 2026.–2027. gadā. Valsts patlaban cenšas nodrošināt pēc iespējas plašāku organizācijas dalībvalstu atbalstu ievēlēšanai, kam jānotiek jau šogad. Latvijas dalības ANO DP mērķis ir panākt, lai mūsu reģionam svarīgākie jautājumi – atbalsts Ukrainai, starptautisko tiesību stiprināšana, seksuālās vardarbības bruņotos konfliktos izskaušana, kiberdrošība, mākslīgā intelekta iespējas un riski, dezinformācijas apkarošana u. c. – būtu ANO DP darba kārtībā, uzsvērts dokumentā. Norādīts, ka Latvijas kandidatūra veicina sadarbību ārpolitikas un drošības jomā ar sabiedrotajiem, tāpat arī Latvijas ekonomisko sakaru diversifikāciju un uzņēmumu, izglītības iestāžu un NVO sadarbības iespējas ar jauniem partneriem attālākajos pasaules reģionos.
Kā zināms, attiecīgā starptautiskā organizācija ilgstoši saskaras ar grūtībām vairāku ar drošību saistītu lēmumu pieņemšanā Drošības padomes pastāvīgo dalībvalstu, tostarp Krievijas, veto tiesību dēļ. Latvija ir aktīvi piedalījusies starptautisko normu veidošanā informācijas integritātes jomā, uzrunājot un daloties pieredzē par mākslīgā intelekta un dezinformācijas jautājumiem ANO formātos, teikts ziņojumā.
Ekonomika, atbalsts uzņēmējiem “Latvijas ekonomikai, tās eksportējošajiem uzņēmumiem vitāli svarīga ir stabila un prognozējama starptautiskā tirdzniecības sistēma, it īpaši to veidojošais labvēlīgais līgumtiesiskais pamats,” vēstīts ziņojumā, norādot uz nepieciešamību nodrošināt, lai Latvijas uzņēmēji nebūtu pakļauti negodīgai konkurencei. Sarunās par ES jauno daudzgadu budžeta ietvaru 2028.–2034. gadam ministrija apņēmusies sekmēt atbilstošu finansējumu Latvijas drošības stiprināšanai, uzņēmumu konkurētspējai un visas sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai.
Ārlietu ministrija informē, ka 2024. gadā īstenojusi apjomīgu publiskās diplomātijas programmu ārvalstīs ar mērķi demonstrēt Latviju kā uzņēmējdarbībai un ārvalstu investīcijām pievilcīgu vidi, uzticamu, atbildīgu sadarbības partneri, valsti ar augsti izglītotu darbaspēku un ievērojamu intelektuālo kapacitāti, tādējādi veicinot jaunu biznesa kontaktu un sadarbības partneru piesaistīšanu. Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības 30 valstīs 2024. gadā organizējušas aptuveni 60 pasākumu uzņēmēju atbalstam un Latvijas kā drošas un investīcijām pievilcīgas valsts popularizēšanai. Ņemot vērā Latvijas uzņēmumu spēju pielāgoties un diversificēt piegāžu un noieta tirgus, ārlietu dienests 2024. gadā ir sniedzis informatīvu un cita veida atbalstu Latvijas uzņēmumiem jaunu eksporta tirgu apgūšanā un eksporta apjoma kāpināšanā. Valsts institūciju, tai skaitā ārlietu dienesta, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, un citu organizāciju ieguldītais darbs rezultējies lielo investīciju projektu piesaistē un īstenošanā (piemēram, Fibenol, Van Oord, Golden Fields, Syfood u. c.). Sabiedrības iesaiste “Latvijā ārpolitisko mērķu sasniegšanā tiek izmantoti visi stratēģiskās komunikācijas virzieni – aktīva sadarbība ar Latvijas un pasaules medijiem, digitālā komunikācija, publiskā diplomātija, pētniecības, pilsoniskās sabiedrības un visplašākā sabiedrības iesaiste sadarbībā,” akcentēts ziņojumā. Ārlietu un Aizsardzības ministrijas sadarbībā ar Latvijas Transatlantisko organizāciju rīkotais drošības un ārpolitikas forums “Rīgas konference 2024” pulcēja ietekmīgus dalībniekus atklātām un slēgtām diskusijām. Tāpat debatēs par aktuālajiem ārpolitikas jautājumiem ārlietu resors piedalījās sarunu festivālā “LAMPA”. Līdztekus kampaņai par Latvijas kandidēšanu ANO DP pērn īstenota arī stratēģiskās komunikācijas kampaņa “Latvija 20 Eiropas Savienībā” un “Latvija 20 NATO”. Lai informētu sabiedrību par ES jautājumiem, pirms Eiropadomes sanāksmēm un, izstrādājot Latvijas nacionālās pozīcijas, notikusi regulāra viedokļu apmaiņa ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un sociālajiem partneriem. Ziņojuma sagatavošanas laikā ārlietu ministre tikās ar ārpolitikas ekspertiem, pētniekiem, jauniešu organizāciju, nevalstiskā sektora, kā arī uzņēmējdarbības pārstāvjiem un uzklausīja sabiedrības pārstāvju viedokli un ieteikumus par paveikto un nākotnē darāmo ārpolitikā. Atbalsts diasporai Sadarbība un atbalsts Latvijas diasporai ir nozīmīga valsts politikas joma un būtisks Ārlietu ministrijas darbības virziens, akcentēts ziņojumā. Ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju 2024. gada augustā rīkoja jau trešo starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forumu, pulcējot vairāk nekā 80 starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas izcelsmes profesionāļu no aptuveni 25 valstīm, lai pārrunātu Latvijas attīstības un ārpolitikas prioritātes. Turpinās Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) un Ārlietu ministrijas kopīgi rīkotie pasākumi Latvijas tautsaimniecības atbalstam. Sadarbībā ar pārstāvniecībām un diasporas organizācijām Ārlietu ministrija ik gadu īstenojusi vidēji 100 mazāka mēroga projektu, kas vērsti uz diasporas saiknes ar Latviju stiprināšanu, iesaistot vairāk nekā 15 tūkstošus diasporas pārstāvju gandrīz 30 pasaules valstīs, vēstīts ziņojumā. Lai nodrošinātu tās diasporas daļas viedokļa pārstāvību, kas nav pārstāvēta diasporas organizācijās, Ārlietu ministrija jau vairākus gadus sadarbojusies ar Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centru, kur uzkrāta apjomīga zināšanu bāze par diasporas un reemigrantu situāciju un vajadzībām. Nodrošinot diasporas iesaisti Latvijai aktuālo politisko, sociālo un ekonomisko jautājumu risināšanā, 2025. gada vasarā paredzēts organizēt kārtējo Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, kā arī turpināt aktīvu sadarbību ar diasporas organizācijām, ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. Reaģēs uz krīzēm, sniegs aizsardzību un informāciju Ņemot vērā pieaugošos starptautiskās drošības izaicinājumus un krīzes, ziņojumā pausta apņemšanās stiprināt Latvijas ārlietu dienesta gatavību un spējas paredzēt un reaģēt uz krīzēm. Rēķinoties ar starptautisko drošības situāciju un atsevišķu autokrātisko režīmu iespējamo naidīgo rīcību, ārlietu dienests sola sniegt Latvijas valstspiederīgajiem maksimāli iespējamo aizsardzību un aktuālo informāciju par ģeopolitiskajiem riskiem. Vienlaikus norādīts: “Apzinoties pieejamo finanšu un cilvēku resursu ierobežojumus, dienests liks uzsvaru profesionālisma un efektivitātes tālākai paaugstināšanai.” Ziņojuma noslēgumā sniegti dati par Ārlietu ministrijas sniegto pakalpojumu skaitu un iekasētajiem ieņēmumiem.
|
Ārpolitikas ziņojumā iekļautās prioritātes – drošības stiprināšana, atbalsts ekonomikai un sadarbība ar pilsonisko sabiedrību, kā arī diasporu – ir pamatotas un pašsaprotamas, sevišķi ņemot vērā saspringtās ģeopolitiskās situācijas radītos apdraudējumus, atzīst LV portāla uzrunātie eksperti.
“Ziņojums ir uzrakstīts ļoti apņēmīgā un stingrā noskaņā. Tajā nav arī neapdomīgu vai nereālu vēstījumu. Piemēram, runa ir nevis par Krievijas sakāvi karā, kā tas bija iepriekš, bet par tās iegrožošanu, kas vairāk atbilst pašreizējam lietu stāvoklim,” secina Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors Toms Rostoks. Kā atzīstamu viņš uzsver koncentrēšanos uz militāra rakstura aspektiem, kas atbilst apdraudējumam, kādu izraisījis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, tāpat arī starptautiskās vides un ANO Drošības padomes izcelšanu kā platformu, kurā runāt par karu Ukrainā, dezinformāciju un citiem Latvijai nozīmīgiem jautājumiem.
“Šis ziņojums noteikti atšķiras no iepriekšējiem ārlietu ministru ziņojumiem ne tikai formas, bet arī satura ziņā, kas ir saprotams, ņemot vērā mainīgo ģeopolitisko situāciju pasaulē,” pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Elīna Vrobļevska. Viņa norāda: ziņojumā vēl vairāk akcentēta sankciju nepieciešamība un attiecību ar Krieviju pārtraukšana.
Liela uzmanība pievērsta arī NATO un ES aizsardzības spēju integrācijai un sadarbībai, kas iepriekš uzsvērts mazāk.
Pastiprināta fokusēšanās uz aizsardzības industrijas un tehnoloģiju attīstību, izcelta stratēģiskās komunikācijas un sabiedrības noturības loma, kas kļūst arvien nozīmīgāka Krievijas hibrīduzbrukumu dēļ, piebilst eksperte.
Lai gan neizpratni var raisīt tas, ka daļa no dokumentā paredzētajām aktivitātēm ir Aizsardzības ministrijas kompetencē, ir saprotams – kara apstākļos dažādas valsts pārvaldes jomas savijas, konstatē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga. Viņa, atzinīgi novērtējot to, kāda vērība ziņojumā veltīta ekonomikai un uzņēmējdarbībai, papildina: “Šobrīd demokrātiskajās valstīs par drošību vairs nevar runāt, izslēdzot uzņēmējdarbību, no kuras lielā mērā ir atkarīgs valsts iekšējai drošībai būtiskais sabiedrības labklājības līmenis. Turklāt ziņojumā akcentēta sadarbība ar pilsonisko sabiedrību, norāda S. Struberga.
Eksperti kā atzīstamu vērtē sadarbībai ar diasporu un tās atbalsta pasākumiem atvēlēto vietu ziņojumā.
Tomēr viņi vienprātīgi norāda uz konkrētības trūkumu ziņojumā, īpaši attiecībā uz turpmāk paredzēto rīcību izvirzīto mērķu sasniegšanā.
“Ziņojums rada fotogrāfijas iespaidu – labi parāda, kāda bija situācija šodien un vakar, taču pietrūkst konkrēta skatījuma dažādos līmeņos par ārlietu dienesta turpmāko rīcību un prognozēm saistībā ar tajā minēto gan šogad, gan vidējā un ilgākā termiņā,” secina politoloģe, Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa.
“Dokumentā vairāk ir par to, kas jau paveikts, bet ne tik daudz par turpmāko, ko darīs, lai sasniegtu norādītos mērķus,” papildina T. Rostoks. “Piemēram, attiecībā uz aizsardzību ziņojumā minēts, ka vēlamies sabiedroto lielāku klātbūtni Latvijā, tomēr varētu precīzāk paust, kādas šajā ziņā ir Latvijas kā uzņemošās valsts iespējas, apņemšanās un mērķi.”
“Kaut arī dokuments ir apjomīgs, tajā trūkst konkrētības, kā, piemēram, kvantitatīvo rādītāju par atbalsta apjomu, kas stiprinātu uzticamību ziņojumam un precizētu izvirzīto mērķu perspektīvu,” konstatē E. Vrobļevska. Viņasprāt, nebūtu jābaidās plašāk analizēt un iztirzāt izaicinājumus, proti, iespējamos riskus un stratēģijas to mazināšanai, sevišķi saistībā ar drošības un aizsardzības jautājumiem.
Konkrētības trūkumu attiecībā uz iecerētā īstenošanu izceļ arī S. Struberga: “Ja ārlietu ziņojums ir politikas plānošanas dokuments, no tā būtu gaidāms plašāks ministrijas turpmāk plānoto darbību izklāsts.”
Kā atzīst T. Rostoks, ārlietu ziņojumā paustie mērķi daļā gadījumu var būt grūti sasniedzami vai pat neizpildāmi no Latvijas neatkarīgu iemeslu dēļ. Tāpēc, lai izvairītos no situācijas, kuru varētu interpretēt kā solījumu nepildīšanu, detalizēta turpmākās rīcības izklāsta trūkums dokumentā ir zināmā mērā saprotams. Savukārt E. Vrobļevska papildina: “Ievērojot, ka ziņojumā ietvertās Ārlietu ministrijas aktivitātes nav saistošas citām institūcijām, mērķi, kur nepieciešama pārējo pušu iesaiste, varētu palikt nesasniegti.”
Starptautiskajās attiecībās un drošībā, tai skaitā Latvijā, nozīmīgi aspekti bija un būs pēc vēlēšanām notikusī varas maiņa ASV ar sarežģīti paredzamu iznākumu, kā arī novājinoša politiskā šķelšanās Eiropā, kur arī gaidāmas nozīmīgas vēlēšanas un pieaug galēji labējo spēku ietekme. Taču jaunākajā ārpolitikas ziņojumā minētais nav iztirzāts.
Protams, ārpolitikas ziņojuma auditorija par tajā iekļautajām aktualitātēm vēlētos saņemt detalizētāku Latvijas vadošās ārlietu institūcijas viedokli, tomēr tā apiešanai ir diplomātiski apsvērumi, vērtē S. Struberga, norādot, ka nešaubās – ministrija ar konkrētajiem jautājumiem aktīvi strādā.
“Latvijas ārpolitikā vairās paust viedokli ārpus ierastajiem rāmjiem,” tiešāk izsakās Ž. Ozoliņa. “Tiklīdz runa ir par ASV, sakām, ka tās mūs atbalsta, tātad viss ir kārtībā. Taču ASV ārpolitika četrus gadus varētu būt diezgan neparedzama un ne vienmēr mums ērta. Rodas iespaids, ka dzīvojam divās atšķirīgās pasaulēs,” secina eksperte.
Turpretī T. Rostoks uzsver: “Latvija ziņojumā atainota pozitīvā gaisotnē, neparādās mūsu kļūdas un to iemesli, kā arī citas neizdarības, piemēram, Krievijai noteikto sankciju apiešanas, nelegālo migrantu pārvadāšanas gadījumi u. tml.”
Kā akcentē S. Struberga, “ir atzīstami, ka ziņojumā sevi pasniedzam nevis kā jaunu, bet nobriedušu ES dalībvalsti un ir formulēti veidi, kā ietekmēt ES dienaskārtību, tiesa, galvenokārt saistībā ar Ukrainas atbalstīšanu un Krievijas ierobežošanu”.
Līdz 2010. gadam ikgadējās ārpolitikas debates parlamentā netika rīkotas un valsts ārpolitikas mērķus un intereses pasaules attīstības kontekstā raksturoja ilgtermiņa plānošanas dokumenti. Tomēr tādai pieejai bija trūkumi – mūsdienās nav iespējams ārpolitiku plānot vairākus gadus uz priekšu, jo notikumi pasaulē mainās ārkārtīgi strauji.
Ārlietu ministrijas ikgadējais ziņojums ir ārpolitikas plānošanas dokuments, kurā sniegts pārskats par paveikto iepriekšējā gadā un definēti galvenie uzdevumi nākamajam gadam, LV portālu informēja ministrijā. “Ziņojuma auditorija ir starptautisko attiecību, ārpolitikas un drošības politikas jomas profesionāļi, eksperti, valsts pārvaldes institūcijas, augstskolas, domnīcas, nevalstiskās organizācijas, ārējā ekonomiskajā darbībā iesaistītie uzņēmumi un plašāka sabiedrība. Ar dokumentu iepazīstas un to analizē arī Latvijā akreditētais diplomātiskais korpuss, informējot par tā saturu ārvalstu galvaspilsētas,” skaidro ministrijā.
Jāpiebilst, ka Latvijas ārpolitikas īstenošana notiek, Ārlietu ministrijai sadarbojoties ar Valsts prezidentu, Saeimu, Ministru prezidenti, ministrijām, pašvaldībām, sociālajiem partneriem, tostarp pilsoniskās sabiedrības, uzņēmēju un akadēmiskajām organizācijām. Jaunais ārpolitikas ziņojums pārrunāts šī gada 24. janvārī, ārlietu ministrei B. Bražei tiekoties ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Viņš sarunā paudis, ka galvenajam uzdevumam Latvijas ārpolitikā un diplomātijā jābūt vērstam uz valsts drošības stiprināšanu un Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanu, informē Valsts prezidenta kancelejā.
Ārpolitikas ziņojums vērtējams kā informatīvs dokuments, bāze, uz kuras pamata notiek plašākas diskusijas par aktualitātēm attiecīgajā jomā, spriež T. Rostoks. Savukārt E. Vrobļevska norāda: “Ziņojuma primārā funkcija, ko tas arī pilda, ir nodrošināt komunikāciju ar Saeimu par Latvijas ārpolitikas mērķiem un sasniegtajiem rezultātiem, veidot pamatu ārpolitikas debatēm parlamentā un kalpot kā “bākai” citām institūcijām to darbībā.”
